Foto: Milton Correa
Ja sabiedrība pieņem, ka kāds nav pietiekami jauns, apguvis „pareizo” profesiju un nedzīvo „ideālajā” dzīves vietā, tad tas droši ir nievājams un mazvērtīgs.
Visi žurnālistu ētikas kodeksi iekļauj aicinājumu izvairīties no stereotipizācijas un diskriminācijas. It kā nemanījuši pētījumos uzrādīto augsto neiecietības līmeni Latvijas sabiedrībā, žurnālisti diemžēl atkārto neiecietības un vairāku konkrētu sabiedrības grupu izslēgšanas shēmas.
Tieši zināšanas un paškontrole var novērst stereotipu kultivēšanu. To rada vienkāršota realitātes uztvere, atsevišķas pieredzes absolutizēšana, nespēja atšķirt tendenci no atsevišķa gadījuma. Nerunāju par Kaspara Dimitera regulāro verbālo izvemšanos attiecībā uz seksuālo minoritāšu pārstāvjiem. Netaisos apcerēt Neatkarīgās komentārus par mistisku sorosītu absolūto ļaunumu. Runa ir par gudru žurnālistu un redaktoru kontrolētu saturu. Baidos, ka tajā pēc ilgākas prombūtnes atgriezusies un tiek legalizēta neiecietība.
Lielais vispārinājums
Sākšu ar pozitīvu paraugu diena.lv saturā. Pirms dažām dienām tajā bija ievietota komentētāja Māra Zandera vidoereplika[1], kas norādīja uz nepamatotu diskrimināciju. Zanders, analizējot dokumentu Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, bija ievērojis, ka tajā iekļauta ideja izglītības kvalitātes vārdā samazināt eksakto priekšmetu skolotāju vecumu. Tā ir vecuma diskriminācija, jo nav nekāda pamata uzskatīt, ka konkrēts gadu skaits (kāds gan?) nozīmē sliktāku darba kvalitāti, nevēlēšanos vai nespēju apgūt jaunas metodes un tehnoloģijas. Turklāt nav saprotams, kāpēc tieši eksakto mācību priekšmetu pasniedzēju vecums ir jāsamazina, bet šāda prasība nav attiecināta uz citu priekšmetu pasniedzējiem.
Šāds teksts ierēdņu sagatavotā dokumentā atgādina par sabiedrībā plaši zeļošo eidžismu, cilvēku vērtības noteikšanu tikai atkarībā no vecuma. Tomēr arī Zanders, kas iebilst pret šo pieeju, pats runā par „marazmātiskiem” citu priekšmetu skolotājiem, lietojot neiecietīgu valodu. To pastiprina vispārinājums — vienas pazīmes attiecināšana uz visas grupas visām īpašībām.
Līdzīgi skolotājas noniecina Dienas Mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs komentārā Pedagoģija sieviešu garā[2]. Lielais vispārinājums sākas jau virsrakstā, pasakot, ka sievietes radījušas problēmas pedagoģijā. Komentārā izteiktas pamatotas bažas par vīriešu skolotāju un zēniem adresētas interešu izglītības trūkumu, bet pats komentārs nonāk pie secinājuma, ka pirmkārt: “Drīzāk gan stāsts ir par zēnu interešu diskrimināciju, kas valsts ekonomikas līmenī rezultējas daudz piesauktajos trūkstošajos inženieros, bet Latvijas ģimenēs — sieviešu gaudās par to, cik nevaroši un tizli ir Latvijas vīrieši”. Un otrkārt: “Nevarētu arī teikt, ka situācija mainās vai uzlabojas: jauno pedagogu izlaidumos aizvien pārsvarā redzamas kleitas un svārki”.
