Raksts

Nozagtā valsts


Datums:
06. marts, 2002


Autori

Sigita Struberga


Foto: Foto - © AFI

Pamatojoties uz normatīvo aktu pārkāpumiem, kas pieļauti [i]Saulesdārza[/i] privatizācijā, [i]Sabiedrība par atklātību – Delna[/i] un Mežaparka Attīstības biedrība apsver iespēju iesniegt prasību Satversmes tiesā.

Cik ilgi vēl sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un citiem sociāli aktīvajiem iedzīvotājiem nebūs iespējas konstruktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un par svarīgu jautājumu risinājumiem uzzināt post factum? Šādu jautājumu uzdod daudzi, vērojot sabiedrisko organizāciju mēģinājumus ietekmēt lēmumus Saulesdārza apsaimniekošanas jautājumā.

Politiskās elites lēmumi rada iespaidu, ka partiju pārstāvjiem vai nu nerūp viņu politisko spēku pēctecība valsts varā, vai arī viņi ir pārliecināti, ka tauta reāli nav spējīga ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tāpēc nav jēgas ievērot sabiedrības intereses, nedz arī skaidrot lēmumu pamatotību. Runa nav tikai par kādu partiju iekļūšanu Saeimā – aptaujas rāda, ka Latvijā strauji krītas valsts varas leģitimitāte, kas var novest pie demokrātijas krīzes.

Viena no varas institūcijām, par kuras lēmumu pamatotību bieži tiek izteiktas aizdomas, ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Uzskatāms piemērs tam ir Saulesdārza dzīvesstāsts, kuram jau divus gadus seko līdzi Sabiedrība par atklātību – Delna un Mežaparka Attīstības biedrība, kas šā gada 7.februārī aizsāka akciju par Saulesdārza saglabāšanu valsts īpašumā. Līdz šā gada 5.marta rītam tai bija pievienojušās 46 citas sabiedriskās organizācijas un 1013 privātpersonas.

Zeme Ķīšezera krastā, ko tagad mēs pazīstam kā Saulesdārzu, 1913.gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika atpirkta no vācu muižniekiem ar mērķi veidot parku latviskās kultūras kopšanai un jaunatnes izglītībai. Šis mērķis tika realizēts līdz pat brīdim, kad pēc neatkarības atgūšanas IZM pārņēma Saulesdārzu savā pārraudzībā kā Jauno dabas draugu centru un, kā pēc notikumu attīstības rodas priekšstats, apzināti un mērķtiecīgi darbojās, lai nodotu to privātīpašnieku rokās.

Jauno dabas draugu centram (JDDC) radās ekonomiskas grūtības, līdzīgi kā izglītības sistēmai kopumā. Taču IZM vienīgā reakcija bija piecu direktoru nomaiņa piecu gadu laikā, kombinējot to ar finansējuma samazināšanu gandrīz uz pusi.

Tagad, divus gadus pēc JDDC likvidācijas, atsevišķas personas, t.sk. arī IZM pārstāvji, apgalvo, ka minētā interešu izglītības iestāde bija darboties nespējīga, nolaista un pat bērniem bīstama. Šādi apgalvojumi ir ironijas vērti, ņemot vērā to, ka līdz pat 2000.gada martam pilsētas bērniem bija iespējas darboties siltumnīcās, kopt trušus, piedalīties piecos dažādos pulciņos, Saulesdārzā notika arī aktīvs metodiskais darbs, teritorijā bija daudzveidīga retu augu sugu kolekcija.

Neilgi pirms lēmuma par JDDC likvidāciju IZM paziņoja par uzņēmuma milzīgo īpašuma nodokļa parādu, par kuru līdz šim bija klusējusi. Saulesdārza kolektīvs sāka darbu parāda dzēšanai, siltumnīcās pārdošanai tika audzēti lociņi un citi dārzaugi, parādu izdevās samazināt gandrīz uz pusi, taču IZM tas neinteresēja – jau bija skaidrs par centra likvidēšanu. 2000.gada 2.martā siltumnīcām tika pārtraukta siltuma apgāde, sala nāvē mira bērnu stādītie gurķīši, lociņi un citi augi.

