Raksts

Ne tikai ziedi, bonbongas un tortes


Datums:
29. maijs, 2007


Autori

Līga Stafecka


Foto: R.Traidās

Ja neoficiāla “pateicība” ārstam ir garants, ka pacientam tiks nodrošināti labāki ārstniecības apstākļi, tas pēc būtības neatšķiras no kukuļņemšanas, jo sabiedrībai tiek radīts priekšstats, ka bez dāvanām nav iespējams saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.

Diskusijas par piemērotāko prezidenta kandidātu atkal atdzīvinājušas senu lietu — korupciju medicīnā. No vienas puses, tas sākotnēji ļāva cerēt, ka varbūt šoreiz diskusijām sekos konkrēta rīcība, lai šo problēmu risinātu. No otras — skumji, ka tas notiek prezidenta kandidātu reputācijas apspriešanas kontekstā.

No pretkorupcijas aspekta raugoties, ārkārtīgi svarīga būtu bijusi stingra politiķu nostāja, ka šāda veida rīcība nav pieņemama kopumā, kur nu vēl tik augsta ranga amatpersonai, kuras autoritātes pamatā ir nevainojama reputācija. Pārvēršot „pateicības” ārstiem par emocionālu jautājumu, koalīcijas partiju pārstāvji izvairās runāt par pašu problēmas kodolu — vai nedeklarēti ienākumi vienai sabiedrības grupai ir pieļaujami vai nē, kā arī vai šādu maksājumu prasīšana un/vai pieņemšana ir uzskatāma par korupciju un vai tas atbilst prezidenta nevainojamai reputācijai.

„Neprasīju, bet ņēmu”

Kā no paša prezidenta amata kandidāta izteikumiem noprotams, godīga prakse no korupcijas atšķiras ar to, ka pirmajā gadījumā netiek izteikta prasība, ka ārsts par sniegto pakalpojumu no pacienta vēlētos saņemt papildu atalgojumu. Būtu kļūdaini uzskatīt, ka neprasīšanas fakts pilnībā attaisno neoficiāla maksājuma pieņemšanu. Pārfrāzējot prezidenta kandidātu, jāsaka, ka tieši „intīmo pacienta — ārsta attiecību dēļ” var uzmodelēt virkni situāciju, kur pacients nesaņem tiešu mājienu, bet apstākļi norāda, ka pacientam vajadzētu sniegt kādu motivāciju, lai viņš savlaicīgi saņemtu kvalitatīvu veselības aprūpi. Piemēram, rinda kādas procedūras veikšanai, sliktāki apstākļi palātā, mazāk iedarbīgu ārstēšanas līdzekļu izvēle utt. Verbāli patiešām ārsts neko nebūs prasījis, bet pacients būs izdomājis pats, kas ir jādara, lai iemantotu priviliģētāku ārsta attieksmi.

Ja šāds neoficiāls maksājums ir garants, ka pacientam tiks nodrošināti labāki ārstniecības apstākļi, tas pēc būtības neatšķiras no koruptīva darījuma — kukuļņemšanas. Kukuļa devējs piedāvā mantisku labumu, lai ārsts, pildot savus pienākumus, sniegtu kukuļdevējam nepieciešamo labumu — savlaicīgi palīdzētu atgūt veselību. Šāda darījuma rezultātā cieš ne vien citi pacienti, kas tādējādi saņem mazāk kvalitatīvu aprūpi, bet arī plašāka sabiedrība, kura zaudē pārliecību, ka saslimšanas gadījumā saņems atbilstošu aprūpi un tādējādi ir gatava iesaistīties līdzīga rakstura darījumos. Tas, ka paši ārsti šādus maksājumus pieņem tāpat kā sava amata brāļu līdzīgu rīcību, ir korupciju atbalstošs un sistēmu graujošs apstāklis. Tādēļ tikai loģisks šķiet jautājums, kāpēc ārsti devējam, kuram neko nav prasījuši, un kura maksājumam nav nekādas ietekmes uz ārstēšanas procesu, nevar atteikt un neņemt?

Attiecībā uz kukuļņemšanu likums atbildību paredz tikai valsts amatpersonām. Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma grozījumi, kas paredz atbildību arī ārstiem un pedagogiem, tā arī iestrēguši Saeimā. Taču viens no maldīgiem priekšstatiem, kas varēja rasties no pēdējās nedēļas diskusijas par prezidenta kandidāta reputāciju, ir, ka likums nenosaka nekādu atbildību par nedeklarētu maksājumu pieņemšanu.

