Raksts

No lietussargu gada atvadoties


Datums:
04. janvāris, 2008


Autori

Roberts Putnis


Atskatoties uz aizgājušo gadu varu citēt “jauno veco” premjeru un teikt “trīs lietas”, pirms vēlēt Jums visiem laimīgu šo gadu.

Pirmkārt, piedzīvojām kopš neatkarības atjaunošanas nepieredzētu valdības pretdarbību sabiedrības vajadzībām un likumīgajām interesēm. Kalvīša valdība jau 2006.gada vēlēšanās bija nozagusi tautai tās, izmantojot manipulatīvās kampaņās no nelikumīgiem avotiem. Kopumā valdība neizdarīja pilnīgi neko pretkorupcijas jomā. Gluži pretēji – gadu tā sāka ar drošības iestāžu likumu grozīšanu iespējami kriminālu aizkulišu interešu labā. Sabiedrības vairākums sākotnēji klusēja, līdz vienojās masu protestos gada nogalē, kas noveda pie kosmētiskiem labojumiem. Tomēr arī demonstrācijas, lai cik veselīgas tās būtu Latvijas politikai, vēlos ielikt negatīvajā kontekstā, jo tiešām nedomāju, ka demokrātiskā sabiedrībā par pozitīvu var vērtēt tūkstošbalsīgus saucienus “nost ar korupciju!” pie tautas priekšstāvju nama. No vienas puses ir gandarījums par problēmas apzināšanos sabiedrībā, no otras – šādiem saukļiem ir jābūt 2007.gada Eiropas Savienības dalībvalsts likumdevēja dienaskārtībā pēc tā paša iniciatīvas.

Otrkārt, varam konstatēt, ka iepriekšējo gadu politikai ir rezultāts. Pretkorupcijas saliņas ar augstu sabiedrības uzticību ir izveidotas. Ģenerālprokuratūra un KNAB strādā iepriecinoši bezbailīgi un apliecina, ka var notikt neticamais. Tā aizgājušais gads pārsteidza ar Aivara Lemberga personas un viņa ģimenes īpašumu arestu, Andra Šķēles deviņpadsmit “sabiedrībā cienījamu” līdzgaitnieku nosēdināšanu uz apsūdzēto sola, kā arī ar Ziemassvētku dāvanu Latvijas sabiedrībai – KNAB atklāto Valsts robežsardzes iepirkumu “10%” kukuļošanas shēmu, kuras dalībniekiem tiesa piesprieda Latvijai sensacionāli nopietnus brīvības atņemšanas sodus. Paraugierēdņu loks gan nebūtu noslēgts, nepieminot Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kuras norādes uz miljonu izšķērdēšanu valsts pārvaldē noteikti būs svarīga mēraukla labai pārvaldībai jau vistuvākajā nākotnē.

Un, treškārt, 2007.gads iezīmējās ar jaunām sejām, kas uzņēmās piedāvāt alternatīvas Latvijas sabiedrībai. Delnas biedres prof. Rasmas Kārkliņas bezizredžu drosmes vadītā kandidatūra uz Tiesībsarga amatu izjauca polittehnologu kārtis un panāca godprātīgas alternatīvas iecelšanu augstajā amatā. Bezpartejiskais prof. Aivars Endziņš parādīja, ka “karalis ir pliks”, piedāvājot sevi kā alternatīvu Valsts prezidenta vēlēšanās, nebaidoties no samazgām, kas tiešām pār viņu nolija šovasar. Jaunā laika kandidāte Sandra Kalniete, atsakoties par labu Aivara Endziņa kandidatūrai, kļuva par patiesu “tautas prezidenti”. Un gadu noslēdza Baiba Sipeniece, demonstrējot patriotismu un rūpes par mūsu kopīgo valsti, ko aicināja izrādīt katram no mums.

Negatīvs konteksts, bet katrā no minētajām “trim lietām” ir pozitīvas tendences, kuras noteiks un vadīs mūsu valsts dzīvi šogad. Neticu, ka valdībai arī Ivara Godmaņa vadībā netiks pieprasīti kompromisi no ārpuspolitikas un jaunu kriminālapsūdzību vajātām interesēm. Un tāpat neticu, ka Latvijas tauta ar to samierināsies.

Lai pozitīvām pārmaiņām bagāts mums šis gads!

(Vēstule Delnas biedriem un atbalstītājiem, 4.1.2008)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!