Diena, 14.06.2003.

Jaunpieņemtā ES direktīva nepilsoņiem garantēs jau ierasto sociālo tiesību kopumu

Nezinu, kas nepilsoņus sagaida Eiropas Savienībā, saka Oksana Ragaļska. Viņa ir Latvijas nepilsone, tepat dzimusi un augusi, tikai, kā pati saka, darbi iegrozījušies tā, ka neesot bijis laika iegūt pilsonību. Kaut apguvusi naturalizācijas eksāmenam nepieciešamo Latvijas vēsturi, viņa jūt, ka vēl jāuzlabo latviešu valodas zināšanas. O.Ragaļska lēš — Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), lielas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem nevarētu būt.

Kaut arī valdība vēl klusē un pagaidām nepilsoņiem skaidri nav izklāstījusi, kāda dzīve viņiem gaidāma ES, O.Ragaļska savos minējumos īpaši maldījusies nav. Būs ne labāk, ne sliktāk, jo, Latvijai iestājoties ES, iekšzemē nepilsoņiem saglabāsies tāds pats sociālo tiesību kopums kā līdz šim, un ES teritorijā viņiem tiks garantētas minimālās tiesības kā jebkuram ES ilgtermiņa iedzīvotājam bez ES pilsonības. To sola nesen pieņemtā ES direktīva par trešo valstu pilsoņiem. Tā gan attiecas tikai uz nepilsoņu sociālajām, ne politiskajām tiesībām, līdz ar to starp nepilsoņiem un pilsoņiem ES saglabājas galvenā atšķirība — nepilsoņiem arī ES nebūs tiesību vēlēt centrālo un vietējo varu. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore Ilze Brands–Kehre saka — direktīva tikai praktiski atrisina jautājumu par nepilsoņiem, taču juridiski viņiem arvien vēl saglabājas bezpavalstnieka statuss.