Foto: B. Koļesņikovs © AFI
NAP ietvertos uzdevumus un prioritātes es sauktu par uzdevumiem, kas pašsaprotami kā ābeces patiesības. Tikai ieguldot cilvēku intelektuālajā attīstībā varam cerēt uz kopēju labklājības līmeņa celšanos.
Nacionālā attīstības plāna (NAP) atslēgas vārdi ir izglītība, zinātne un konkurētspēja. Kas gan cits varētu labāk nodrošināt Latvijas strauju un konkurētspējīgu izaugsmi? Definējot cilvēku zināšanas un gudrību kā Latvijas galveno bagātību, saprotama ir vēlme investēt izglītībā, zinātnē. Zināšanas nosaka darbaspēka kvalitāti, veicina kapitāla izmantošanu un stimulē tehnoloģiju attīstību. Konkrēts atbalsts izglītības sistēmai un mūžizglītībai ir priekšnoteikums Latvijas ilgtspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai.
NAP izstrādātā stratēģija nosaka trīs prioritātes, kuras īstenojot, panākama Latvijas strauja un veiksmīga izaugsme:
1. izglītots un radošs cilvēks;
2. uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība;
3. zinātnes un pētniecības attīstība.
Lai sasniegtu pirmo, domāts par visu līmeņu – pamata, vidējās un augstākās izglītības pilnveidi, uzlabošanu un arī pārveidošanu. Vispirms, īstenojot kvalitatīvu pamatizglītību, tiek nodrošināts ieguldījums tālākai attīstībai. Savukārt panākot, ka vidējā izglītība ir obligāta, tiek būtiski paaugstināta kopējā cilvēkresursu kapacitāte. Taču lai sasniegtu valsts tehnoloģisko izcilību, jāpadara augstākā izglītība pieejama visiem interesentiem. Tādējādi būtiski paaugstināsies mūsu konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgos.
Domājot par mācību kvalitāti, NAP paredz pasākumus mācību satura pilnveidošanai, īpaši dabaszinātņu un matemātikas jomā. Domāts arī par pedagogiem, to sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas nodrošināšanu. Tas sekmēs izglītības procesa kvalitāti un konkurētspēju kopumā.
NAP paredz arī īpašu atbalstu augstskolu studiju modernizācijai, akadēmiskā personāla atjaunošanai, maģistra un doktora studijām, īpaši inženiertehnisko un dabaszinātņu programmās. Investēts tiks e-resursu izmantošanas iespējās, informācijas tehnoloģiju prasmju uzlabošanā profesionālajā un augstākajā izglītībā, kas atbilst izvirzītajam mērķim – veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību.
Bieži tiek uzdots jautājums, kāpēc tik liela uzmanība pievērsta jautājumam par darbaspēka sagatavošanu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Atbilde ir vienkārša. NAP mēģināts pēc būtības analizēt un izstrādāt risinājumus problēmām, kuras ilgus gadus tika uzskatītas par nebūtiskām vai pat neesošām. Līdz šim valdījusi izlikšanās, ka jaunu tehnoloģiju apgūšana un uzņēmumu apgādāšana ar kvalificētu darbaspēku ir tikai pašu uzņēmumu problēma. Rezultātā valsts līdzekļi tiek tērēti darbaspēka izglītošanai darba tirgū nepieprasītās profesijās. Latvijā netiek veikta profesionālās izglītības piedāvājuma analīze un samērošana ar darba tirgus vajadzībām.
Lai sekmētu darbaspēka sagatavošanu, īpaša uzmanība pievērsta darba tirgus prognozēšanas sistēmas izveidei un ieviešanai, karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanai, profesionālās izglītības sistēmas modernizēšanai, kā arī strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai.
Vēl viena joma, kurā NAP uzdrošinās nosaukt problēmas un piedāvāt risinājumus ir mūžizglītība. Kopš neatkarības atgūšanas mūžizglītības sistēma nav sakārtota un nav pat apstiprinātas stratēģijas, kā to attīstīt. Mūžizglītības nodrošināšana ir viens no NAP uzstādītajiem rīcības uzdevumiem, kas nākotnē kalpos kā garants cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei. Izglītībai jābūt pieejamai iespējami tuvu cilvēku dzīves un darba vietām. Domāts attīstīt formālās un neformālās, tajā skaitā, pamata prasmju un profesionālās izglītības piedāvājumu iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un sociālajām grupām ar ierobežotām iespējām izglītības apguvē. Tie, kuri mācīšanos jau sen pametuši, jānodrošina ar kvalitatīvu “otrās iespējas” izglītības piedāvājumu vispārējās un profesionālās izglītības ieguvei. Plānots atbalstīt arī esošos un veidot jaunus pieaugušo, bērnu un jauniešu centrus.
Lai sekmētu iepriekšminēto mērķu sasniegšanu, neatņemama sastāvdaļa izglītības sistēmas pilnveidošanā ir izglītības infrastruktūras modernizācijai. NAP paredz nodrošināt izglītības iestāžu ēku pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, sekmēt materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizāciju un nodrošināt nepieciešamo materiālo bāzi kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei. Skolu bibliotēkas jānodrošina ar informāciju un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru un tās piedāvātajiem pakalpojumiem.
Nobeigumā vēlos pieminēt vēl dažas darbības jomas, kurām iepriekš valstiski nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība. Tā ir izglītības pieejamības nodrošināšana gan sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, gan arī personām ar speciālām vajadzībām. Tāpat arī sociālo partneru (darba devēju un darba ņēmēju) iesaistīšana izglītības procesu pilnveidošanā sekmēs izglītības piedāvājuma kvalitāti.
NAP ietvertos uzdevumus un prioritātes es sauktu par uzdevumiem, kas pašsaprotami kā ābeces patiesības. Tikai ieguldot cilvēku intelektuālajā attīstībā varam cerēt uz kopēju labklājības līmeņa celšanos. NAP tiek uztverts neviennozīmīgi – vieni plānu uztver ar bažām, citi atkal vērtē kā ļoti drosmīgu un pat revolucionāru. Ir ārkārtīgi būtiski apzināt šobrīd valsts attīstību bremzējošās problēmas un nosaukt tās vārdā, lai definētu darbības virzienus, kuros noteikti turpmāk jāstrādā. Uzdevumi un prioritātes, kuras paredz NAP, faktiski nodrošinās būtisku cilvēkresursu un uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību jau tuvākajos septiņos gados.