Raksts

Nevalstiskais sektors uzņēmies iniciatīvu likumprojekta izstrādē


Datums:
08. oktobris, 2002


Autori

Kristīne Liepiņa


Foto: Foto - N. Mežinš © AFI

Lai veicinātu interešu aizstāvību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, Latvijas Jaunatnes padome (LJP) ir izstrādājusi iniciatīvu projektu “Sadarboties. Diskutēt. Lemt. Rīkoties.”, kura mērķis ir izveidot stabilu platformu dialogam starp valsts pārvaldi un nevalstisko sektoru.

Viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem ir pilsoniskā sabiedrība, kas piedalās valsts politikas realizēšanā. Nevalstiskās organizācijas un to apvienības ir sabiedrības aktīvākā daļa, kas grib būt atzīta un uzklausīta. Tomēr, lai bērnu un jauniešu organizācijas varētu pilnvērtīgi strādāt mērķauditorijas vajadzībām, ir nepieciešama atbilstoša normatīvā vide un koordinēta sadarbība visos līmeņos. Par to jau 1999. gadā runāja Ringolds Beinarovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra direktors, sakot, ka ir jāizstrādā “jumta likums”, kas izskaidrotu un precizētu jaunatnes politikas terminus un mērķauditoriju, noteiktu valsts un pašvaldību institūciju atbildību un funkciju jaunatnes politikas īstenošanā, kā arī noteiktu jaunatnes politikas programmu un jaunatnes organizāciju finansēšanas avotus un kārtību.[1]

Tikai 2002. gada 19. martā Ministru kabinets apstiprināja “Valsts jaunatnes politikas koncepciju”, tomēr no tās tika izsvītrota norma par Koordinācijas padomes veidošanu, kas būtu saikne starp valsts un nevalstisko sektoru. Būtībā tas liedza sabiedrībai iesaistīties lēmumu pieņemšanā un turpināja valsts pārvaldes monopolu daudzu lēmumu pieņemšanā.

“Valsts jaunatnes politikas koncepcijā” ir teikts, ka IZM nodrošina valsts, pašvaldību, sabiedrisko un starptautisko organizāciju sadarbību, vienlaikus iesaistot jauniešus tādu lēmumu pieņemšanā, kas ir saistīti ar jaunatni un skar viņu intereses.[2] Nesagaidot lielo aktivitāti un “jumta likuma” īstenošanu, Latvijas Jaunatnes padome nolēma izrādīt iniciatīvu un uzņemties koordinēt likumprojekta “Darbs ar jaunatni Latvijā” izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā.

Ņemot vērā 29 dalīborganizāciju intereses, kuru biedru skaits pārsniedz 10 000 jauniešu visā Latvijā, LJP uzskata, ka ir nepieciešams izveidot pastāvīgu struktūrvienību, kas veidotu dialogu ar valdību, lai nodrošinātu interešu aizstāvību un sekmētu organizāciju ilgtspējību. Šo ideju atbalstīja Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma (BAPP) un piešķīra finansējumu projekta aizsākšanai, cerot, ka pēc gada kāda no nozaru ministrijām apzināsies Koordinācijas padomes nepieciešamību un atbalstīs tās uzturēšanu no valsts budžeta, jo gandrīz ikvienas ministrijas kompetencē ir jautājumi, kas skar jaunatnes nozari.

Tādējādi projekta “Sadarboties. Diskutēt. Lemt. Rīkoties.” mērķis ir izveidot Koordinācijas padomi – platformu dialogam starp valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora pārstāvjiem konkrētu pasākumu veikšanai jaunatnes interešu aizstāvībā. Koordinācijas padome sastāv no 16 pastāvīgiem ekspertiem, kuriem BAPP par dalību maksās arī stipendijas: sešiem pārstāvjiem no nevalstiskajām organizācijām (Glābiet bērnus!, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Studentu apvienības, AIESEC Latvia un diviem LJP pārstāvjiem), diviem – no starptautiskajām institūcijām (ANO) un astoņiem pārstāvjiem no valsts pārvaldes (Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Labklājības, Tieslietu, Kultūras, Aizsardzības, Finansu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām).

Paralēli Koordinācijas padomei darbojas “Ēnu kabinets – jauno līderu skola”, kuru veido vienpadsmit bērnu un jauniešu nevalstisko organizāciju aktīvisti. “Ēnu kabineta” kompetencē ietilpst priekšlikumu izstrāde Koordinācijas padomes darba kārtībai, tās darbības izvērtēšana un priekšlikumu sniegšana.

Koordinācijas padomes uzdevums ir izstrādāt un iesniegt valdībā likumprojektu “Darbs ar jaunatni Latvijā”, kā arī nostiprināt saikni starp valsts un nevaldības sektoru, iedibināt koordinētu darbu ar jaunatni un izstrādāt programmu jaunatnes politikas īstenošanai nākamajiem trim gadiem. Koordinācijas padomes sēdes ir atklātas un notiks katru mēnesi, bet jaunie līderi tiksies divas reizes mēnesī.

Lai iesaistītu visus interesentus, LJP mājas lapā www.ljp.lv, kuras jaunā versija tika prezentēta pirmajā Koordinācijas padomes sēdē – 3. oktobrī Ministra kabineta telpās, varēs aplūkot Koordinācijas padomes un “Ēnu kabineta” protokolus un citus saistošus dokumentus, kā arī piedalīties diskusijā par jaunatnes politiku Latvijā.

__________________________

[1] Beinarovičs R. Jaunatnes politika Latvijā: esošais un vēlamais. IZM izdevums Mūsu izglītība’99, Nr. 11 – 12. Rīgas Latviešu biedrības nams, 1999. gada 8. aprīlis.

[2] Valsts jaunatnes politikas koncepcija. Akceptēta MK 2002. gada 19. marta sēdē (protokols Nr. 12 48 §).


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!