Foto: Mavis

Nevalstiskās organizācijas un to veiktās aktivitātes ir papildu resurss sabiedrības rokās, kā arī, neapšaubāmi, tās ir pašas sabiedrības „rokas”.

Nereti publiskās pārvaldes un nevalstisko organizāciju sadarbības piemēri parāda, ka valda uzskats – nevalstiskais sektors ir tāds neizmērāms „caurums”, kas tikai regulāri pieprasa atbalstu vai arī nevalstiskā organizācija, kas risina kādu sasāpējušu problēmu, ir „spiesta” to darīt vienmēr, jo tas ir viņu pienākums. Pat vēl labāk – organizācija veic savas darbības, „izdzīvojot no svaiga gaisa” – neīrējot telpas, veicot labos darbus no maizes darba brīvajā laikā, neiesaistot cilvēkus, kuriem arī ir ģimenes. Tas nozīmē, ka, visticamāk, organizācijās nodarbinātie, piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, vēlēsies saņemt atalgojumu un arī vēlēsies, lai par viņiem tiek maksāti sociālie nodokļi. Publiskās pārvaldes darbinieki par darbību šajā procesā saņem Latvijas nodokļu maksātāju sarūpētu algu, bet organizācijas pārstāvis, ja vispār saņem atalgojumu, tad, iespējams, kādas citas valsts nodokļu maksātāju sniegto atbalstu. Tas Latvijas NVO pieejams, izmantojot dažādas projektu un grantu programmas. Neņemot vērā dažādos, nereti greizos uzskatus, noteikti varam apgalvot, ka nevalstiskās organizācijas, tāpat kā uzņēmumi, publiskā pārvalde, un jebkura cita nozare veic nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībā, radot darba vietas, maksājot nodokļus, radot produktus un pakalpojumus, piesaistot investīcijas Latvijai, popularizējot Latvijas tēlu ārvalstīs.

Pavirši paši pret sevi un revīzijas trūkums NVO sektorā – fakts un lielākie izaicinājumi. Citās valstīs, piemēram, Somijas kolēģi uzsvēra, ka viņiem ir skaidrs tas, ko mēs darām. Turklāt viņi arī saprot, cik brīvi ir paši savās darbībās. Somijā demokrātijas pieredze ir daudz ilgāka un vietējiem NVO vairs nav jāīsteno darbības, kas demokrātijā ir pašsaprotamas – piemēram, jāpārliecina, ka nevalstisko organizāciju darbam nepieciešams valsts atbalsts. Varētu teikt, ka esam apmierinājuši pamatvajadzības pilsoniskās sabiedrības veicināšanai Latvijā. Ir likums par biedrībām un nodibinājumiem un citi saistošie normatīvie akti, kas nosaka ietvaru biedrību un nodibinājumu darbībai, arodbiedrību darbībai un politisko partiju darbībai. (tas, vai likums tiek pildīts, paliek katra paša ziņā) Tomēr tas nevar būt par pamatu, lai neturpinātu veidot apstākļus, kas pilsoniskajai sabiedrībai ļauj attīstīties.

Viens no klupšanas akmeņiem, kāpēc, iespējams, nevalstisko organizāciju sektors Latvijā neattīstās straujāk – dati, kurus politikas veidotāji iegūst par NVO sektoru un ar to saistītiem elementiem, ir sporādiski un nepietiekami. Līdz ar to atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai no politikas veidotāju puses mainās kā karogs mastā – atkarībā no tā, ko un kā par pilsonisko sabiedrību domā konkrētais ministrs, kurš nosaka toni un apjomu rīcībpolitikas atbalstam savā nozarē.

