Raksts

No lentas līdz lentītei


Datums:
23. marts, 2010


Autori

Solvita Denisa - Liepniece


Foto: Nick Grabowski

Georga lentītes akcija ir precīzi izplānots politisks pasākums, kuru realizē Krievijas valdošā elite ar mērķi izcelt un saliedēt gan savas valsts pilsoņus, gan tautiešus ārzemēs.

«Skat, cik mūsu daudz!»[1] – tā ir frāze no akcijas Georga lentīte oficiālā portāla. Runa ir par to pašu lentīti, kuru nu jau pavisam drīz sāks dalīt Maskavas plašajās un arī Rīgas šaurajās ielās. Šajā frāzē, ar kuru esmu nolēmusi uzsākt savu rakstu, slēpjas galvenais akcijas “globalizācijas” mērķis – padarīt par redzamu “tautiešu” iztēloto kopienu. Par spīti dominējošajam akcijas lozungam “Es atceros, es lepojos!” akcijas galvenās komunikatīvās funkcijas tomēr ir citas.

Kāda cilvēku grupa ar masu mediju palīdzību saņem signālu un saprot, ka “viņi ir savējie.”

Teorētiķis Benedikts Andersons (Anderson), kurš nācis klājā arī ar teoriju par iztēlotām kopienām, pieļauj, ka nāciju veidošanā lielu lomu spēlēja masu mediju attīstība.[2] Pārfrāzējot klasiķi Andersonu, var apgalvot, ka kāda cilvēku grupa ar masu mediju palīdzību saņem signālu un saprot, ka “viņi ir savējie.” Andersona dzimtenē Lielbritānijā arī ir līdzīgs simbols jeb signāls, kas pilda līdzīgu funkciju – sarkanas magones. “Magoņu tradīcija” eksistē jau gadu desmitus, taču arī par magonēm diskutē joprojām.[3]

Šo simbolu var izmantot kā piemēru, kā tiek iezīmēts Cits. Tas tiek izmantots identitātes veidošanas procesā caur sevis apzināšanos.

Latvijā par acīmredzamo polarizācijas piemēru kļuvis tā saucamais “okupantu saraksts” – publiskotie numuri automašīnām, kuras izrotātas ar Krievijas karogiem. Arī šajā gadījumā masu mediji ļāvuši savai auditorijai noteikt, kurā pusē tā atrodas. Bet par to nedaudz vēlāk.

Spontanitātes sajūta par melni oranžajām lentītēm pazūd, ja analizē Krievijas federācijas dokumentus par “darbu ar tautiešiem.” Var apgalvot, ka Georga lentītes akcija ir precīzi izplānots politisks pasākums, kuru realizē Krievijas valdošā elite ar mērķi izcelt un saliedēt gan savas valsts pilsoņus, gan tautiešus ārzemēs.

Lentītes pirmsākumi

Lentu un lentīti šķir 145 gadi.

Šogad Georga lentīte atzīmē savdabīgu jubileju – piecus gadus. Runa ir par lentīti kā par Uzvaras dienas simbolu. Taču zīmīgi, ka krāsas un arī nosaukumu Georga lentīte mantojusi no savas priekšteces – Georga lentas. Lentu un lentīti šķir 145 gadi. Lenta eksistēja jau Katrīnas II valdīšanas laikā – tieši viņa nodibināja Svēta Georga ordeni, kura augstākā pakāpe visa Ordeņa pastāvēšanas laikā tika piešķirta vien 25 cilvēkiem. Līdz ar boļševiku atnākšanu pie varas gan Ordenis, gan lenta pazuda. Abus elementus atdzīvināja jau mūsdienu Krievijā.[4] Turklāt Georga uzvarētāja mīta motīvs ir ļoti populārs heraldikā – jātnieks, kas nogalina pūķi, ir attēlots gan Maskavas, gan Krievijas ģerbonī.[5]

Savukārt Georga lentīte, ko sien pie somiņām, uz mašīnas antenām un ne tikai tur vien, 9.maija priekšvakarā parādījās tikai Putina Krievijā. Jāatzīmē, ka pašā Krievijā lentītes izmantošana tie vērtēta ļoti dažādi. Eksistē arī šādas simbola “trivializācijas” pretinieku grupa. Slavas simbola plašu izmantošanu viņi uzskata par degradējošu un pašu simbolu pazemojošu.[6]

Kam pieder lentīte

Šodien eksistē ne tikai lentītes valkāšanas kodekss, kur tiek izstāstīts, kur var un kur nebūtu vēlams siet Georga lentīti. Lentīte jau ir ierakstīta arī likumos.