Pietiek citātu, jo rūpēs par dzimtes disproporciju skolās tie visi noniecina sievietes skolotājas, sistēmiskās problēmās vainojot tieši viņas kā sava dzimuma pārstāves. Tā ir smaga diskriminēšana, kuras pamatā ir neizmaināma pazīme — dzimums: sieviete ir slikta, zēniem nepiemērota skolotāja, pati vainīga, ja pēc tam sūdzas, kas “visi vīrieši vienādi”. Tajā arī vispārinājums, ka visas sievietes domā par visiem Latvijas vīriešiem kā “nevarošiem un tizliem”. Ne jau nu visas skolotājas sliktas, neba visi vīrieši tizli, bet ar vieglu roku neiecietīgs teksts ir gatavs un vainīgie atrasti. Situāciju uzlabotu konstruktīvi priekšlikumi, kam un kas būtu jādara, jo nav dzirdēts, ka kāds neļautu vīriešiem strādāt skolā, tomēr autors piedāvā tikai šo: “Ja jau citās valstīs var ieviest sieviešu kvotas parlamentos un vadošajos amatos, tad varbūt te ir jāievieš vīriešu kvotas uz valsts budžeta vietām augstskolās, kur top jaunie skolotāji”.
Košais kontrasts
Reizēm neiecietību rada vēlme koši izteikties, pretstatīt, rādīt spilgtu kontrastu. Lūk, noniecinošs virsaksts laikraksta Diena tekstam par tautas ilgi loloto sapni, par jauno bibliotēku: Gaismaspilī nestrādās tante ar copi[3]. Tas ņemts no Nacionālās bibliotēkas galvenās arhitektes Nitas Apsītes citāta: „Te vairs nebūs klasiskās tantes ar copi un grāmatu plauktu aizmugurē. Visā bibliotēkā neko tādu neatradīsiet”. Droši vien arhitekte ar spilgto kontrastu gribēja izcelt jaunās bibliotēkas moderno dabu. Bet grūti iedomāties, ka viņa un tāpat laikraksta redaktori nav dzirdējuši, cik lielas pārmaiņas skārušas bibliotēkas pēdējo vismaz desmit gadu laikā. Bet rezultātā ir neiecietīgs izteikums par profesiju, par sievietēm, kuras nicinoši sauktas par “tantēm”, par konkrētas frizūras īpašniecēm…
Ja sabiedrība pieņem, ka kāds, kas nav pietiekami jauns, apguvis kāda vērtējumā pareizo profesiju, nedzīvo kāda izvēlētajā ideālajā dzīves vietā un nespēj tērēt kāda iedomātu naudas summu, ir droši nievājams, mazvērtīgs, tad top šāds reklāmas aicinājums, kas vēlas piesaistīt reklāmdevējus izdevniecības Lilita žurnāliem[4]. Sava teksta košam noslēgumam atļaušos pilnu citātu, izceļot zīmīgo vietu:
“Mēs nesolām milzīgas, neizprotamas auditorijas. Mēs nepārdodam GRP, TRP, CPT, HVZ. Mēs nesolām jūsu produkta atpazīstamību visā Latvijas teritorijā. Mēs nevaram nodrošināt jūsu produkta Top of Mind pozīciju katras Latgales lauku pensionāres galvā, tomēr mēs skaidri zinām, ka mūsu žurnālos reklamētos produktus pirka, pērk, pirks! Jo… Mūsu žurnāla pircējiem ir nauda, veselīgs dzīvesveids, pozitīvs skats uz dzīvi. Pierādiet, ka reklāma mūsu žurnālos nestrādā un mēs atdosim Jums Jūsu naudu!”.
Šādi izteikumi ir pretrunā arī ar Reklāmas asociācijas ētikas kodeksu[5], kas saka, ka reklāma nedrīkst saturēt personu aizskarošus un diskriminējošus elementus, īpaši saistībā ar sociālo izcelšanos un mantisko stāvokli.
Trakākais, ka visi še minētie neiecietības piemēri rāda labus nodomus — viens autors gribējis izcelt jaunās bibliotēkas piedāvāto lēcienu modernajā pasaulē, otrs — rūpējies par izglītības kvalitāti, trešais — svēti tic patērniecības noteiktajām sabiedrības vērtībām, kuras atgrūž nepiemērotos un citādos.
______________________
[2] http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/pedagogija-sieviesu-gara-2011-02-11-1
[3] http://www.diena.lv/lv/laikraksts/766117-gaismaspili-nestradas-klasiska-tante-ar-copi
[4] http://www.lilita.lv/i.php
[5] http://www.lra.lv/main.php?item=225