Diena, 15.02.2003.
Politiķi uzskata, ka pirms ES referenduma iedzīvotāju prātus nevajag noslogot ar konvencijas skaidojumu
Neraugoties uz to, ka īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai izteicies par nepieciešamību jau šā gada laikā ratificēt Eiropas Padomes (EP) Vispārējo mazākumtautību konvenciju, Dienas aptaujātie parlamenta atbildīgo komisiju vadītāji un ārlietu ministre uzskata — pirms septembrī paredzētā referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) konvencijas jautājumu labāk neaktualizēt. Šāda nostāja tiek pamatota ar to, ka nevajadzētu lieku reizi viest nacionālās apdraudētības sajūtu Latvijas pilsoņos — referenduma dalībniekos, kā arī būtu vēlams līdz referendumam galveno informēšanas akcentu likt uz ES, nevis Latvijas iedzīvotāju prātus pārslogot vēl arī ar skaidrojumu par konvenciju. N.Muižnieks piekrīt minētajiem argumentiem un akcentē — konvencijas ratifikācija ir Saeimas ziņā, bet ministrs ir ar mieru būt iniciators diskusijai, tādēļ iecerējis konvenciju sākt skaidrot parlamentāriešiem.
Galvenā problēma, kādēļ līdz šim konvencija nav ratificēta, saistās ar valodu, jo daži konvencijas panti paredz nodrošināt mazākumtautību valodu izmantošanu pašvaldībās, mācības ne tikai valsts, bet arī mazākumtautību valodā, kā arī neierobežot mazākumtautību valodu lietošanu raidorganizāciju programmās. EP gan atzinusi — strīdīgos pantus iespējams piemērot konkrētās valsts situācijai un katrai valstij ir brīvas tiesības noteikt, kā tā realizē konvencijas nosacījumus. Konvencija mazākumtautībām paredz arī pamattiesības, kas Latvijā jau tiek garantētas saskaņā ar citiem starptautiskajiem dokumentiem.