Foto: Kaptain Kobold
Par priekšvēlēšanu aptauju un exit poll pirms 2014.gada EP vēlēšanām
Nav nemaz tik biežas iespējas pārbaudīt, cik precīzi tas, kas tiek uzdots par socioloģiski korekti izmērītu sabiedrības viedokli, atbilst realitātei. Par laimi ir vēlēšanas – kas ir „patiesības moments” jebkuras firmas, kas uzņemas mērīt sabiedrības noskaņojumu, darba kvalitātei. Jā, protams – vēlēšanu rezultāti var atšķirties no iepriekš mērītā visdažādāko, arī pamatotu, iemeslu dēļ, bet atšķirības var būt zināmās robežās, ne jau par vairākām kārtām.
Lūk, tabula, kas izskaidro iemeslus kādēļ (vismaz līdz ticamu tik grandiozas nobīdes skaidrojumu saņemšanai) es vairs nevaru uzticēties „Latvijas Fakti” veiktajiem socioloģiskajiem mērījumiem, un tieši ar šādu argumentāciju turpmāk atteikšos medijiem komentēt šī uzņēmuma veiktos partiju/amatpersonu popularitātes reitingus.
Priekšvēlēšanu aptaujām ir nozīme: gan nosakot, kurām partijām ir izredzes un kurām – nav, tikt ievēlētām (Ždanokas partijai – atbilstoši aptaujai – nebija), kā arī mobilizējot atsevišķu partiju vēlētājus (kuras tuvu 5% vai tuvu līderībai). Ja šī informācija ir greiza, tad vēlētāji tiek, labākajā gadījumā, nostādīti muļķa lomā, sliktākajā – smagi maldināti. 2014.gada Latvijas EP vēlēšanās pirmsvēlēšanu aptaujas (vēlēšanu nedēļā!) iezīmētā bilde bija tik maldinoša, ka tās vērtība bija negatīva – proti, labāk, ja šāda aptauja vispār nebūtu tikusi publicēta nopietnos medijos, kam rūp sava autoritāte un kuriem auditorija uzticas.
Problēma nebija tikai aptaujā: arī exit poll atšķirības partijai Vienotība (31% exit poll, 46% reāli) atbilstoši exit poll standartiem (nobīdes DAŽU procentpunktu ietvaros) ir grandiozas. Par daudz mazākām „neprecizitātēm” citās valstīs bijuši gan skandāli, gan izmeklēšanas pašu sociologu vidū (piemēram, Lielbritānijā, Grieķijā, ASV).
Ceru, ka nākamajās vēlēšanās mediji (sevišķi sabiedriskie, kas bija gan maldinošās aptaujas, gan maldinošā exit poll pasūtītāji) labāk pildīs savu kā kvalitatīvas informācijas filtra funkciju – tā, lai atkārtoti nevajadzētu pirms vēlēšanām maldināt auditoriju. Tas nozīmē rūpīgāku redakcionālo darbu: pārliecināties par aptaujas (un exit poll) veicēju spējām kvalitatīvi veikt uzdevumu, izvēlētās metodoloģijas korektumu, auditorijai iedot visu nepieciešamo informāciju, kas ļautu saprast, kādus secinājumus var izdarīt no savāktajiem datiem un, KAS VĒL SVARĪGĀK, – kādus nevar.