Raksts

Nekonsekvence, muļķība, politiskā izdevīguma meklēšana?


Datums:
10. marts, 2008


Autori

Iveta Kažoka


Pagājušajā nedēļā Saeima nolēma pārcelt pašvaldību vēlēšanu datumu. Ja līdz šim pašvaldību vēlēšanas notika marta otrajā sestdienā, tad ar šo lēmumu tās ir pārceltas uz jūnija otro sestdienu. Tā, lai 2009.gadā pašvaldību vēlēšanas un Eiropas parlamenta vēlēšanas notiktu vienā dienā.

Kā Jūrmalas aizsardzības biedrības biedri mani šīs pārmaiņas, maigi sakot, neiepriecina. Piedaloties vēlēšanās, es rēķinājos ar to, ka ievēlu pašvaldības deputātus uz maksimums 4 gadiem nevis uz 4 gadiem un 3 mēnešiem. Ņemot vērā visu informāciju, kas ir atklājusies par šo domi, – jo ātrāk no tās jūrmalnieki tiks vaļā, jo labāk. Bet es būtu gatava ar izmaiņām samierināties, ja datumu maiņai būtu pārliecinošs skaidrojums un ja valsts pārstāvji būtu savā rīcībā konsekventi.

Līdz šim dzirdētais attaisnojums: 2009.gads būs īpašs, jo tajā notiks divas vēlēšanas.Līdzšinējā kārtība nozīmētu, ka starp abiem notikumiem būtu tikai 3 mēnešu starpposms. Tas neesot racionāli, jo, visticamāk, vēlētāji nogurs no vēlēšanām, tādēļ samazināsies līdzdalības rādītāji. Turklāt tās esot papildus izmaksas valsts budžetam (cik lielas – tādus aprēķinus neesmu redzējusi, lai gan baumots ir par 20 000 latu ietaupījumu).

Pat pieņemot, ka šajos argumentos “kaut kas ir”, šāda vēlēšanu apvienošana gandrīz neizbēgami nozīmē vietējā līmeņa un Eiropas līmeņa tēmu sapludināšanu, no kura visvairāk cietīs jau tā Latvijas publiskajā telpā marginalizētie Eiropas jautājumi.

Bet jautājumu par to, vai argumentācijā par vēlēšanu apvienošanu tiešām “kaut kas ir”, palīdzētu atrisināt piemēri no līdzīgām situācijām, kad divi pasākumi arī varēja notikt vai nu secīgi vai vienlaicīgi. Būtu jānoskaidro – vai arī tad politiķi izmantoja argumentāciju par līdzdalību un valsts budžeta līdzekļiem. Nav jāiet tālā pagātnē, lai vienu ļoti spilgtu gadījumu atklātu. Proti, parakstu vākšana par referendumiem saistībā ar tautas tiesībām atlaist Saeimu un pensionāru tiesībām saņemt pensijas vismaz iztikas minimuma apmērā varēja notikt vai nu vienlaicīgi vai par katru jautājumu atsevišķi. CVK nolēma ignorēt līdzdalības apsvērumus un netaupīt valsts budžeta līdzekļus abas parakstu vākšanas apvienojot. Šo CVK lēmumu atbalstīja arī valsts prezidents Valdis Zatlers.

Es nespēju atrast leģitīmus argumentus, lai šo atšķirību izskaidrotu. KĀDĒĻ vēlēšanām ir jānotiek vienā dienā (pat ja tas nozīmē pagarināt uz noteiktu laiku ievēlēto domju darbu un marginalizēt Eiropas problematiku), bet parakstu vākšanai divu referendumu ierosināšanai ir jānotiek secīgi?

Vienīgais puslīdz racionālais skaidrojums,- daži politiķi ir aprēķinājuši, ka vēlēšanu sapludināšana ir viņu partijām izdevīga, jo, piemēram, izvēršot ietekmīgu reklāmas kampaņu pašvaldību vēlēšanās, “viņu vēlētāji” automātiski par šim partijām balsos arī Eiropas parlamenta vēlēšanās (ja šīs vēlēšanas notiktu vēlāk, tad šie vēlētāji, iespējams, nemaz uz vēlēšanām neierastos, uzskatot tās par nesvarīgām, vai nobalsotu par citiem politiskiem spēkiem). Kamēr parakstu vākšanas organizēšana atšķirīgos laikos ir izdevīga, jo tas palielina iespēju, ka parakstus savākt neizdosies (jo pilsoņiem būtu jādodas parakstīties divas reizes, turklāt būtu daudz grūtāk organizēt aģitācijas kampaņu, kas vērsta uz abiem referendumiem).

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!