Foto: Foto - © AFI

Rīgas attīstība ir haotiska un no investoru vēlmēm atkarīga. Arī paši rīdzinieki vēl paskaidrojumus neprasa, tikai skumji nolūkojas, piemēram, uz koku pazušanu. Sabiedrībai ir viedoklis, tikai jāsasparojas to paust skaļi.

Rīgas centra attīstība pēdējā desmitgadē ir bijusi diezgan pretrunīga. Jaunās tirgus ekonomikas spiediens, politiķu korumpētība vai arī gluži vienkārši spriedumi, kas izdarīti pēc savas gaumes un saprašanas, Rīgas centru ir mainījuši. No politikas kvalitātes viedokļa skatoties, attīstība ir pilnībā haotiska un no investoru vēlmēm atkarīga. Neskatoties uz to, centrs ir savulaik iekļauts UNESCO Pasaules kultūras pieminekļu sarakstā. Lai savu vietu sarakstā tas saglabātu, Rīgas dome jau šī gada sākumā iecerēja uzsākt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna veidošanu.

Bažās par sabiedrības interešu iekļaušanu plānā, Sabiedriskās politikas institūts īstenoja projektu, kura rezultātā tapusi sabiedrības vīzija, kura vēlāk ar pašās sabiedrību atbalstu varētu kalpot par pamatu plāna veidošanai. Projektā iesaistījās 1322 sabiedrības pārstāvji, aizpildot anketas un piedaloties grupu diskusijās. Pats vīzijas meklējums izrādījās par lielisku šī laika Rīgas un rīdzinieku portretu.

Sabiedrības viedoklis medijos parasti parādās īsu izteikumu vai skaitļu procentu veidā. Amatpersonu kabinetos ar sabiedrību bieži saprot vecus un trakus cilvēkus, kuri nav spējīgi skatīties uz pasauli sakarīgā veidā. Projekts parādīja, ka rīdzinieki ir diezgan solidāri savos viedokļos un par pilsētas attīstības tendencēm spriež daudz plašākā skatījumā nekā politiķi.

Viena no lielākajām rīdzinieku problēmām ir sabiedriskās telpas kolonizācija. Krietna daļa dalībnieku neveiksmīgās būvēšanās dēļ ir naidīgi noskaņoti pret jebkādu jaunu ēku parādīšanos Rīgas centrā.

Ar sabiedrisko telpu rīdzinieki saprot nevis lielveikalus un restorānus, bet ielas, laukumus, parkus, muzejus, teātrus, kultūras pasākumus. Tās ir vietas, kas domātas pašiem rīdziniekiem. Sabiedrība pilsētas attīstību neredz arī UNESCO kultūras mantojuma gaismā vai kā tūristu pievilināšanas vietu, bet kā savām vajadzībām domātu.

Šo iemeslu dēļ rīdziniekiem vajadzīgi parki, kur klusi pasēdēt, bērnu rotaļu laukumi, celiņi, pa kuriem var skriet, un basketbola grozi pagalmos. Tāpēc vajadzīgas ielas, laukumi un skvēri ar soliņiem, kur atvilkt elpu.

Kultūras mantojums pirmām kārtām pieder pašiem rīdziniekiem. Liela daļa dalībnieku par šo laiku runā kā par materiālo interešu laiku, kad nauda ņem pārsvaru pār gara vērtībām. Rīgas attīstības plāns ir jāveido un jāīsteno, lai tas kalpotu pašiem rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem.

Pilsētas attīstību nedrīkst vērtēt šodienas kontekstā, balstoties uz gaumes spriedumiem. Ja kādam nepatīk Okupācijas muzeja ēka, tad viedoklis ir jāpamato, balstoties uz pilsētas attīstības koncepciju un raugoties krietnu laiku uz priekšu. Tāpat nojaukt strīdīgas ēkas nav vērts, jāzina, vai tās vietā nāks kas jauns un vērtīgs, tāds, kas Rīgu mainīs uz augšu.

Sabiedrības viedoklis noteikti nav kategorisks. Kad lēmumus pieņem, ar sabiedrību ir jāapspriežas un lēmumus jāpamato tā, lai sabiedrība saprastu, kā konkrētais lēmums ietekmēs pilsētas attīstību un kāpēc tas tagad tiek pieņemts. Rīdzinieki savā ziņā ir sliktākā stāvoklī kā tallinieši. Tallinas mērs, aizstāvot autostāvvietas būvi un ar to saistīto koku izciršanu Tallinas centrā, kā argumentu dabūjis minēt, ka jaunai republikai vajagot jaunus kokus. Autostāvvieta tā arī nav uzbūvēta, jo tās būvniecību pilsētas attīstības kontekstā domnieki nav spējuši sakarīgi pamatot. Rīdzinieki vēl paskaidrojumus neprasa, tikai skumji nolūkojas uz koku pazušanu. Taču sabiedrībai, kurai ir tik viennozīmīgs viedoklis, vajadzētu sasparoties un beidzot runāt par pilsētas problēmām skaļi.