Komentējot V.Zatlera atzīšanos par neoficiālu maksājumu pieņemšanu, KNAB priekšnieks sākotnēji norādīja, ka tā ir nosodāma darbība, bet ne likuma pārkāpums[1]. Taisnība, tomēr konkrētajā gadījumā runa ir ne vien par ārstu, bet arī valsts amatpersonu ar atbilstošiem viņa darbību ierobežojošiem noteikumiem, ko nosaka likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.” KNAB būtu jāizvērtē, vai prezidenta amata kandidāts nav pārkāpis minēto likumu, kura pašreizējā redakcija nosaka, ka amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas un ziedojumus. Ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. Savukārt no citām fiziskajām vai juridiskajām personām atļauts pieņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas nav izdevusi administratīvo aktu. Savukārt, ja amatpersona ir pieņēmusi dāvanas no minētajām personām, tā divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju izdot administratīvo aktu[2]. Līdz ar to būtu nepieciešams pārbaudīt, cik lieli ir neoficiālie maksājumi, ko V.Zatlers saņēmis, un vai viņš attiecībā uz dāvinātāju vai tā interesēs (pat ja maksājums ir bijis mazāks par minimālo mēnešalgu) ir pieņēmis administratīvus aktus. Tāpat vajadzētu pārbaudīt, vai šādas dāvanas V.Zatlers ir pieņēmis kā slimnīcas vadītājs, pieņemot lēmumus, kas varētu piešķir kādas privilēģijas noteiktam pacientam.

Minētais likums arī nosaka, ka valsts amatpersonām katru gadu ir jānorāda informācija par noteiktā periodā gūtiem visu veidu ienākumiem. Jau šobrīd ir zināms, ka V.Zatlers šos ienākumus nav deklarējis un nav par tiem maksājis nodokļus, kas ir neapšaubāms likuma pārkāpums, kas diez vai atbilst prezidenta amata kandidāta kritērijam „nevainojama reputācija”. Tātad, pat ja V.Zatlers nav pieprasījis neoficiālos maksājumus, atzīšanās, ka ir tos pieņēmis, jau vien ir rūpīgi vērtējama no likumiskā viedokļa.

Interesanti, ka pats kandidāts iepriekš intervijās šāda veida rīcību ir vērtējis visai kritiski, nosaucot to par „morālo diskomfortu”, kurā atrodas ārsts, pieņemot šādus maksājumus un atzīstot šādu maksājumu nelikumīgo pusi: „Cilvēki medicīnā ir morālā diskomfortā. Pagājušajā gadā slimnīcu pameta trīs jauni, talantīgi, ļoti gudri speciālisti, un tieši tāpēc, ka izjuta morālu diskomfortu, jo viņiem nebija iespēja pilnīgi legāli nopelnīt naudu. Aploksnītes no pacientiem ir anahronisms no padomju laikiem, un ir kauns, bet mēs neesam šo problēmu atrisinājuši līdz šai dienai.”[3] ”Ja ārstam samaksā par to, ka viņš izdarījis izmeklēšanu vai operāciju, kur ir korupcijas moments? Nelikumīgi ir tikai tas, ka viņš šos ienākumus nedeklarē un nenomaksā nodokļus.[4]”

„Savu reputāciju es veidoju, bet viņu vērtē citi”

Tas, ka pēc šī paziņojuma koalīcijas partiju pārstāvji nav atsaukuši izvirzīto kandidātu, liek domāt, ka šāda veida rīcību viņi uzskata par atbilstošu kritērijam „nevainojama reputācija”. Savukārt, plašākas sabiedrības uzskati liek domāt par pretējo. Manuprāt, skaidru vērtējumu sniedz 2005.gada sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kur 62.4% respondentu neoficiālus maksājumus ārstam par slimokases vai apmaksātu pakalpojumu uzskata par korupciju[5]. Atliek vien secināt, ka koalīcijas partiju pārstāvjiem un sabiedrībai kopumā ir atšķirīgas mērauklas reputācijas nevainojamībai.

Prezidenta kandidāta nominēšanas procesa kontekstā, kad pēc dažām teatrālām koalīcijas etīdēm parādījās V.Zatlera kandidatūra, par kura sabiedriski politiskajiem uzskatiem sabiedrībai nebija nekādas nojausmas, uzticības kredīta iegūšanai bija vitāli svarīgi, ka kandidāts parāda skaidru izpratni, kādu redz savu lomu dažādos jautājumos, tai skaitā tiesiskuma stiprināšanā Latvijā. Atzīšanās, ka prezidenta amata kandidāts ārsta praksē gadiem ilgi ir pieņēmis neoficiālas pateicības arī naudas izteiksmē, šķiet, varētu apšaubīt viņa autoritāti izteikties par tiesiskumu. Te arī atbilde, kāpēc ir svarīgi, lai kandidāts atbilstu augstajam prezidenta amata reputācijas standartam.

