Raksts

Neēd zemeni ziemā


Datums:
19. februāris, 2008


Autori

Jānis Brizga


Foto: Laima Zvidra

Pat ja mēs visi pēkšņi pārstātu braukt ar mašīnām, ar to vēl nebūtu līdzēts, lai novērstu klimata izmaiņas. Jāmainās arī pārtikas patēriņa paradumiem.

Eurostat aptaujas liecina — lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, cilvēki ir gatavi šķirot atkritumus vai iegādāties videi draudzīgu sadzīves ķīmiju vai kosmētiku. Taču tikai retais ir gatavs atteikties no privātās automašīnas, izvēlas mājokli atkarībā no tā ietekmes uz vidi vai cenšas izvēlēties videi draudzīgu pārtiku. Tikmēr pētījumi liecina, ka pārtika, transports un mājoklis ir patēriņa grupas ar lielāko ietekmi uz vidi. Kopā šīs trīs grupas veido 70-80% no visas radītās ietekmes.

Tieši pārtikas produktu audzēšana, pārstrāde, transportēšana, uzglabāšana un realizācija ir atbildīga par gandrīz pusi no vides problēmām, kuras rada mājsaimniecības, proti:

  • Klimata izmaiņas izraisošo gāzu emisijas, piemēram, metāns no lopu zarnu darbības un N2O, kas izdalās mākslīgā mēslojuma sadalīšanās procesā;
  • CO2 emisijas, kas izdalās lauksaimniecības mašinērijas lietošanas procesā, graudaugu žāvēšanā un glabāšanā un pārtikas produktu pārstrādē, transportēšanā, uzglabāšanā un pagatavošanā;
  • Ozona slāņa noplicināšana — liela daļa pārtikas produktu tiek atdzesēti vai saldēti;
  • Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošana ar nitrātiem, fosfātiem, pesticīdiem un herbicīdiem, kas izraisa ūdenstilpņu aizaugšanu;
  • Gruntsūdeņu izsmelšana apūdeņošanas vajadzībām;
  • Bioloģiskās daudzveidības samazināšana, ko izraisa radītais piesārņojums un izmaiņas ekosistēmās.

Taču, pielietojot dažus vienkārši principus, mēs varam būtiski samazināt pārtikas patēriņa ietekmi uz vidi. Šiem principiem grūti ir piešķirt prioritātes, bet droši vien katram jāvadās pēc personiskās intereses un iespējām. Viens no šādiem principiem būtu uzturā patērēt pēc iespējas mazāk dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu. Kā nākamo var minēt izvēles par labu vietējās izcelsmes, bioloģiski audzētai un sezonālai pārtikai. Un visbeidzot dodieties uz veikalu ar sabiedrisko transportu un nepērciet saldētus pārtikas produktus.

Gaļa un skābais lietus

Gaļa un piena produkti Latvijā vienmēr bijuši neatņemama uztura sastāvdaļa. Lai arī mēs neēdam daudz vairāk gaļas, nekā citi eiropieši, lielākajai daļai iedzīvotāju tā joprojām ir galvenā maltītes sastāvdaļa brokastīs, pusdienās un vakariņās. Aptaujas gan liecina, ka 10% Latvijas iedzīvotāju ir veģetārieši, bet gaļas izstrādājumu patēriņš pēdējos gados tikai aug. Līdz ar to palielinās arī mūsu slodze uz vidi.

Avots: CSB

Salīdzinot visas pārtikas preču grupas tieši gaļai un tās izstrādājumiem (liellops, putnu gaļa, desas utt.) ir lielākā ietekme uz vidi. Gaļas izstrādājumu ražošana veicina skābos lietus, upju un ezeru aizaugšanu un klimata izmaiņas. Daudzi eksperti apgalvo, ka ēst gaļu ir tas pats, kas ikdienā braukt ar mašīnu. Turklāt ganībām un lopbarības audzēšanai vajadzīgas lielas zemes platības un, pārganīšanas gadījumā, veicina augsnes eroziju.

Arī piena produktiem ir ievērojama negatīva ietekme uz vidi un tie ir otra nozīmīgākā pārtikas produktu grupa aiz gaļas. Līdzīgi kā gaļas produkti, arī piena patēriņš veicina eitrofikāciju, klimata izmaiņas un skābos lietus. Piena produktu lielākās slodzes uz vidi ir vērojamas tieši lopkopības procesā. Pat tādiem stipri pārstrādātiem produktiem kā saldējums 90% radītās ietekmes uz vidi rodas tieši lopkopības stadijā. Taču liels enerģijas patēriņš saistās arī ar tā turēšana mājās saldētavā (tas, protams, ir atkarīgs no tā, cik ilgi saldējums tiek turēts ledusskapī). Savukārt piena produktiem, kas ražoti no piena pulvera, ir salīdzinoši lielāka energoietilpība un attiecīgi arī lielāks klimata izmaiņu potenciāls, jo piena žāvēšanas procesā tiek patērēts daudz enerģijas.