2005.gadā Krievijā īsi pirms plaši atzīmētās Uzvaras dienas[7] Krievijas federālajā unitārajā uzņēmumā Krievijas starptautiskās informācijas aģentūra RIA Novosti (РИА Новости) izstrādāja ideju par īpašu Uzvaras dienas simbolikas ieviešanu – tika piedāvāts šim mērķim izmantot Georga lentīti. Vēlāk akcijai pieslēdzās arī Vladimirs Putins, savukārt Dmitrijs Medvedjevs, kļūstot par prezidentu, no sava priekšteča pārmantoja arī lentīti un tās nēsāšanu padarīja par tradīciju.[8]

Mistiskais vārdu salikums “informatīvais atbalsts,” kā arī forumu rīkošana un lentīšu kilometru ražošana – to visu var attiecināt uz īpašu Krievijas ārpolitikas virzienu – “darbu ar tautiešiem.”

Šeit ir vērts pieminēt, ka RIA-Novosti[9] ir ne tikai valsts uzņēmums, bet arī viens no svarīgākajiem Krievijas valdošās elites propagandas ruporiem. Padomju informācijas biroja mantiniece šodien nodarbojas ne tikai ar informēšanu, bet arī regulāri rīko dažādas mediju platformas, apmaksājot daļu izdevumu žurnālistiem, kas piedalās šādos pasākumos. Tajos, starp citu, piedalās arī žurnālisti no Latvijas, kas veido produktus latviešu valodā. Mistiskais vārdu salikums “informatīvais atbalsts,” kā arī forumu rīkošana un lentīšu kilometru ražošana – to visu var attiecināt uz īpašu Krievijas ārpolitikas virzienu – “darbu ar tautiešiem.”

Par definīcijām

Ar “tautiešiem” kā ar „nacionālajām minoritātēm” – katrai valstij savs definējums. “Federālajā likumā par Krievijas Federācijas valsts politiku” par tautiešiem ārzemēs ir teiks sekojošais: “Tautieši ir personas, kas dzimuši vienā valstī, kas dzīvoja vai arī joprojām tajā dzīvo, kam piemīt valodas, reliģijas, kultūras mantojuma, tradīciju, paražu kopības pazīmes, kā arī šo personu tiešie pēcteči.”

Tajā pašā laikā ar apzīmējumu “tautieši ārzemēs” tiek domāti ne tikai Krievijas Federācijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo ārpus valsts, bet arī “personas, kas bija PSRS pilsoņi, pastāvīgi dzīvo valstīs, kas veidoja PSRS, kas ir saņēmuši šo valstu pilsonību vai arī ir personas bez pilsonības.”[10]

Faktiski – un par to joprojām strīdas pašā Krievijā – par Krievijas tautiešiem sevi var nosaukt ļoti daudz cilvēku. Putina Krievijā “tautiešu aizsardzības” temats kļuva par ļoti nozīmīgu Krievijas ārpolitikas elementu – kopš 2001. gada tiek rīkoti kongresi, starptautiskie forumi, krievu valodas popularizēšanas akcijas, ir izveidotas dažādas komisijas un grupas.[11] To visu aktīvi atbalsta gan Krievijas mediji, gan arī citi mediji, kurus pārstāv “tautieši ārzemēs.”

Kopš 2009. gada spēkā ir arī īpaša programma: “Darbs ar tautiešiem ārzemēs.

Kopš 2009. gada spēkā ir arī īpaša programma: “Darbs ar tautiešiem ārzemēs.”[12] Programma paredz gan “atbalstīt dažādu tautiešu organizāciju rīkotos koordinētus kompleksus pasākumus,” gan arī “nodrošināt tos ar Krievijas valsts simboliku.” Šajā programmā, protams, tiek minēta arī starptautiskā akcija Georga lentīte.[13] Tajā pašā laikā šajā lentītē ir atrodami arī daži mezgli.

Mezgli lentītē

Kā jau minēju, “lentītei” ir arī savs kodekss.[14] Pirmais kodeksa punkts saka, ka “akcija Georga lentīte ir nekomerciālā un nepolitiska.” Priekšpēdējais punkts arī nosaka to, ka “lentītes izmantošana politiskiem vai kādiem citiem partijiskiem mērķiem nav pieļaujama.”

Īpašais kodekss nosaka, ka lentītes izmantošana politiskiem vai kādiem citiem partijiskiem mērķiem nav pieļaujama.

