Raksts

Nelatviešu skolēnu klātbūtne


Datums:
04. jūlijs, 2006


Autori

Ieva Strode


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Pašreizējais citu tautību skolēnu īpatsvars latviešu skolās nerada īpašas problēmas, ne runājot par šo skolēnu sekmēm, ne iekļaušanos klasēs. Pastāv iespēja, ka nepietiekama apmācība starpkultūru izglītībā veicinājusi situāciju, ka skolās notiek drīzāk asimilācijas, nevis integrācijas process.

Spriežot par sabiedrības integrāciju Latvijā, agrāk vai vēlāk nonāk pie mazākumtautību pārstāvjiem un izglītības sistēmas – ko skolas varētu darīt un ko dara, lai šo integrācijas procesu veicinātu. Parasti galvenā uzmanība tiek pievērsta skolām ar apmācību krievu valodā – kāda ir šo skolu loma integrācijas procesā, kā šajās skolās īstenotā izglītības politika skar skolēnus, skolotājus, procesus, sabiedrību kopumā. Retāk tiek vērtēta skolu ar latviešu mācību valodu loma integrācijas procesā, mazākumtautību pārstāvju, kuri mācās šajās skolās pieredze, kā viņi ir iejutušies šajās skolās, kāda ir apkārtējo attieksme.

Lai noskaidrotu šos jautājumus sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ar Sorosa fonda – Latvija un Phare atbalstu veica pētījumu “Daudzveidība ienāk latviešu skolās. Mazākumtautību bērnu integrācija latviešu skolu vidusskolu klasēs”. Pētījuma ietvaros tika veikti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi pētījumi.

Analizējot kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma rezultātus, jāsecina, ka situācija nav viennozīmīga. No vienas puses – pētījums apliecina, ka mazākumtautību bērnu situācija, vērtējot viņu akadēmisko sniegumu, iekļaušanos klasē, attiecības ar klasesbiedriem un skolotājiem, ir laba. Vairums skolēnu gan sociāli, gan emocionāli jūtas diezgan labi, un latviešu un citu tautību skolēnu situācija īpaši neatšķiras. Akadēmisko panākumu ziņā atšķirības starp skolēniem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, un skolēniem ar citu dzimto valodu nav būtiskas – īpaši neatšķiras ne vidējās atzīmes, ne pašu skolēnu vērtējums par grūtībām mācībās. Arī attiecības ar citiem skolēniem (t.sk. tāds rādītājs kā draugu skaits klasē) un attiecības ar skolotājiem atkarībā no skolēnu tautības un dzimtās valodas būtiski neatšķiras.

Tomēr identificējamas arī vairākas problēmas. Daļa skolotāju nejūtas sagatavoti darbam ar citu tautību pārstāvjiem – to, ka jūtas kompetenti darbam ar citu tautību skolēniem, uzskata 54 procenti aptaujāto skolotāju, bet 79 procenti aptaujāto skolotāju norādīja, ka nav apmeklējuši starpkultūru izglītības vai bilingvālās izglītības kursus. Pētījumā atklājas, ka daļa skolotāju nelatviešu skolēnu klātbūtni uzskata par problēmu, norādot uz grūtībām, kas saistītas ar valodu, kultūras tradīcijām. Dažkārt pausta attieksme, ka citu tautību skolēniem labāk būtu mācīties skolās ar krievu mācību valodu. Gan skolotāji, gan paši skolēni atzīst, ka, mācoties skolā ar latviešu valodu, iekļaujoties vidē, daļai citu tautību pārstāvju zūd savas etniskās grupas tradīcijas, gan runājot par svinētajiem svētkiem, gan lietojot valodu (piemēram, rakstot). Skolotāji atzīst, ka skolā tomēr dominē vienas – latviešu – kultūras tradīcijas. Dominē uzskats, ka par saikni ar savu kultūru atbildība būtu jāuzņemas ģimenei, tomēr ir šaubas, vai lielākajā daļā ģimeņu tas tiek darīts.

Noslēgumā būtu jānorāda uz vairākiem apstākļiem – riskiem, ar kuriem varētu nākties saskarties nākotnē un kurus varētu novērst, īstenojot noteiktus pasākumus izglītības sistēmā. Analizējot novērojumus pētījuma organizēšanas laikā un pētījuma datus, jāsecina, ka citu tautību pārstāvju īpatsvars skolās ar latviešu mācību valodu šobrīd ir neliels. Jāpiebilst, ka šo skolēnu motivācija lielākoties ir praktiska – vēlme labāk apgūt valodu, labāk sagatavoties mācībām augstskolās.

Pašreizējais citu tautību skolēnu īpatsvars latviešu skolās nerada īpašas problēmas, ne runājot par šo skolēnu sekmēm, ne iekļaušanos klasēs. Tiesa, pastāv iespēja, ka nepietiekama apmācība starpkultūru izglītībā veicinājusi situāciju, ka skolās notiek drīzāk asimilācijas, nevis integrācijas process. Tomēr nav pārliecības, ka skolas un skolotāji ir gatavi nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu gadījumā, ja citu tautību skolēnu īpatsvars pieaug. Turklāt, runa nav tikai par skolēniem, kuri nolēmuši pārnākt no skolas ar apmācību krievu valodā, bet arī citu tautību un kultūru pārstāvjiem un arī latviešu tautības bērniem, kuri kādu laiku mācījušies ārpus Latvijas. Skolu ar latviešu mācību valodu aktīvāka iesaistīšana integrācijas procesos, skolotāju sagatavošana mazinātu arī skolu segregāciju, kas uzskatāms par nopietnu šķērsli sabiedrības integrācijas procesā.


Izglītība un nodarbinātība

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!