Raksts

Nebrīvē pārvērstās cerības


Datums:
01. jūlijs, 2011


Autori

Svetlana Djačkova


Foto: Sergio Russo

Pārvietojot patvēruma meklētājus no Olaines uz Daugavpili, viņu situācija ir pasliktinājusies. Visvairāk sūdzību ir par ilgstošu aizturēšanu.

Jau kopš maija beigām Latvijā nokļuvušie patvēruma meklētāji vairs nedzīvo slēgtajā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Olainē, bet gan renovētās telpās Daugavpilī. Un tomēr. Tomēr jaunās un ērtās telpas nav risinājums tam, lai aizturētie patvēruma meklētāji Latvijā justos labi un lai netiktu pārkāptas viņu cilvēktiesības.

Nesamērīgi ilgstošs aizturēšanas laiks, informācijas trūkums par savas aizturēšanas lietas virzību un valodas barjera — tās ir galvenās problēmas, ko Daugavpilī nācies konstatēt Latvijas Cilvēktiesību centram (LCC), sniedzot juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem.

Gan valsts iestādēm un tiesām, gan nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir svarīgi pievērst ciešāku uzmanību patvēruma meklētāju tiesību īstenošanai, lai viņu skaita pieaugums un institucionālās pārmaiņas nekļūtu par pamatu automātiskai un nepamatotai patvēruma meklētāju brīvības ierobežošanai.

Sūdzības par aizturēšanu strauji pieaug

Patvēruma meklētāji atšķiras no citiem valstī nelegāli iebraukušajiem imigrantiem. Viņi, baidoties no vajāšanas un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, meklē patvērumu kādā citā valstī un bieži vien dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez dokumentiem[1]. Patvēruma meklētājus nedrīkst aizturēt tikai tāpēc, ka viņi ir patvēruma meklētāji. Taču, ja aizturēšana tomēr izņēmuma gadījumā ir notikusi, tai ir jābūt pēc iespējas īsākai, vēl jo vairāk — patvēruma meklētāju aizturēšana ir pieļaujama tikai tad, ja nevar piemērot citu mazāk ierobežojošu līdzekli nekā brīvības atņemšana.

Latvijā pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis aizturēto patvēruma meklētāju skaits.[2] Taču situācija vēl vairāk pasliktinājusies, izmitināšanas centru pārvietojot uz Daugavpili, kur jau pašreiz lielākā daļa — aptuveni 20-30 — aizturēto ir patvēruma meklētāji. Vairākas personas gaida Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, taču Valsts robežsardze (VR) šīs personas joprojām neatbrīvo, kaut arī pieņēmumi viņu aizturēšanas nepieciešamībai objektīvi jau ir zuduši.

Pēdējā mēnesī ir audzis LCC saņemto sūdzību skaits no aizturētajiem patvēruma meklētājiem par dažādiem procesuālajiem pārkāpumiem. Visvairāk — ap 30 rakstisku sūdzību — ir par ilgstošu aizturēšanu. Piemēram, kāds no aizturētajiem nebrīvē ir jau trešo mēnesi. Tiesa saskaņā ar Imigrācijas likumu ir pagarinājusi viņa aizturēšanas termiņu līdz diviem mēnešiem, savu lēmumu motivējot ar to, ka aizturēšana nepieciešama, kamēr norisinās personas identitātes pārbaude un tiek gaidīta informācija no Drošības policijas, lai pārliecinātos, vai konkrētā persona nerada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Aptuveni mēnesi pēc vīrieša aizturēšanas robežsardze veica lielo patvēruma interviju, tika iztulkoti dokumentālie pierādījumi, un Drošības policija sniedz atbildi, ka persona nav bīstama. Tāpat minētais patvēruma meklētājs robežsardzei bija iedevis savu pasi, kas apliecina viņa identitāti, un vīrieša lieta ir nosūtīta PMLP Patvēruma lietu nodaļai, lai tā pieņemtu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu konkrētajai personai. Taču vīrietis joprojām nav atbrīvots un nav skaidri ne aizturēšanas iemesli, ne arī viņa turpmākās perspektīvas. Tāpat nav zināms, pie kuras no robežsardzes amatpersonām vērsties, lai noskaidrotu aizturēšanas lietas virzību, kā arī uzdotu jautājumus par patvēruma procedūru. Piemēram, aizturētajai personai ilgstoši nebija izdevies no robežsardzes uzzināt informāciju, vai ir veikti visi nepieciešamie tulkojumi un vai lieta ir nosūtīta uz Patvēruma lietu nodaļu.