Kā zinām, politiskā apvienība PCTVL izmanto melni oranžo lentīti kā simbolus savā oficiālajā mājaslapā internetā.[15] PCTVL arī nodarbojas ar lentīšu izplatīšanu, ko apliecina gan organizācijas mājaslapa, gan mediji. Georga lentīte rotā arī portālu 9may.lv, kurā tiek ziņots, ka organizācijas Mums pa ceļam! (Нам по пути!) biedri nodarbojas ar lentīšu izplatīšanu. Šī projekta garants ir Pirmais Baltijas kanāls.[16] Pati organizācija apgalvo ka ir nepolitiska un nevalstiska, kaut gan, spriežot pēc informācijas 9may.lv portālā, viens no organizācijas valdes locekļiem ir Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs).

Zīmīgi, ka, lai jauniešus informētu, kur dabūjamas lentītes, pilsētas kartē ir izceltas dažas vietas: Katedrāle, Kongresu nams, Valdemāra centrs un Krievijas vēstniecība Latvijā.[17] Publikāciju arhīvs liecina, ka vēl pavisam nesen, 2008. gadā, lentīšu izplatīšana notika tieši Saskaņas centra biroja filiālē, bet vēl gadu iepriekš – organizācijā PCTVL, Antifašistu komitejā, Saskaņas centrā un arī citur.[18]

Var noteikti apgalvot, ka akcijai Latvijā ir plašs atbalsts. Lentītes tiek izplatītas arī izdevniecības namā Petits.[19] Vietējais informatīvais atbalsts tiek pieskaņots pozitīvajam Krievijas mediju diskursam. Aktīvi lentītes propagandā ir iesaistījušies arī lielākie Krievijas televīzijas kanāli, kas bieži vien piemin arī to, ka Latvija plaši atbalsta akciju.[20]

Ušakovs, lentīte un Lukašenko

Rīgas mēru Nilu Ušakovu nav mocījis jautājums par attieksmi pret Otrā Pasaules kara veterāniem. Nils Ušakovs uzreiz paziņoja, ka 9.maijā viņam personiski nekas nemainīsies – viņš tāpat kā citus gadus “atnāks apsveikt veterānus.” Jautājums – vai galvaspilsētas mērs Ušakovs arī šogad pie svārku atloka spraudīs Georga lentīti, kā viņš to darīja 2009. gada 9. maijā. Atbildi uz šo jautājumu uzzināsim jau pēc dažām nedēļām.

Kamēr Krievija aktīvi strādā pie “tautiešu” projekta, Baltkrievijas valdošā elite tikpat aktīvi strādā pie nacionālā projekta būvēšanas.

Īpašu jēgu šim jautājumam piešķirs fona informācija no kādas mūsu un Krievijas kaimiņvalsts.[21] Kamēr Krievija aktīvi strādā pie “tautiešu” projekta, Baltkrievijas valdošā elite tikpat aktīvi strādā pie nacionālā projekta būvēšanas. Viens no atslēgas konceptiem Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko projektā ir tāds pats kā Krievijā – “uzvarētāju tauta un atbrīvotāju tauta.”[22]

Pēc Putina piedāvājuma Baltkrievijai kļūt par Krievijas sastāvdaļu Lukašenko sācis būvēt savdabīgas aizsargbarjeras informācijas vidē, tādējādi ne tikai bloķējot propagandu, bet arī veidojot kontrpropagandas stratēģijas iekšējai lietošanai.

Konkrētajā gadījumā Lukašenko atbilde Georga lentītei bija Baltkrievijas karoga krāsu lentīte, ko viņš piestiprināja pie žaketes 11 mēnešus ātrāk par Putinu.[23] Faktiski tas bija apliecinājums, ka Georga lentīte apvieno ne tik daudz visus, kas ir vienoti Otrā Pasaules kara interpretācijās, bet gan tos, kas sevi uzskata par Krievijas tautiešiem un ir gatavi pulcēties ap Krieviju.

Tikai gadu pēc akcijas uzsākšanas Krievijā Nils Ušakovs intervijā avīzei Čas teica, ka Saskaņas centrs atbalsta šo akciju. Turklāt Ušakovs piedāvāja pie apģērba piespraust divas lentītes: Georga un Latvijas karoga krāsu lentīti, skaidrojot šo ideju ar to, ka “Latvijas vēstures lappuses, kas ir saistītas ar Georga tradīciju, nekādā ziņā nav pretrunā ar Latvijas valstiskuma principiem.”[24] Tajā pašā intervijā Ušakovs izteica domu, ka “9.maijam ir jākļūst par valsts svētkiem Latvijā, par brīvdienu, lai cilvēki varētu pilnvērtīgi pieminēt savus tuvākus un atzīmēt uzvaru.”

