Foto: Foto - I. Kundziņa © AFI
Mūsu augstskolām nav sasaistes ar praktisko dzīvi. Nevar teikt, ka katrs, kurš pabeidzis augstskolu, var uzreiz nākamajā dienā strādāt.
Pateicoties Dagdas pilsētas domes projektam par darba prakšu izveidošanu jauniešiem-bezdarbniekiem, pašvaldībai izdevies mājās atvilināt vismaz vienu Anglijā strādājošu jaunieti – viņa vēlējās iegūt pieredzi savā specialitātē, strādāt vietējā kolektīvā, kā arī veidot savu ģimeni. Lai uzlabotu jauniešu darba prasmes un sekmētu uzņēmēju iesaistīšanos jauniešu nodarbinātībā, Dagdas pilsētas dome īstenoja projektu, kura ietvaros jaunieši-bezdarbnieki varēja iziet praksi vairākās profesijās – ekonomists, plānotājs, grāmatvedis, jurists, sekretāre, pavārs, apdares darbu strādnieks, mājamatnieks un galdnieks.
Īsa informācija par projektu:
Projekta nosaukums:
Darba prakšu vietu izveide jauniešiem bezdarbniekiem Dagdas pilsētas pašvaldībā un sadarbības organizācijās
Projekta iesniedzējs:
Dagdas pilsētas dome
Projekta mērķauditorija:
Jaunieši bezdarbnieki
Projekta finansējums:
Ls 39 597
Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem
Aktivitāti administrējošā institūcija:
Nodarbinātības valsts aģentūra
Projekts bija vērsts uz jauniešiem-bezdarbniekiem, kuriem ir grūtības atrast darba vietu praktisko iemaņu trūkuma dēļ. „Mūsu augstskolām nav sasaistes ar praktisko dzīvi,” secina projekta vadītāja Irēna Muskare. „Nevarētu teikt, ka katrs, kurš pabeidzis augstskolu, var uzreiz nākamajā dienā strādāt”, tādēļ pilsētas dome radījusi iespēju jauniešiem iziet praksi vietējos uzņēmumos un iestādēs. Irēna Muskare priecājas, ka jauniešu prakses devušas vērtīgus rezultātus – seši no desmit projekta dalībniekiem arī pēc projekta beigām turpina strādāt vietējās iestādēs – Andrupenes pagasta padomē un Dagdas vidusskolā jaunietes sāka strādāt par projektu vadītājām, Dagdas pilsētas domē pēc prakses iziešanas palika ekonomiste, Dagdas slimnīcā – pavāre, pašvaldības iestādē „Fenikss” – grāmatvede, bet sekretāre atrada darbu vietējā pirmsskolas iestādē „Saulīte”.
Projekta dalībniece Diāna Muraškina oficiāli turpina strādāt par grāmatvedi pašvaldības iestādē „Fenikss” un priecājas, ka šis darbs viņai labi padodas. Papildus grāmatvedībai viņa darbojas arī vietējā tūrisma informācijas centrā, ko savā paspārnē ņēmusi šī pati organizācija.
„Gribēju darbu, kas šeit būtu uz vietas, Dagdā. Man ļoti patīk gan pats darbs, gan kolektīvs, gan atmosfēra,” stāsta Diāna. Viņa atzinīgi vērtē iespēju strādāt nelielā kolektīvā un līdzdarboties visos galvenajos projektos, arī tūrisma jomā: „Darbs atbilst manām interesēm, un nav tikai sausi skaitļi, bet arī iespēja izbaudīt visādus pasākumus”.
Arī Svetlana Ilatkovska šobrīd turpina strādāt savā bijušajā prakses vietā Andrupenes pagasta padomē. Projekta laikā viņa iemācījās strādāt ar dažāda veida dokumentiem un projektiem, un, pateicoties pieredzei, Svetlana nu jau arvien vairāk pati var piedalīties pašvaldības darbā ar savu redzējumu un ieteikumiem. „Taisu atskaites, teritorijas plānojumus, mājaslapu, rakstu projektus ūdensapsaimniekošanai,” Svetlana stāsta par savu nu jau pastāvīgo plānotājas un projektu vadītājas darbu Andrupenes pagasta padomē. „Vienmēr ir interesanti,” atzīst Svetlana un pagaidām savu nākotni saista ar tieši šo darbu.
Stāstot par projekta dalībniekiem, projekta vadītāja saka, ka jauniešus motivēja gan iespēja gūt pieredzi, gan vienlaikus kaut nedaudz nopelnīt. Irēna Muskare gan atzīst, ka algas bija pārāk mazas, lai dažus no dalībniekiem atturētu jau pēc pirmajiem prakses mēnešiem aizklīst labāku iespēju meklējumos, taču kopumā ar projekta rezultātiem viņa ir ļoti apmierināta, jo pastāvīgu darbu prakses vietā turpina seši no desmit projekta dalībniekiem. Pēc projekta viņa arī secinājusi, ka vismaz sešus mēnešus noteiktais prakses laiks ir pārāk ilgs – jaunieši šajā vecumā ir elastīgi domājoši un apgūst darba iemaņas jau aptuveni trīs mēnešos, bet pēc tam vēlas sākt patstāvīgu darba dzīvi. Viņa stāsta, ka dažiem jauniešiem bijis nepatīkami jau mēnešiem strādāt, bet joprojām oficiāli būt bezdarbnieku statusā, jo projekta aktivitātes tiek klasificētas nevis kā darbs, bet gan „nodarbinātības pasākums”.
Runājot par grūtībām projekta administrēšanā, projekta vadītāja Irēna Muskare stāsta: “Sākotnēji līgumā bijis paredzēts, ka finansējumu budžeta kategoriju ietvaros noteiktu procentu apjomā iespējams grozīt, taču vēlāk stingri piekodināts „nekur nevienu kapeiku” neizmantot citādāk, kā plānots”. Ieviešot projektu, nevarēja paredzēt ne iespējamo praktikantu maiņu, ne slimības atvaļinājumus, tomēr Irēna Muskare uzskata, ka „tās visas ir lietas, ar ko faktiski var tikt galā, un no grūtībām ļoti mācās”.
Neskatoties uz dažiem sarežģījumiem projekta gaitā, Irēna Muskare nav „metusi plinti krūmos” un ir jau domājusi par dažādiem citiem vērtīgiem projektiem un atbalsta programmām, uz ko varētu pretendēt Dagdas pašvaldība.