2000.gada 29.februārī Andra Šķēles vadītais Ministru kabinets pēc Šķēles kunga partijas biedra Māra Vītola vadītās IZM priekšlikuma pieņēma rīkojumu Nr. 103 likvidēt JDDC. Lai gan rīkojums centra likvidāciju paredzēja sākt 2000.g. 1.aprīlī, jau dienu pēc rīkojuma pieņemšanas puse no centra teritorijas tika iznomāta Skonto meitasuzņēmumam SIA Ķeizarmežs, kas nekavējoties iesniedza Rīgas domē priekšlikumu par teritorijas zonējuma maiņu, jo nav taču izdevīgi apsaimniekot zemi, kas ir uz dabas pamatnes teritorijas. Valdība arī neuzklausīja Rīgas domes lūgumu atcelt lēmumu par JDDC likvidāciju un nodot šo teritoriju domei bez atlīdzības, lai nodrošinātu interešu izglītības iespējas Rīgas bērniem.

2000.gada 9.maijā Ķeizarmežam uz 25 gadiem tika iznomāta arī atlikusī Saulesdārza teritorija. Neskatoties uz sabiedrības protestiem pret teritorijas zonējuma maiņu, SIA Ķeizarmežs aktīvi nodarbojās ar projekta tālāku izstrādi, bijušo siltumnīcu vietā plānojot būvēt lepnas privātmājas. Tas notiek ne bez IZM ziņas, kuru vada jau cits Tautas partijas pārstāvis – Kārlis Greiškalns.

Rezultātā pēc Ķeizarmeža ieteikuma IZM ierosināja valdībai Saulesdārzu privatizēt, kas 2001.gada 28.decembrī ar rīkojumu Nr. 651 iespējami klusi arī notika. Pirms tam teritorija tika nelikumīgi sadalīta atsevišķos objektos, pretēji valdības noteikumiem par teritorijas plānojumiem un arī Rīgas attīstības plānam, kas pirms zemes gabala dalīšanas un teritorijas izbūves prasa izstrādāt un Rīgas domē apstiprināt attiecīgu detālo plānojumu. Pēc domes sniegtās informācijas, detālais plānojums šai teritorijai nav izstrādāts un apstiprināts, tādējādi zemesgabalu sadalīšana ir pretrunā normatīvajiem aktiem.

Pārkāpti arī citi normatīvie akti – IZM nav ievērojusi Izglītības likuma 15. pantu, kas prasa “iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām”. Savukārt Satversmes 105. pants nosaka, ka “īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm”.

Pamatojoties uz šiem pārkāpumiem, Sabiedrība par atklātību – Delna un Mežaparka Attīstības biedrība apsver iespēju iesniegt prasību Satversmes tiesā pret Ministru kabineta lēmumu.

Rīgas dome ir paudusi gatavību pārņemt Saulesdārzu savā pārraudzībā, apsolot saglabāt šim zemes gabalam dabas pamatnes teritorijas statusu, tādējādi nodrošinot labvēlīgus dzīves apstākļus ne tikai starptautiski īpaši aizsargājamai kukaiņu sugai lapkoku praulgrauzim (Osmoderma eremita), bet arī citiem floras un faunas pārstāvjiem, ko mazie rīdzinieki redz tik reti.

Neskatoties uz visu minēto, līdz šim valdība ir atteikusies uzklausīt sabiedrības viedokli. Beidzot ir panākts, ka Ministru prezidenta preses sekretārs Arnis Lapiņš 2002.gada 5.martā uzklausīja Sabiedrības par atklātību – Delna pārstāvjus, un apsolīja, ka trīs darba dienu laikā Ministru prezidents atbildēs uz sabiedrības iebildumiem pret Saulesdārza privatizāciju. Ja arī šoreiz sabiedrības viedoklis netiks uzklausīts, būs skaidrs, ka Latvijas publiskā vara nav spējīga nodrošināt pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas attīstību.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!