Arī zivju patēriņa ierobežošana var būtiski samazināt jūsu slodzi uz vidi. Zveja patērē ļoti lielu enerģijas apjomu. Tā kā pastāv būtiskas atšķirības dažādu zvejas metožu enerģijas patēriņā, tad arī produkcijas ietekme uz vidi lielā mērā ir atkarīga no izvēlētās metodes. Piekrastē zvejotām zivīm ietekme uz vidi ir daudz mazāka. Būtisks vides apsvērums zivju produkcijas patēriņā ir arī attiecīgās sugas krāja un spēja atjaunoties, jo daudzas zivju sugas tiek pārzvejotas un ir tuvu iznīcībai.

Priekšroka — vietējiem

Izvēloties vietējos ražojumus jūs ne tikai atbalstīsiet pašmāju ekonomiku, bet arī varat samazināt ar pārtikas produktu patēriņu saistīto enerģijas patēriņu. Taču šis apgalvojums nav absolūts, jo vairāki pētījumi[1] pierāda, ka importētiem produktiem patiesībā var būt mazāka ietekme uz vidi, nekā vietējiem, kuru audzēšanai, piemēram, tiek izmantotas siltumnīcas. Šeit ieteikums, protams, būtu nepirkt Latvijā audzētus banānus, jo to audzēšanu prasītu ļoti lielu enerģijas patēriņu un citus resursu, kas dienvidu valstīs nebūtu nepieciešami. Tāpat arī vietējie ārpus sezonas produkti (piemēram, Mārupes tomāti ziemā) nav labākā izvēle.

Latvijā vietējo produkciju var atšķirt pēc Zaļās karotītes marķējuma. Šis marķējums gan nav uz visiem vietējiem izstrādājumiem, bet tikai tiem, kas atbilst kritērijiem un par to samaksā. Zaļā karotīte apliecina, ka produktā vismaz 75% izejvielu ir vietējās izcelsmes. Patērētāji gan šo marķējumu bieži vien jauc ar vides kvalitātes zīmēm — diemžēl Zaļā karotīte neko neliecina par to, vai produkta audzēšanā ir vai nav izmantoti pesticīdi un citas lauksaimniecības ķimikālijas un to vai ražošanā ir izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas.

Bioloģiskie tērē mazāk

Ir skaidrs, ka intensīvās lauksaimniecības nespēj nodrošināt mūsdienu prasības pēc pārtikas drošības, dzīvnieku labturības, vides aizsardzības un pārtikas produktu daudzveidības. Līdz ar to bioloģiskā lauksaimniecība tiek uzskatīta par videi draudzīgāko alternatīvu konvencionālajai lauksaimniecībai, jo tādejādi saimniekojot tiek patērēts 50-70% mazāk enerģijas (tiešās un netiešās) uz vienu pārtikas produkta vienību, kas pamatā saistās ar atšķirīgu mēslojuma izvēli. Taču atšķirības ir vērojamas arī citās jomās, īpaši dzīvnieku labturībā un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

Taču ne visi bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtie pārtikas produkti atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Piemēram, bioloģiskās saimniecībās audzēta liellopa un putnu gaļa var būt lielāks klimata potenciāls, nekā konvencionālajā lauksaimniecībā audzētajai. Bez tam bioloģiskā lauksaimniecība arī prasa lielākas zemes teritorijas, lai saražotu to pašu pārtikas apjomu. Taču, kopumā vērtējot, bioloģiskās lauksaimniecības slodzes uz vidi ir daudz mazākas un tā noteikti ir labākā izvēle, īpaši ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības ieguvumus, ko sniedz bioloģiskā lauksaimniecība.

Lauksaimniecība un klimata izmaiņas

Pārtikas produktiem ir diezgan ļoti liela ietekme uz klimata izmaiņām. Pat ja mēs visi pēkšņi pārstātu braukt ar mašīnām, ar to vēl nebūtu līdzēts, lai novērstu klimata izmaiņas. Jāmainās arī ar pārtikas ražošanu saistītām jomām. Liela daļa pārtikas preču patēriņa negatīvās ietekmes uz klimata izmaiņām saistās ar fosilā kurināmā patēriņu — lauksaimniecības tehnikas izmantošana, produktu pārstrāde, saldēšana, transports u.tml. Taču būtisks klimata gāzu avots ir arī pati lauksaimniecības ražošana — lopu gremošanas procesā izdalās ievērojami metāna apjomi, kas arī veicina klimata izmaiņas.

