Foto: © AFI
Ja sabiedrība un mediji neizdarīs spiedienu uz partijām, tad piecus mēnešus pēc 8. Saeimas vēlēšanām atkal raudzīsimies neko neizsakošos, plaši interpretētos un neprecīzi definētos skaitļos partiju finansu deklarācijās.
Politisko partiju 2002.gada 1.martā iesniegtās finansu atskaites lieku reizi apliecina, ka politisko partiju finansēšanas likumdošana Latvijā ir tik liberāla, ka atsevišķas sadaļas vienreiz gadā iesniegtajās deklarācijās politiskās partijas var interpretēt pēc savas izpratnes un patikas.
Ar partiju finansēšanas likumiem saistīts kāds paradokss – tie ierobežo pašu partiju manevru iespējas. Laikā, kad politiskās varas iegūšanai nepieciešami arvien apjomīgāki līdzekļi, partijas šos likumus uztver kā netīkamu traucēkli. Tāpēc likumdošanas procesu caurauž atkāpju, atvieglinātu noteikumu un neprecīzu formulējumu meklējumi. Ja uz politiskajām partijām netiks izdarīts sabiedrības un mediju spiediens, piecus mēnešus pēc 8. Saeimas vēlēšanām, 2003.gada 1.martā, atkal raudzīsimies neko neizsakošos, plaši interpretētos un neprecīzi definētos skaitļos.
Īstais brīdis
Saeimas frakcijas Latvijas Ceļš (LC) pērn iesniegtie politisko partiju finansēšanas likumu grozījumi piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, tie aizsāka plašu debati par nepilnībām partiju finansēšanas likumdošanā. Sabiedrības un mediju uzmanība neļāva atbildīgajai komisijai šos grozījumus padarīt tikai par formalitāti. Pašlaik vissvarīgākais ir rūpēties par to, lai grozījumi, kas uzlabotā variantā iesniegti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, neko nezaudētu no saviem atklātību veicinošajiem principiem un tiktu pieņemti Saeimā.
Kas rūpēsies?
LC sākotnējos priekšlikumos vairākas normas nebija līdz galam pārdomātas. Tas galvenokārt attiecās uz pretrunīgo, bet lietderīgo ierosinājumu, ka visi vēlēšanu kampaņas izdevumi apmaksājami no t.s. “priekšvēlēšanu fonda”. Nepilnīgs bija arī ierosinājums, ka pakalpojumi deklarējami kā ziedojumi. Pretrunas un nepilnīgais formulējums apdraudēja šīs normas tiktāl, ka deva deputātiem ieganstu no tām vispār atteikties. Sorosa fonds – Latvija (SFL) un Delna sekoja līdzi likumdošanas grozījumu ceļam Saeimā un sagatavoja konkrētus priekšlikumus, kā grozījumi uzlabojami, lai sasniegtu divus pamatmērķus. Pirmkārt, nodrošinātu, lai pašreizējie grozījumi, neko nezaudējot no savas būtības, tiktu galīgi apstiprināti Saeimā un, otrkārt, ierosinātu papildu normas atklātības veicināšanai.
Aktivitātes rezultāts
Likumdošanas grozījumu priekšlikumus Saeimas atbildīgajai komisijai var iesniegt tikai Saeimas deputāti, tāpēc SFL un Delna runāja ar vairākām Saeimas frakcijām.
Acīmredzot, LC lielāku atklātību politisko partiju finansēs izvirzījis par vienu no saviem priekšvēlēšanu kampaņas mērķiem, tāpēc LC Saeimas frakcija, pilnībā atspoguļojot SFL un Delnas ierosināto, atbildīgajai komisijai priekšlikumus iesniedza pirmā. Atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīs šos ierosinājumus pirms to nodošanas otrajam lasījumam Saeimā. Medijiem, SFL un Delnai sācies jauns darba posms.
Priekšlikumu būtība – atklātība
SFL un Delna par vissvarīgāko uzskata ierosinājumu, ka vēlētājiem ir tiesības zināt, cik naudas politiskās partijas tērē priekšvēlēšanu kampaņām jau pirms vēlēšanām un nevis 12 mēnešus (kā pašvaldību gadījumā) vai 6 mēnešus (Saeimas gadījumā) pēc tām. Šis ierosinājums LC priekšlikumos radis atainojumu ar “priekšvēlēšanu fonda” palīdzību. Mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām politiskās partijas iesniegs finansu deklarāciju par pirmajiem sešiem gada mēnešiem un vienlaicīgi norādīs arī priekšvēlēšanu fondā ieskaitītos līdzekļus, atspoguļojot gan jau izdarītos, gan plānotos priekšvēlēšanu aģitācijas maksājumus.
Norma, ka politiskās partijas priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus apmaksā no atsevišķa priekšvēlēšanu fonda, kura transakcijas kļūst zināmas pirms vēlēšanām, ir ļoti svarīga. Tādā veidā vēlētājs varēs pārdomāt, vai par tik dārgu vai lētu naudu pirkta balss ir uzticības vērta. Tas arī palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās, piemēram, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) šī gada finansu deklarācijās lielākās izdevumu grupas deklarēja kā “izdevumi statūtos paredzētajiem uzdevumiem”, atļaujot tikai minēt, ka nauda iztērēta reklāmām.
LC arī paredz, ka jebkurš pilsonis ir tiesīgs iepazīties ar politiskās partijas noslēgtu līgumu par priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanu. Ja norma būtu palikusi tāda, kāda tā bija sākotnēji, proti, nedefinējot, ka ikvienam pilsonim ir tiesības vērsties tieši pie partijas, tā, visticamāk, netiktu pieņemta. Šajā ziņā opozīcija nāktu no masu saziņas līdzekļiem, kas uzskata, ka pārkāpts komercnoslēpums. Politiskā partija, turpretī, ņemot vērā tās centrālo lomu demokrātiskas politikas funkcionēšanā, tik viegli aizbildināties nevarēs.
Ierosinātie grozījumi, protams, neatrisina visas ar politisko partiju finansēšanu saistītās problēmas, bet tie sabiedrības un mediju rokās dod instrumentus, kas palīdz efektīvāk analizēt politisko partiju finansu plūsmas. Tie liecina par izpratni, ka politisko partiju finansēšana ir komplicēts jautājums, kuru vairs nevar risināt ar septiņus gadus vecu likumu, kas radīts politisko partiju un demokrātijas veidošanās sākuma stadijā.
LC priekšlikumi grozījumiem partiju finansēšanas likumdošanā
SFL un "Delnas" kopprojekta priekšlikumi LC grozījumiem partiju finansēšanas likumdošanā