Raksts

Nederīgs reitings


Datums:
03. jūnijs, 2008


Autori

Vjačeslavs Dombrovskis


Latvijas Avīze sadarbībā ar Latvijas Universitāti ir tikko publicējuši nekad vēl neveiktu augstākās izglītības iestāžu reitingu. Un lūk, ir liels pārsteigums: Latvijas Universitāte ir #1, bet Rīgas Ekonomikas Augstskola ir #5. Tomēr, vairāk iedziļinoties iegūtajos datos, tas vairs nemaz nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk pārsteidzoši liekas tas, kā varēja tikt izveidots tik dīvains reitings. Lūk iemesli, kādēļ Latvijas Universitāte nevarētu būt #1, noteikti ne biznesā un ekonomikā.

Iemesls #1: Tiek salīdzināti āboli ar apelsīniem

Kāda jēga ir apgalvojumam, ka Liepājas Pedagoģijas Augstskola ir #19, bet Banku Augstskola #26?? Tātad, labāk ir studēt pedagoģiju, nevis finanses? Studenti, kas vēlas studēt ekonomiku un finanses, ir ieinteresēti uzzināt, kura iestāde piedāvā labāko vēlamo programmu. Es neredzu iemeslu, kādēļ viņiem vajadzētu interesēties par ķīmijas programmas kvalitāti. Liekot kopā Universitāšu un specializēto augstskolu rezultātus, tiek iegūti bezjēdzīgi salīdzinājumi. Lai iegūtu pareizu novērtējumu, vajadzētu salīdzināt ekonomikas fakultātes ar ekonomikas fakultātēm, bet ķīmijas fakultātes ar ķīmijas fakultātēm.

Iemesls #2: Novērtējums neievēro dažas konkrētas, skolām svarīgas detaļas

Novērtējums ir balstīts uz Izglītības ministrijas oficiālajiem datiem. Dažos gadījumos tie var būt maldīgi. Par piemēru ņemsim Latvijas Universitāti un Rīgas Ekonomikas Augstskolu. Svarīga Rīgas Ekonomikas Augstskolas iezīme ir, ka daudzi pasniedzēji nāk no Stokholmas Ekonomikas Augstskolas (Stokholmā). Viņi ielido, māca savus kursus un pēc tam dodas atpakaļ uz Stokholmu. Rezidentu mācībspēku (tādus kā es), kas ir pamatā ministrijas datiem, ir salīdzinoši nedaudz. Katrs potenciālais students par to zin, bet ne novērtējuma autori. Skaidrs, ka ne-rezidentu fakultāšu iekļaušana novedīs pie diezgan dažāda novērtējuma Rīgas Ekonomikas Augstskolai. Un tas ir tikai viens piemērs. Vispārīgi, tas demonstrē paviršu darbu ar datiem, kas rada nopietnas šaubas par visu šo reitingu. Tā kā novērtējums škiet balstās uz Latvijas Universitātes maģistra darbu, tāda nevērība informācijas analīzē liecina par tēžu vadīšanas un novērtēšanas kvalitāti šajā iestādē.

Iemesls #3: Galvenais ir kvalitāte!

Novērtējuma autori šķiet nepievērš uzmanību faktam, ka izglītībai svarīga ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Divi nozīmīgi faktori uz kuriem balstās reitings ir- cik liels ir skaits pasniedzēju ar doktora grādu un kāds ir publikāciju daudzums. Kā piemēru izskatīsim ekonomikas mācīšanu Latvijas Universitātē un Rīgas Ekonomikas Augstskolā. Reitinga sastādīšanas laikā tika salīdzināti arī mācībspēki ar doktora grādu Taču jāņem vērā, ka mācībspēki ar doktora grādiem Rīgas Ekonomikas Augstskolā jūtami atšķiras no mācībspēkiem ar šo grādu Latvijas Universitātē. Lielākā daļa (ja ne visi) no Latvijas Unversitātes docentiem doktora grādu ir ieguvuši PSRS laikā, kad ekonomika bija …nedaudz savādāka. Ir vērts par to nopietni padomāt. Kāda ir ekonomikas doktora grāda vērtība, kura iegūta valstī, kas bija viena no pasaules lielākajām ekonomiskajām neveiksmēm? No otras puses, lielākā daļa Rīgas Ekonomikas Augstskolas (un Stokholmas Ekonomikas Augstskolas) doktoru savu doktora grādu ir ieguvuši Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē un Rietumeiropā. Kuru pasniedzēju jūs izvēlētos, lai gūtu zināšanas par tirgus ekonomiku?

Vai arī, pievērsiet uzmanību publikāciju skaitam, kas Latvijas Universitātei, kā teikts, ir 391 salīdzinājumā ar Rīgas Ekonomikas Augstskolas 5 publikācijām. Tā kā atšķirība ir tik liela, ir svarīgi saprast, no kurienes tā nāk. Diemžēl tiešais salīdzinājums ir bezjēdzīgs, jo Latvijas Universitātē ir (diezgan veiksmīgas) fizikas un ķīmijas fakultātes, un arī mazāk veiksmīgas fakultātes. Koncentrēsimies uz ekonomiku. Ātrs skatiens uz EconLit, kas ir pasaules visaptverošāko ekonomikas žurnālu publikāciju datu bāze,un atklāj 12 Latvijas Universitātes publikācijas. Atcerieties, ka lielākā daļa Rīgas Ekonomikas Augstskolas pasniedzēju nāk no Stokholmas Ekonomikas Augstskolas, kuru publikāciju skaits EconLit datu bāzē satāda 726 publikācijas. Ļoti svarīgi ir arī tas, kur tu publicējies. Pasaule ir pilna ar akadēmiskajiem žurnāliem, bet tikai daļa ir ar labu reputāciju. Virspusēji skatoties ir redzams, ka daļa no 12 Latvijas Universitātes publikācijām ir publicētas zemas kvalitātes žurnālos. Rīgas Ekonomikas Augstskolas docenti ir publicējušies pasaules labākajos žurnālos, kā piemēram “American Economic Review”. Rezumējot, izglītībā noteicošais faktors ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Būtu labi, ja reitinga autori to saprastu.

Iemesls #4: Kas par algām?

Mēs varam radīt daudz reitingu, kuri būtu balstīti uz mācībspēku skaitu ar doktora grādiem, publikāciju skaitu, studentu skaitu uz vienu pasniedzēju utt.. Tomēr studentiem galvenais ir viņu sekmes darba tirgū. Vai viņi sameklēs darbu? Kāds būs viņu atalgojums? Tas ir galīgais diploma vērtības rādītājs. Tādēļ, kāpēc gan nesalīdzināt Rīgas Ekonomikas Augstskolas un Latvijas Universitātes absolventu amatus un algas? Kaut arī man nav šādu datu, man ir aizdomas, ka Latvijas Universitāte nepriecāsies par šāda salīdzinājuma rezultātiem.

In English here

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!