Šis ir tikai viens piemērs, taču arī daudzi citi aizturētie atrodas līdzīgā situācijā. Daži no viņiem ar LCC pārstāvību vērsušies robežsardzē, lūdzot atbrīvot viņus vēl pirms kārtējā tiesas lēmuma, taču visi lūgumi ir noraidīti. Tāpat LCC centieni uzzināt informāciju par klientu lietu virzību ir kļuvuši krietni problemātiskāki nekā iepriekš.

Aizturēšana — mērķis vai līdzeklis?

Pārbaudot ikviena patvēruma meklētāja aizturēšanas lietas apstākļus un pamatojumu, galvenais pārbaudes kritērijs ir, vai konkrētajā lietā pastāv vai nepastāv kāds no Patvēruma likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem aizturēšanas trīs pamatiem[3]. Tie ir — ja nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte, ja persona varētu ļaunprātīgi izmantot patvēruma meklētāja identitāti, kā arī ja persona varētu radīt draudus valsts un sabiedriskajai drošībai. Tad robežsardzei ir tiesības patvēruma meklētāju aizturēt līdz septiņām diennaktīm, bet pēc tam, ja nepieciešams, tiesa lemj par aizturēšanas termiņa pagarināšanu[4]. Šādos gadījumos tiesa parasti termiņu pagarina uz laiku līdz diviem mēnešiem, savukārt robežsardzei ir tiesības personu atbrīvot pirms termiņa beigām, ja sākotnējie aizturēšanas pamati zuduši. Prakse gan rāda, ka parasti robežsardze šīs savas tiesības izmantot nesteidzas.

No 2009. gada līdz 2011. gada pirmajai pusei LCC klientu pārstāvība veicināja praksi, ka patvēruma meklētāji, kuri varēja pierādīt savu identitāti, ar robežsardzes lēmumu tika atbrīvoti, ja vien nebija cita pamata viņu aizturēšanai. Taču patlaban Daugavpilī šādi patvēruma meklētāji joprojām tiek turēti nebrīvē, kaut arī viņi ir veicinājuši savas identitātes noskaidrošanu un nepastāv arī likumīgi šķēršļi viņu atbrīvošanai.

Vairāki patvēruma meklētāji tiek aizturēti, pamatojoties uz robežsardzes pieņēmumu, ka persona cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru. Tiesa, ne vienmēr šis arguments praksē ir pietiekami pamatots, un ir izmantots, piemēram, arī tad, ja persona patvērumu pieprasījusi vēlāk, nevis uzreiz uz robežas[5], vai arī ir šķērsojusi robežu bez dokumentiem.[6]. Rīgas rajona tiesa gan vairākkārt lēmumos norādījusi — kopš brīža, kad patvēruma meklētājs ir saņēmis Patvēruma lietu nodaļas lēmumu par patvēruma iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, vairs nav pamata uzskatīt, ka persona cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru. Tomēr patlaban aizturēšanas centrā atrodas vairāki patvēruma meklētāji, kuri uz gaida Patvēruma lietu nodaļas lēmumu un kuru identitāte jau ir noskaidrota.