Taču, spriežot pēc fotogrāfijām medijos, pats Ušakovs 2009. gadā piestiprināja tikai vienu – Georga lentīti. Atliek vien minēt, vai viņš izdarīja savu izvēli par labu vienai pusei.
_______________________

[1] Наша Победа. http://gl.9may.ru/action_gl/

[2] Anderson, B. (1991) Imagined Communities. 2nd ed. London, New York: Verso.

[3] When`s the right time to start wearing a Poppy? BBC http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/magazine/6085132.stm Par atšķirībām māgoņu uztverē Lielbritānijā un Īrijā: Rigney, A. (2008: 1: 89 – 97.) Divided Pasts: A Premature memorial and the dynamics of collective rememberence. Memory Studies.

[4] Беловинский, Л. (2003) Георгиевский крест. Энциклопедический словарь российской жизни и истории. Москва: Олма-пресс. С. 140 – 141.

[5] Новиков, С. (ред.) (2003) Большая историческая энциклопедия. Москва: Филологическое общество «Слово». С. 298.

[6]http://www.za-lentu.ru” target=”_new”> http://www.za-lentu.ru

[7] Tas bija Uzvaras 60. jubilejas gads, kas Latvijas vēsturē iezīmēts ar īpašu deklarāciju, ko pievienoja robežlīgumam, ar prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas melno cepuri un Krievijas komentētāja „kļūdu”, V.Vīķi-Freibergu nosaucot par Jaunzēlandes prezidenti.

[8] Выступление на военном параде в честь 63-й годовщины Победы в Великой Отечественной Войне. Смотрено 17 марта 2010 на http://www.kremlin.ru/transcripts/30

[9] www.rian.ru
[10] Федеральный закон о государственной политике Российской Федерации в отношении соотечественников за рубежом. http://www.russiancompatriots.com/documents/view/45/

[11] Чепуров, А. (2009: 6: 47 – 60). Ориентир: Конгресс соотечественников. Международная жизнь. Чепурин. А. (2007: 4 :133 – 139). Соотечественники. Международная жизнь.

Shevel, O. (2010: 24: 159 – 187). The Post-communist Deiaspora Laws: Beyond the „Good Civic versus Bad Ethnis”Nationalism Dichotomy. East European Politics and Studies.

Moshes, A. (2002: 33: 157 – )) Russian – Ukranian Rapprochment of 2001: How Viable? Security Dialogue.

Aalto, P. (2003: 40 : 573 – 592). Revising the Security/identity Puzzle in Russo-Estonian Relations. Journal of Peace Research

[12] Программа работы с соотечественниками зарубежом 2009 – 2011. http://rs.gov.ru/node/656

[13] Программа работы с соотечественниками зарубежом 2009 – 2011. http://rs.gov.ru/node/656

[14] http://gl.9may.ru/action_terms/

[15] http://www.zapchel.lv/index.php?lang=ru&mode=news&submode=&page_id=9977

[16] http://www.9may.lv/

[17] Нам по пути! http://www.young.lv/ru/txt/about_us/” target=”_new”> http://www.young.lv/ru/txt/about_us/

[18] Матов, И. (8 мая 2007). Даугавпилс чтит победителей. Час. Смотрено 19 марта 2010 на http://www.chas-daily.com/win/2007/05/08/l_037.html?r=30

[19] Акция продолжается – теперь и в Петите. Час. http://www.chas-daily.com/win/2006/05/03/l_026.html?r=30

[20] К акции «Георгиевская ленточка» присоединилась Белоруссия и Латвия. Первый канал. http://www.1tv.ru/news/social/143153

[21]http://www.9may.lv/” target=”_new”> http://www.9may.lv/

[22] Par baltkrievu identitāti: Joffe, G. (2007: 21: 348 – 381). Culture Wars, Soul-Searching, and Belarusian Identity. East European Politics and Societies. Goujon, A. (2010: 24: 6 – 25). Memorial Narratives of WWII Partisans and Genocide in Belarus. East European Politics and Societies. Par kara lomu Krievijas identitātē sk. Гудков, Л. (2005: 2(41)) «Память» о войне и массовая идентичность россиян. Неприкосновенный запас. http://magazines.russ.ru/nz/2005/2/gu5.html

[23] Pēc Lukašenko nākšanas pie varas, pēc 1996.gada referenduma Baltkrievijas neatkarības deinas svinēšana tika āprcelta uz 3.jūliju. Šajā dienā 1944.gadā tika atbrīvota Minska.

[24] Ватолин, И. (29 апреля 2006). Георгиевской и красно-бело-красной ленточкам развиваться рядом. Час. http://www.chas-daily.com/win/2006/04/29/l_011.html?r=30


Iedegties par cilvēkiem, ne cepināties par pakalniem

Ienaidnieks ir tuvu!

Mana vara manās rokās

Vēstures okupētie

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!