Pateicoties ārvalstu atbalsta instrumentu esamībai, šajā gadījumā Eiropas Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas finanšu instrumentiem, varam īstenot visam NVO sektoram nozīmīgu projektu. Pirmo reizi Latvijā pats nevalstisko organizāciju sektors varēs pētīt sevi un pats šos datus arī interpretēt, pēc būtības – zinot vairāk par procesiem sektorā nekā no ārpuses piesaistīti pētnieki.
Visticamāk, detalizētu datu neesamības dēļ, „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2012-2018 gadam” nav izteikti fokusējušās uz vispārējās pilsoniskās sabiedrības, biedrību un nodibinājumu sektora problēmu risināšanu. Tomēr tās aktualizē atsevišķus aspektus – netveramā pilsoniskā sabiedrība (kā abstrakts kopums), integrācija, pilsoniskā līdzdalība (kā abstrakts process) un pilsoniskā izglītība (abstrakts saturs un process).
Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes, pētnieki analizēs ieguvumus, ko Latvijas NVO sektors sniedz sabiedrībai un valstij, izmantojot pieejamo finansējumu. Iegūtie rezultāti ļaus arī detalizēti analizēt un paredzēt aspektus, kas skar tieši šo sektoru:
-biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikāciju;
-priekšlikumu izstrādi NVO administrēšanas izmaksu nodrošināšanai no valsts budžeta(līdzīgi kā tas ir citās valstīs);
-organizāciju attīstības aspektu aktualizēšana un pilnveidošana;
-cilvēkresursu, tajā skaitā brīvprātīgo darbinieku piesaiste un atdeve cilvēkstundās( resursi, ko iegūst sabiedrība)

Rezultātu netiešā ietekme būs sabiedrības un valsts pārvaldes informēšana par NVO sektora darbības kapacitāti un pilsonisko līdzdalību. Veidojot pārskatu par nevalstisko organizāciju sektoru Latvijā, tiks analizēta nevalstisko organizāciju darbības vide, identificējot tajā pēdējos gados radušās izmaiņas, izvērtējot ietekmi uz biedrību un nodibinājumu attīstību salīdzinošā perspektīvā, nosakot iezīmes un tendences, kā arī noskaidros nevalstisko organizāciju ietekmi uz iedzīvotāju labklājības stiprināšanu valstī, ekonomisko izaugsmi un politikas procesiem. Pētījuma laikā tiks iegūta, apkopota un salīdzināta informācija, kas raksturo sektora attīstību 2011. un 2012. gadā. Lai nodrošinātu, ka pārskats par sektoru sniedz liecības par attīstības tendencēm sektorā, pētījums tiks veikts arī 2015. gadā.

Neapšaubāmi, viengabalainu tēlu par nevalstisko organizāciju sektoru diez vai būs iespējams iegūt. Tomēr tas nav tāpēc, ka būtu problēmas pašā sektorā. Daudzi domā, ka sektoru, kur valda daudzi un dažādi krasi atšķirīgi viedokļi, būtu nepieciešams kaut kādā veidā sastrukturēt konkrētās, visiem atpazīstamos formātos. Šeit lietderīgi ir norādīt, ka sektorā ir dažādas darbības formas, metodes un pieejas, kuras nav iespējams klasificēt. Nezinātāji bieži ignorē to, ka viedoklis par demokrātijas pārvaldes formām un vērtībām sabiedrībā mainās. Izmaiņām ir pakļautas arī biedrības un nodibinājumi. Ir tādi piemēri kā Saeimas deputātu priekšlikumi par biedrību un nodibinājumu algoto darbinieku izmaksu griestu noteikšanu. Tiek izteiktas idejas, ka jaunu biedrību dibinātāju skaitu ir nepieciešams palielināt, jo divi (esošais regulējums) cilvēki ir par maz, lai varētu uzskatīt tādu biedrību par „nopietnu”. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aicinājis ieviest normas, kas nosaka – nevalstisko organizāciju vadītājs ir pielīdzināms valsts amatpersonai, ja saņem finansējumu no valsts budžeta. Šādas normas ir uzskatāmas par diskreditējošām pret organizācijām, kas strādā sabiedriskā labuma jomā.

Labā ziņa ir tā, ka nepastāv tikai ierobežojošas idejas vien. Atsevišķas iniciatīvas ir cieši saistītas ar vides sakārtošanu un pilsoniskās sabiedrības veidošanas vides veicināšanu – piemēram, brīvprātīgā darba likuma virzīšana Saeimā, Ministru Kabineta noteikumu izstrāde par valsts budžeta līdzekļu pieejamību un sadali nevalstiskajām organizācijām. Pozitīvās aktivitātes liecina, ka izpratne pilnveidojas un attīstība kopumā notiek pareizā virzienā. Vairs nav iedomājams, ka politiķi vai ierēdņi apgalvotu, ka var veikt savu darbu bez sabiedrības ciešas iesaistes ikviena jautājuma risināšanā.

Turpinājums sekos.
___________________________________________
Projekts tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.