Tāpat vairāku patvēruma meklētāju lietās kā pamats aizturēšanai ir minēts valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības apsvērums. Diemžēl arī šis pamats praksē ir interpretēts pārāk plaši. Kamēr starptautiskie standarti nosaka, ka par šādiem draudiem varētu uzskatīt, piemēram, ar tiesas spriedumu pierādītu kriminālnoziegumu, praksē par draudiem drošībai un kārtībai tiek uzskatīts arī, piemēram, derīgu dokumentu trūkums.[7] Attiecībā uz šī pamata neesamību lietā kalpo Drošības policijas atzinums, kas parasti jau atrodas patvēruma lietā brīdī, kad tā nosūtīta PMLP. Līdz ar šāda atzinuma saņemšanu, robežsardzei vairs nav pamata apgalvot, ka patvēruma meklētājs var radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tādējādi, daudzu patvēruma meklētāju lietās nav konstatējams neviens no likumā noteiktajiem aizturēšanas pamatiem.

Svarīga uzraudzība un tiesvedība

Lai arī aizturētie patvēruma meklētāji tagad tiek ievietoti aizturēšanas centrā Daugavpilī, patvēruma iesniegumu izskatīšana un visas ar lietu (pēc būtības) virzību saistītās atbildīgās institūcijas[8] atrodas Rīgā un tās apkaimē. Rīgā atrodas arī reto valodu tulki, un visi šie apstākļi rada izaicinājumus efektīvai patvēruma procedūrai. Tāpat arī efektīvu informācijas plūsmu ietekmē robežsardzes reorganizācija. Piemēram, pēdējā laikā par katra patvēruma meklētāja lietu vairs nav atbildīga tikai viena konkrēta robežsardzes amatpersona, kuras rīcībā būtu visa informācija par lietu. Tāpēc ne pati persona, ne juridiskās palīdzības sniedzējs nezina, no kuras amatpersonas prasīt un sagaidīt atbildi.

Attāluma dēļ problēmas rodas arī LCC, kas pašreiz ir vienīgā organizācija, kas sniedz juridisko palīdzību aizturētajiem patvēruma meklētājiem. Piemēram, tā kā informāciju par tiesas sēdi aizturēšanas lietās aizturētie iegūst 1-2 stundas pirms tiesas sēdes, NVO nav iespējams ātri reaģēt un pārstāvēt personu tiesā, kā tas bija līdz šim Rīgā.

Robežsardzes amatpersonas līdz šim nav sniegušas LCC kā klientu pārstāvim pamatotu skaidrojumu, ar kādu mērķi tiek turpināta personas aizturēšana un kādas darbības konkrētajā brīdī tiek veiktas patvēruma meklētāju lietās. Pārsvarā lietās tiek dota atsauce uz iepriekšējiem tiesas lēmumiem, pat tad, ja tie pieņemti pirms trim, četrām un pat piecām nedēļām un personas situācija ir kardināli mainījusies. Tāpat robežsardze komunikācijā ar LCC savu viedokli par patvēruma meklētāja neatbrīvošanu pamato ar to, ka personu var atbrīvota ar „nākamo tiesas lēmumu”. Šāda situācija liek domāt, ka atbildīgo valsts amatpersonu pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu nepamatotu personas brīvības ierobežošanu un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, netiek pildīts pietiekoši efektīvi. Īpaša loma pašreizēja situācijā būs Daugavpils tiesai un Latgales apgabaltiesai Rēzeknē, kas izskatīs apelācijas sūdzības. Taču bez efektīvas pārstāvības pastāv risks, ka no aizturētajiem tiks saņemts mazāks apelācijas sūdzību skaits.

Tāpat turpmākajā situācijas attīstībā svarīga nozīme būs neatkarīgam cilvēktiesību monitoringam un juridiskajai palīdzībai. Šeit ir būtiska NVO loma, gan veicinot valsts iestāžu un tiesnešu apmācību un pieredzes apmaiņu, gan veicot patvēruma procedūras un aizturēšanas novērošanu, tādējādi veicot dialogu ar atbildīgajām amatpersonām. Būtiska ir arī Tiesībsarga līdzdalība, kas līdz šim nav bijusi pietiekami aktīva aizturēto ārzemnieku tiesību veicināšanā.[9]

Patvēruma procedūras ABC

A.
Iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu personai ir jāiesniedz personīgi Valsts robežsardzei (VR) robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijā vai VR teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona atrodas Latvijā.

