Raksts

Nopirku, iekniebu, bet nepamodos.


Datums:
12. decembris, 2007


Autori

Roberts Putnis


2007.gads pilnīgi noteikti ieies manā atmiņā kā gads, kad katrās 24 stundās ir vismaz trīs šausmīgas lietas, ko sastrādā mūsu politiskie aktieri. Nepaspējām izrunāt Holšteinu-Kleckinu-Putinu, kad Valdis Zatlers jau dāvināja paša aizdzītajam premjeram pistoli uz atvadām.

Gaumes lieta, protams, bet arī tāda, par kuru dzīvai pilsoniskai sabiedrībai un mediju videi pilnīgi noteikti ir jābūt savai viedokļu dažādībai.

Taču, i nesākuši to apsriest, bijām spiesti sev kniebt, cenšoties pamodināt no nomoda murga, lasot galvenā premjera amata kandidāta Edgara Zalāna žurnālā Privātā dzīve sarunāto par avīžu nelasīšanu un “kaut kā” laba/pozitīva došanu sabiedrībai. Kniebšana izpaudās tik tālu, ka, šķiet, kādu piekto reizi savā mūžā pat pirku šo žurnālu, jo likās, ka pašam no pirmavota jāizvērtē, kas tieši sarunāts un vai citi mediji nepārspīlē.

Nopirku, iekniebu, bet nepamodos.

Nepamodos, jo intervija tiešām pierāda, ka Tautas partija neko nav sapratusi. Šis štamps šoreiz ir vienīgā adekvātā vārdu izvēle: neko nav sapratusi, pilnīgi neko. Zalāns turpina Kavīša & Co iesākto pašapmānu publiskajos izteikumos par valdības atkāpšanās iemesliem – ar sabiedrību neesot pietiekami komunicēts, no tā visas problēmiņas.

Fakts ir, ka Kalvīša otrā valdība ir strādājusi pretēji valsts un sabiedrības vajadzībām, klaji, nežēlīgi un mafiozi apkalpojot cilvēkus un intereses, kurām nav leģitīma pamata līdzdarboties politikā un kurām, visticamāk, ir krimināla izcelsme. Vienīgais komunikatīvais aspekts šajā darbībā ir bijusi Kalvīša personiskā un valdības locekļu absolūtā necieņa pret savu tautu. Taču komunikatīvs šis aspekts ir tikai pēc formas, bet ne būtības – jebkura noziedzīga darbība, ar baltu apkaklīti vai asiņainām rokām, ir necieņa pret savu upuri.

Tomēr sabiedrība pierādīja, ka nav aunu bars oranžā izpratnē. Protesti panāca KNAB priekšnieka palikšanu amatā un pašas valdības krišanu. Protestiem pietrūka tikai vēl viena piliena, lai atlaistu Saeimu. Valsts prezidenta pat saprotamā vilcināšanās palaida garām šo iespēju īstajā brīdī. Sabiedrība kārtējo reizi uzticējās, ka TP sapratīs. Bet pretī dabūja ne pastieptu oranžu roku, bet Kalvīti II. Ja nebūtu numura, pat neatšķirtu.

Skaidrs šobrīd ir viens – koalīcija ved valsti gan ekonomiskā, gan politiskā krīzē. Domājot par savu vecvecāku paaudzi, kas pieredzējuši vismaz septiņas valūtas, karu, badu, deviņdesmito gadu nabadzību un visas citas iedomājamās nelaimes, šī nekaunība motivē, pat ļoti, lai rīkotos un uzņemtos atbildību par valsti, kuru nenes tie, kas to uzņēmušies un kam mēs uzticējušies.

P.S. Precīzāk un “kūlāk” lietas būtību nav iespējams pateikt: http://www.vdiena.lv/lat/politics/multimedia/dienatv/video_zalaana_izteikumus _par_savu_raidiijumu_domburs_nodeevee_par_jociigiem

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!