Foto: Broo_am (Andy B)
Tas, ka komisijās deputātu balsojumi pēc būtības ir slēgti, dod sliktu atskaiti deputātu darba devējam - vēlētājiem.
Domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību – Delna martā turpināja Saeimas monitoringu.
Pretkorupcijas eksperti, novērojot likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas procesu Saeimā, marta mēnesī neidentificēja gadījumus, kad deputāti nespētu pamatot iesniegtos priekšlikumus, kā tas bija monitoringa sākumā (novembrī-janvārī). Tomēr parādās atsevišķas sistēmiskas problēmas, piemēram, atturēšanās balsojot vai izvairīšanās no balsojuma komisiju sēdēs.
Domnīcas PROVIDUS pētnieks Olafs Grigus norāda, ka “vērojot Saeimas darbu, iespējams konstatēt, ka deputātu starpā nepastāv vienprātības par to, kā sabiedrībai vajadzētu interpretēt balsojumus komisiju sēdēs. Tas attiecas ne tikai uz atturēšanās balsojumiem, bet arī uz likumprojektu tālāku virzīšanu. Proti, iespējams, daļa deputātu uzskata, ka, atbalstot likumprojekta tālāku virzību izskatīšanai Saeimas plenārsēdē, nepauž atbalstu likumprojekta idejai kā tādai.
Sabiedrības iespējas konstatēt šādu izvairīšanos no balsošanas komisiju sēdēs ir ļoti ierobežotas, jo netiek fiksēts, kā balsojuši konkrēti deputāti.”
Šādu rīcību, iespējams, pavada motivācijas izklāsta trūkums, kas var tikt vērtēts kā deputāta apzināta nevēlēšanās skaidrot savu nostāju. Lai gan projekta metodoloģija paredz īpaši pievērsties gadījumiem, kad deputāti nepamato iesniegtos priekšlikumus, arī atturēšanās no balsojuma, nesniedzot komentārus, rada bažas par izvairīšanos no atbildības un/vai centieniem panākt slēptām interesēm izdevīgu risinājumu pieņemšanu.
“Pēdējā laikā likumdošanas monitorings neparāda acīmredzamas valsts sagrābšanas pazīmes, taču uzmanību piesaista deputātu balsošanas paradumi, kuri vājina politisko atbildību un teorētiski arī atvieglo negodīga tautas kalpa iespējas situāciju ļaunprātīgi izmantot.
Ja Saeima vēlētos vairot sabiedrības uzticēšanos likumdevējam, noteikti vajadzētu apsvērt šādas prakses izskaušanu,” skaidro Domnīcas PROVIDUS pētnieks Valts Kalniņš.
“Sabiedrībai ir ļoti svarīgi zināt, kā darbs norisinās Saeimā un kā deputāti ir rīkojušies, pieņemot konkrētus lēmumus un izsakot priekšlikumus vai savu attieksmi par likumprojektiem. To ir viegli nodrošināt, ja darbs Saeimā ir atklāts un sabiedrībai ir iespēja izsekot likumprojektiem.
Tas liedz sabiedrībai vēlāk noskaidrot, kā konkrētais deputāts ir balsojis un noskaidrot viņa motivāciju. Šāda situācija nav pieļaujama un būtu steidzami jānovērš, lai mazinātu deputāta vieglprātīgo attieksmi pret savu balsojumu,” papildina Delnas jurists Gundars Jankovs.
2016. gada martā monitorings aptvēra 34 likumprojektu izskatīšanu un pieprasījumu pēc budžeta apropriāciju pārdales. Pilnais ziņojums pieejams (šeitpdf).
Uzraudzība notiek projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund.