Raksts

No Kioto uz Bali


Datums:
19. decembris, 2007


Autori

Jānis Brizga


Šo svētdien Bali noslēdzās sarunas par Kioto protokola, kurš 2012.gadā zaudēs spēku, nākotni. Gandrīz visu pasaules valstu pārstāvji bija pulcējušies Indonēzijas galvaspilsētā un pēc 2 sarunu nedēļām pieņēma kompromisa risinājumu, kas principā ir vēl vājāks par Kioto apņemšanos un pieļauj pat emisiju apjoma palielināšanu.

Taču šis ir tikai sarunu, kurām jānoslēdzas 2009.gadā, sākums.

Pie šī iznākuma pamatā ir vainojama ASV administrācija, kas ļoti aktīvi cīnās pret jebkādām starptautiskajām vides aizsardzības iniciatīvām. Indonēzijā ASV aktīvi iestājās pret jebkādiem emisiju apjoma samazinājumiem attīstītajās valstīs un bloķēja piedāvājumu izveidot tehnoloģiju pārneses fondu, kas jaunattīstības valstīm dotu pieeju līdzekļiem jaunāko tehnoloģiju ieviešanai.

Als Gors, kura filmu par klimata izmaiņām nesen tika rādīta arī LTV1, un kurš pirms 10 gadiem vadīja ASV valdības delegāciju Kioto (ASV arī tad Gora vadībā darīja visu, lai nepieļautu stingru un saistošu Kioto protokolu), šoreiz asi kritizēja savas valsts administrāciju. Gors konferences noslēgumā aicināja valstis turpināt darbu pie Kioto protokola nākotnes plāniem bez ASV līdzdalības un izteica cerību, ka jaunajam ASV prezidentam pēc Buša termiņa beigām būs cita nostāja pret klimata izmaiņām.

Jācer, ka tā arī notiks un jaunā ASV administrācija sekos Austrālijas piemēram, kas nesen nomainīja valdību un pirmais ko jaunais vides ministrs Pīters Garets (grupas Midnight Oil dibinātājs un solists) izdarīja, bija Kioto protokola parakstīšana. Tagad ārpus Kioto ir tikai dažas valstis: ASV (lielāks piesārņotājs) un 19 jaunattīstības valstis (Afganistāna, Irāka, Čada, Turcija, Zimbabve u.c.).

Latvijai ir viena no valstīm, kurai Kioto mērķus izpildīt nav nekādu problēmu, jo mūsu emisijas, salīdzinot ar 1990.gadu ir strauji samazinājušās (pateicoties rūpnieciskajam sabrukumam). Taču nākotnē, ja mēs savu attīstību vēlamies balstīt uz Krievijas gāzi un naftu un Polijas oglēm, tas varētu mainīties. Pēdējos gados jau atkal ir vērojams pakāpenisks CO2 emisiju apjoma pieaugums. Šķiet ja Latvija nebūtu tik izdevīgā situācijā (mums nav nekas jāierobežo), valdība vairāk atbalstītu ASV nevis ES pieeju cīņā ar klimata izmaiņām.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!