Paldies Jums visiem par idejām šim blogam, kolēģi komentētāji! Īpašais paldies šoreiz poliklīnikas stāsta autorei, Veiko un Love! Failed State riskus radām visi. No kvalitatīvas pārvaldes viedokļa tie ir saistīti ar neskaidriem profesionāliem kritērijiem visos cilvēkresursu (kadru) piesaistīšanas līmeņos; nekompetentu kadru iesaistīšana sākas jau ar politisko līmeni; šādam VIP līmenim savukārt nav kompetences, lai izvērtētu spējas un prasmes sekojošam līmenim. Pie populārās „savas komandas” vākšanas tradīcijas, kompetences trūkums tādejādi izplatās lejup un lejup pa pakļautības piramīdu.
Risinājuma ieteikums (vecs, kā pasaule) ir publiski uzrādīt kompetences konkrētai VIP pozīcijai. Piemērs, ir tuvojošās pašvaldību vēlēšanas. Vismaz divas, tā sauktās „latviešu partijas” ar šobrīd nosacīti labu vēlēšanu prognozi ir izvirzījušas ļoti neskaidra profila kandidātus mēra amatam.
Moderna, uz cilvēku orientēta, pašvaldība nodarbojas ar diviem virsuzdevumiem – sociālajiem pakalpojumiem un pašvaldības attīstību (ekonomisko, telpisko un jebkādu citu).
Šobrīd RD mēru piedāvājumā nav profesionālās kompetences pierādījumu. Šodien „Dienā” viens no mēra kandidātiem ir uzrakstījis, ka viņa kandidatūra ir vērtīga, jo „jaunība ir liela priekšrocība”, jo neesot traucējošā „padomju mantojuma”. Savā vēstulē viņš ir uzskaitījis savus daudzos „trekno gadu” amatus, lieku reizi atgādinot, ka arī viņa pēcpadomju mantojums arī nav uzticību raisošs.
Otrs RD mēra amata kandidāts Ļeņinveidīgi slejas milzu plakātā draudot birokrātiem ar armijas disciplīnu. Darbinieku terorizēšana nav kvalitātes instruments un pilsētas mērs, kā normāls eiropietis, var iedzert ar darbiniekiem piektdienā vīnu „laimīgajā stundā”. Arī maršējošas sekretāres varētu paciest, ja no tā būtu kāds labums.
Mani, kā sievieti no tautas, interesē jebkura vecuma un izmēra cilvēks, kas balotējas RD mēra amatam, ja viņš:
(a) izprot pašvaldības sociālo funkcijas un ir gatavs pierādīt, ka viņam ir iepriekšējā pieredze sociālo jautājumu risināšanā. Tulkoju: viņš domā par cilvēkiem (tātad par mani);
(b) ir izveidojis vīziju par pašvaldības attīstību un, galvenais, kā viņš taisās to realizēt. Tulkoju: viņš rada darba vietas un skaistu, visiem (arī man) ērtu pilsētu.
Iespēja parādīt šīs kvalifikācijas būtu sērijveida publiska diskusija nacionālajā un (attiecīgi) vietējā līmenī par šiem jautājumiem. Diskusija par Eiropas Pašvaldību Hartu būtu absolūtais minimums. Tā runā par lēmumu pieņemšanas tuvināšanu iedzīvotājiem vietējās pašvaldībās un man, kā šīs pašvaldības iedzīvotājai tas ir būtiski.
Vāja pirmās personas izvēle veicina korporatīvismu un “politiskās tīrīšanas”. Saistībā ar augšminēto nekompetentās pirmās personas risku tas rada riskus komandas izvēlē. Valsts pārvaldē ir jāizpilda komplicēti un stratēģiski uzdevumi. Tie ir sarežģīti, bet labi apmaksātās vietas aiziet korporatīvajai mainīgajai „augšai”, visa slodze paliek mazāk apmaksātajai „apakšai”. Šoferu dēlu un viņu buldozerīgo saimnieku sistēmā arī „apakšas” dvēseles stāvoklis un vēlme strādāt ir tāda, kāda tā ir. Galu galā tieši „apakšas” ir „augšu” nepotisma bakhanālijas liecinieces. Sliktas korporatīvās prakses – diskriminācija (vecuma diskrimināciju ieskaitot), un nepotisms izriet no diviem augšminētajiem riskiem. Valstī, kur profesionālisms nav karjeras kritērijs, profesionāli cilvēki apstājas savā izaugsmē vai arī iegrimst bezcerībā. Vai brauc prom. Nekompetences piramīdas aug augumā slejoties pret rietošo sauli.