Šleseram nepietiek. Sit kauč nost, bet – nu nepietiek! Ir lidosta, dzelzceļš un pasts, ir pat baznīcas, bet – nu nepietiek. Vienalga – nepietiek.
Šlesers pieļauj Latvijas Radio un LTV apvienošanu, interesējas par LR ēku
Bet ir kāds nams Doma laukumā 8. Un tajā namā ir Latvijas radio. Pagaidām gan nams pieder Latvijas radio, bet pats radio – teorētiski – visiem Latvijas cilvēkiem, jo tas ir sabiedriskais radio. Bet – hmm, nu kāpēc gan nenošaut divus zaķus ar reizi? Savākt gan māju, gan radio! Dubults neplīst. Māja nesīs peļņu, radio – palīdzēs noturēties pie varas.
Radio māja ir ļoti izdevīgā vietā. Doma laukums jeb, tēlaini sakot, – Vecrīgas sirds. Uh, kādu labu peļņu tāda māja varētu nest! Bet vispirms radio māju valsts noteikti varētu pārdot. Tagad – nu dikti izdevīgā laikā, kad nekustamā īpašuma cenas ir pašas zemākās, kad bankas kredītus tikpat kā neizsniedz, bet kad īpašumus var nopirkt vienīgi tie, kam bankā vai zeķē kāds lieks kapeiks iekrāts. Tādiem cilvēkiem radio māja būtu nu taisni vai kā medusmaize. Un arī – medusmaizes cenā. Izdevīgi. Hmm, nez kas varētu kļūt par šīs mājas jauno īpašnieku? Nezin’ gan. Galva jāpalauza.
Nu jā, un pēc tam šis jaunais īpašnieks varētu – uh! – cik labu peļņu no tāda nama dabūt! Viena lieta – varētu betmena kultūras iestādes ierīkot, sākot no viesnīcas ar kazino pirmajā stāvā, un beidzot kaut vai ar lielveikalu. Vai atkal – kad nekustamā īpašuma cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī, tad to māju varētu pārdot tālāk. Labs bizness – nopērk lēti, pārdod – dārgi. Tikai nosacījums – tālredzīgam vajag būt un – ar galvu domāt. Noteikti.
Tas nu viens labums, ko no tās radio mājas varētu izspiest, bet ir jau vēl pats radio. Ko, tauta uzdrošinās nemīlēt LŠŠ kompāniju? Ko, tauta grib dzirdēt objektīvas ziņas un raidījumus? Mīļā tauta, tev tas nav lemts! Tu vēlēšanās esi parādījusi mūžīgu uzticību LŠŠ, tāpēc tagad i nespirinies! Tāpēc tagad, lai tu nepārdomātu, LŠŠ tevi baros tikai ar pozitīvām ziņām. Pozitīvām, protams, par sevi, par sevi vien. Lai tu saprastu, cik labi tomēr Latvijā apakš LŠŠ valdīšanas.
Tā, LTV koalīcijai jau ir. Dabūja, un sabiedrība par savu mediju i’ asariņu nenobirdināja. Nu tikai tagad tā kā attapušies, bet nu jau ir par vēlu. Ak, jā, tiesa, daži gan toreiz pačiepstēja, bet kas nu tādus čiepstētājus vispārējā pozitīvismā sadzirdēja! Neviens. Tagad varētu sapludināt radio ar LTV. „Sabiedriskās” TV ģenerāldirektora krēslā sēdošais Kots taču to gribētu, vai ne? Varētu taču pārvaldīt abus medijus. Viens pats vai kopā ar Inkēnu. Nu – vienalga. Gan jau tās ietekmes sfēras sadalītu. LŠŠ jau arī savulaik valsti sadalīja, un tagad labi visiem trim.
Nu vienīgais – varētu atkal kādi čiepstētāji patraucēt. Un tagad tie čiepstētāji tādi dikti tramīgi, dikti dusmīgi palikuši. Ar pozitīvismu nez vai vairs varēs pabarot. Logus sāk dauzīt. Bet nu jāmēģina. Mēģināts tak’ nav zaudēts, vai ne?
Un pēc tam vēl varētu par ceļiem padomāt. Privatizēt. Ne tikai lielās maģistrāles, bet arī tos necilos, nesalabotos – bedrainos un grambainos. Nopirkt. Un pārdot tālāk. Vai arī no čiepstētājiem maksu par ceļu lietošanu iekasēt. Jo nepietiek taču. Sasodīts, bet – nepietiek.