Foto: A. Jansons © AFI

ES struktūrfondi ir izraisījuši Latvijas sabiedrības dzīvu interesi. Nule uzsāktais Sorosa fonda – Latvija un vairāku nevalstisko organizāciju projekts dod iespēju jau minēto interesi papildināt ar izpratni un pārvērst to ietekmē.

ES struktūrfondi ir izraisījuši Latvijas sabiedrības dzīvu interesi. Uzņēmēji, žurnālisti, ierēdņi un politiķi, sabiedriski un pat reliģiski darbinieki aktīvi apmainās ar viedokļiem par to, kas ir pareizi vai nepareizi darīts šo fondu plānošanā un ieviešanā. Struktūrfondi var kļūt par politisku pretrunu objektu, vairot vai mazināt pilsoņu uzticību valsts varai un valsts pārvaldei. Tāpēc sabiedriskās organizācijas jau gandrīz gadu mēģina sadarboties ar valsts pārvaldes institūcijām, piedalīties fondu ieviešanas uzraudzībā, vērtēšanā un to nākotnes plānošanā.

Aktīvie aicinājumi pēc lielākas atklātības un organizāciju iesaistes ir ļāvuši aptuveni divdesmit organizācijām piedalīties fondu Uzraudzības un vadības komiteju darbā, būt partneriem lēmumu pieņemšanā.

Šī iespēja nozīmē līdzatbildību par lēmumu kvalitāti – atbildību par kompetentiem ieteikumiem, konstruktīvu līdzdarbību un pamatotu kritiku. Nule uzsāktais Sorosa fonda – Latvija un vairāku nevalstisko organizāciju projekts “Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts attīstības plānošanā” [1] dod iespēju jau minēto interesi papildināt ar izpratni un pārvērst to ietekmē.

Projekta būtība ir vienkārša: struktūrfondu Uzraudzības un vadības komiteju dalībnieki no NVO gan savstarpēji, gan ar citām organizācijām apspriež komiteju dokumentus, lēmumu projektus, apmainās ar līdzdalības pieredzi, apkopo ieteikumus, piedāvā un aizstāv tos attiecīgajās komitejās. Līdzīgu procesu plānots uzsākt, iesaistoties arī Nacionālā attīstības plāna izstrādē.

Lai NVO līdzdalība būtu informācijas ērai atbilstoši organizēta, maksimāli pārskatāma un visiem interesentiem pieejama, portālā politika. lv ir izveidota vieta šīs līdzdalības veidošanai tiešsaistē – visi ieteikumi, komentāri un darba rezultāti nu ir kā uz delnas. Šī interneta vieta ir līdzīga un papildina to viedokļu apkopošanu un saskaņošanu, kas norit Finanšu ministrijas speciāli komiteju dalībniekiem izveidotajā dienesta lietošanas interneta vietnē.

Kāda ir procesa atklātības “pievienotā vērtība”?

• ikviens ieinteresēts un aktīvs pilsonis vai organizācija var noformulēt savus ieteikumus vienkārši pieejamā vietā un veidā;
• ikviens strukūrfondu komiteju dalībnieks jūtas atbildīgāks par savu ieguldījumu – tā kvalitāti un spēju pārstāvēt arī citu, līdzīgi domājošu organizāciju idejas;
• ikviens var pārliecināties, cik pamatoti ir procesa dalībnieku priekšlikumi un cik pamatoti tie tiek pieņemti vai noraidīti;
• pirmo reizi Latvijā tiek izmēģināts reālu e-konsultāciju modelis valsts pārvaldes lēmumu apspriešanai un to kvalitātes paaugstināšanai

Ceru, ka ar šo projektu visi tā dalībnieki – gan NVO, gan valsts pārvaldē – spēs spert solīti mūsdienīgas līdzdalības demokrātijas virzienā.

___________________

[1] To atbalsta Sabiedrības integrācijas fonda piešķirtais PHARE grants.