„Šī pateicība viņu stiprina”

Simptomātiskākā iezīme ir politiķu vērtējums par „pateicības aploksnēm”. Ar zināmu virtuozitāti koalīcijas pārstāvji ir laipojuši savā vērtējumā, bēgot no aplokšņu algu jautājuma uz emocionālāko pusi — ziedu un cita veida simboliskas pateicības izteikšanu mediķiem, tā arī skaidri nepasakot, vai šāda ārstu prakse ir pieļaujama.

Pats prezidenta amata kandidāts neoficiālas „pateicības” saņemšanu nosauc par „ārsta intīmām attiecībām ar pacientu” [6], un „tītariņa olu un krējuma burciņu deklarēšanu”[7]. Rīgas mērs un ārsts Jānis Birks jūtas „ar samazgām apliets”, publiskajā diskusijā nepiemin neoficiālus maksājumus, vien „ziedus, bonbongas un tortes”, ko ārsts pateicībā saņem no pacienta. Premjerministrs Aigars Kalvītis savukārt to nosauc par „pateicību par labu pakalpojumu”, kas ir „savstarpēji mijiedarbīgs process”, kas pacientu stiprina[8]. Respektīvi, tāda emocionāla lieta. Taču skaidrs, ka nav runa par „ziediem, bonbongām vai tortēm”, bet gan par sistemātiski saņemtiem papildus maksājumiem, par kuriem nav maksāti nodokļi. Arī citi koalīcijas pārstāvji to neuzskata par prezidenta reputācijai neatbilstošu un atzīst, ka tas, ka Zatlers ir teicis patiesību, ir apliecinājums, ka viņš ir godīgs[9].

Nepieminot šādu maksājumu koruptīvo dabu, politiķi pilnībā izvairījušies no šādu darbību tiesiskuma vērtēšanas. Interesanti, vai tikpat vaļīgi tiktu vērtēta aploksnē ievīstītas naudas pieņemšana, ja skolēni to sistemātiski sniegtu skolotājiem kā pateicību par skolotāju sniegtajām zināšanām? Arī skolotāju atalgojums ir neatbilstošs ieguldījumam, tāpat izglītības sistēma gadiem ilgi ir sirgusi ar strukturālām nesakārtotības problēmām. Prezidenta amata kandidāta un politiķu izteikumi nav motivējoši ikvienam pilsonim godīgi maksāt nodokļus. Šāda politiķu laipošana ļauj izdarīt divus secinājumus — vai nu tā ir tolerances izrādīšana neoficiālu maksājumu pieņemšanai, vai nevēlēšanās atzīt, ka koalīcijas partiju pārstāvju izvirzītais kandidāts neatbilst augstajam prezidenta amata reputācijas standartam.

_____________________________

[1] „Loskutovs: Zatlers rīkojies nosodāmi, bet Krimināllikums to neliedz.”Delfi, 24.05.2007. http://www.delfi.lv/news/pr_elections_07/news/article.php?id=17969233

[2] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, 13(6). pants.

[3] Atbildot uz žurnālisti jautājumu intervijā par to, vai izjūt vainu, ka ir saņēmis pateicību naudā no saviem pacientiem. Anita Daukšte, Agnese Margēviča. Zatlers: ”Nepaguvu nobīties”. 25.05.2007.

[4] Intervijas ar V.Zatleru. Līga Rušeniece. „Ārsti nav vergi”, NRA, 07.09.2002.

[5] Attieksme pret korupciju Latvijā. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2005.gada janvāris. SKDS. http://www.politika.lv/index.php?id=4378 Pēdējo reizi skatīts 27.05.2007.

[6] V. Zatlers portālā Delfi „Zatlers ņēmis papildus samaksu par savu darbu”, 23.05.2007. „Cilvēki izsaka pateicību. Gribam mēs vai negribam – tā eksistē ne tikai pie mums, bet arī daudzās citās valstīs, tostarp pat Zviedrijā. Tās zināmā veidā ir pacienta un ārsta intīmās attiecības”.

[7] V.Zatlers raidījumā „Kas notiek Latvijā?”. LTV 24.05.2007

[8] A.Kalvītis raidījumā „Kas notiek Latvijā?”. LTV 24.05.2007

[9] Andris Bērziņš LPP/LC “Tieši otrādi – viņš ir godīgs cilvēks, jo ir teicis patiesību,” LETA “Deputāti pārliecināti par Zatlera nevainojamo reputāciju”, 24.05.2007.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!