Vēl būtisks klimata izmaiņu veicinātājs ir ar pārtikas preču glabāšanu un gatavošanu saistītais enerģijas patēriņš. Tāpēc noteikti videi draudzīgāk ir izvēlēties svaigus pārtikas produktus, nevis saldētus. Daudz ar pārtikas uzglabāšanu un gatavošanu saistītas enerģijas tiek patērēts arī mājsaimniecībās — vidēji 10% mājsaimniecībās patērētās enerģijas.

Nīderlandes zinātnieks K. L. Krāmers (K.J. Kramer) ir konstatējis korelāciju starp pārtikas produktu cenām un ar to pilnā dzīves ciklā izmantoto enerģijas apjomu. Dārgāki produkti parasti ir saistīti ar lielāku enerģijas patēriņu siltumnīcās, transportā un pārstrādē. Savukārt pētījums Zviedrijā, kur tika salīdzināti četri kaloriju un proteīnu satura ziņā vienādi ēdieni, tika konstatēts, ka no vietējām izejvielām gatavota veģetārā ēdiena pilna dzīves cikla CO2 emisijas ir 190 grami, bet gaļas ēdienam, kuram lielākā daļa sastāvdaļu bija importētās, CO2 emisiju apjoms bija 1800 grami. Veģetāriem ēdieniem var būt arī augstākas CO2 emisijas, nekā gaļas ēdieniem — tā tas ir gadījumos, ja ēdiena sastāvdaļas ir transportētas lielus attālumus vai saistās ar lielām emisijām ražošanas stadijā, piemēram, rīsu audzēšana dažos gadījumos saistās ar lielām metāna emisijām.

Zviedrijā ir veikti pētījumi [2], kuros tiek salīdzināta pusfabrikātu un mājās gatavotu ēdienu ietekme uz vidi. Secinājums ir pārsteidzošs — no vides viedokļa nav būtiskas atšķirības, jo rūpnieciskā ražošana ir daudz efektīvāka, nekā pārtikas gatavošana mājās, protams, izņemot gadījumus, kad pārtika tiek gatavota uz plīts ar vietējo malku. Taču daudzi mājās gatavoti ēdieni ir garšīgāki par tiem pusfabrikātiem, kas nopērkami veikalos.

Iepakojums un atkritumi

Protams, pārtikas preces dod savu artavu arī atkritumu jomā. Aptuveni ceturtā daļa pārtikas preču sabojājas glabāšanas laikā un nonāk atkritumos. Liela daļa pārtikas atkritumu ir piena produkti, jo tie salīdzinoši ātri bojājas. Zviedri ir atklājuši, ka pārtikas preču zudumi cieši korelē ar ienākumiem — jo lielāki mājsaimniecības ienākumi, jo lielāki zudumi (līdz par 60%).

Pārtikas preču iepakojums, no vienas puses, ir palīdzējis ierobežot pārtikas produktu bojāšanos un samazinājis zudumus, bet no otras puses, palielina mājsaimniecību radīto neorganisko atkritumu apjomu. Iepakojums veido 20-30% no visiem mājsaimniecību atkritumiem. Un liela daļa šī iepakojuma nāk tieši no pārtikas precēm.

Diemžēl Latvijā vēl joprojām iepakojuma šķirošana un otrreizējā pārstrāde klibo. Bet nelabvēlīgo ietekmi uz vidi var mēģināt samazināt citos veidos. Mans ieteikums būtu nepirkt zemenes ziemā, bet izvēlēties sezonālus vietējos produktus no Latvijas zemniekiem. Tādejādi jūs atbalstīsiet vietējo ekonomiku un radīsiet mazāku ietekmi uz vidi. Ēdiet vairāk dārzeņu, vietējo produktu un godīgās tirdzniecības augļus. Ja domājat, ka veģetārisms nav domāts jums, mēģiniet kaut nedaudz samazināt gaļas un piena patēriņu un atsakieties no desām un citiem apstrādātas gaļas produktiem. Tādejādi ne tikai palīdzēsiet videi, bet arī uzlabosiet savu diētu.

_________________________

[1] EIPRO pētījumā tika analizēti un salīdzināti vairāki Eiropā veiktie pētījumu, kas apskata patēriņa ietekmi uz vidi. http://ec.europa.eu/environment/ipp/identifying.htm

[2] U. Sonesson, B. Mattsson, T. Nybrant, T. Ohlsson, AMBIO: A Journal of the Human Environment, Volume 34, Issue 4 (June 2005) Article: pp. 414–421 Industrial Processing versus Home Cooking: An Environmental Comparison between Three Ways to Prepare a Meal.

U. Sonesson, J. Davis (2005) Environmental systems analysis of Meals – Model Description and data used for 2 different meals.


INN+PCB+DDT=es

Jāņa Brizgas blogs

Viss par to, ko mēs ēdam

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!