VR veic patvēruma meklētāja identitātes pārbaudi, iesniegto dokumentu ekspertīzes, nodrošina iesniegto dokumentu un citu pierādījumu tulkošanu, veic sākotnējās pārrunas un arī lielo patvēruma interviju, kā arī pārbauda patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumu atbilstību EURODAC sistēmā, lai identificētu iespējamo ES dalībvalsti, kas varētu būt atbildīga par patvēruma iesnieguma izskatīšanu gadījumā, ja persona jau iepriekš lūgusi patvērumu kādā citā ES dalībvalstī.

Patvēruma procedūras pirmā stadija beidzas brīdī, kad veikta lielā patvēruma intervija, kas kopā ar pārējiem lietas materiāliem tiek nosūtīta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļai (PLN).

B.
Kad PLN saņēmusi patvēruma lietu, tā piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par patvēruma pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai.

Šo lēmumu nosūta arī pašam patvēruma meklētajam un lēmumā tiek uzskaitīti visi no VR saņemtie materiāli. Tāpat lēmumā tiek norādīts, vai personas identitāte uzskatāma par pilnībā vai daļēji pierādītu, kā arī tiek noteikts precīzs termiņš, kad patvēruma meklētājs saņems PLN lēmumu.

Otrā stadija beidzas, kad PLN ir pieņēmusi lēmumu. Ja personai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, patvēruma procedūra beidzas un persona saņem attiecīgi pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju LR.

C.
Ja PLN personai atsaka piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, persona lēmumu par atteikumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā desmit darba dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Ja tiesas spriedums ir labvēlīgs personai, tad persona saņem termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja tiesas spriedums ir negatīvs, sākas personas piespiedu izraidīšanas procedūra. Atsevišķos gadījumos personai tiek dota iespēja brīvprātīgi izceļot no ES vai atgriezties savā izcelsmes valstī.

_______________________________

[1] Svetlana Djačkova, Džena Andersone, Latvijas Cilvēktiesību centrs, Patvērums aiz restēm, sk.: http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/patverums_aiz_restem/

[2] Piemēram, 2011.gada 1.ceturksnī patvērumu Latvijā ir meklējušas 25 personas, no kurām 18 bija aizturētas (vismaz sākotnēji). Valsts robežsardzes dati. Savukārt PMLP neoficiālie dati liecina, ka 2011.gada pirmajā pusgadā patvērumu lūgušo personu skaits jau ir pārsniedzis visu 2010.gada laikā patvēruma meklētāju skaitu.

[3] Patvēruma likuma 9. panta 1. daļa: Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt patvēruma meklētāju uz laiku līdz septiņām diennaktīm, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte;
2) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru;
3) kompetentām valsts institūcijām, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[4] Iepriekš par aizturēšanas termiņa pagarināšanu lēma Rīgas rajona tiesa, bet kopš 2011. gada 23. maija tas ir Daugavpils tiesas ziņā.

[5] Personas bez derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem Latvijā tiek aizturētas arī tad, kad lūdz patvērumu uz robežas. Taču vairākas personas dažādu iemeslu, piemēram, informācijas trūkuma dēļ, lūdz patvērumu tikai tad, kad faktiski jau ir aizturētas.

[6] Informācija ir iegūta no LCC darba ar klientiem 2010.-2011.gadā.

[7] Informācija ir iegūta no LCC darba ar klientiem 2010.-2011.gadā.

[8] PLN; VR Rīgas pārvaldes Patvēruma meklētāju nodaļa u.c.

[9] Šajā rakstā pārsvarā ir izmantota informācija, kas iegūta, īstenojot EBF projektu “Juridiskā palīdzība patvēruma meklētājiem Latvijā”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.


Imigrācijas likums

Patvēruma likums


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!