Raksts

Nākotnes veidošanā jābūt neatlaidīgiem


Datums:
19. septembris, 2001


Autori

Guntra Aistara


Foto: © AFI

Aptuveni 1000 iedzīvotāji jau atsaukušies Sabiedriskās politikas institūta jautājumam "Kādu veidosim mūsu Rīgas nākotni?", taču tas ir tikai pirmais solis gan pilsētas attīstības plānošanā, gan sabiedrības un Rīgas domes dialogā. Sabiedrībai jāpierod, ka politikas ietekmēšanas process ir ļoti ilgstošs un atslēgas vārds tajā ir neatlaidība.

Ar jautājumu “Kādu veidosim mūsu Rīgas nākotni?” Sabiedriskās politikas institūts (SPI) pagājušā nedēļā aicināja visus, kam Rīga rūp, izteikt savu viedokli par Rīgas vēsturiskā centra attīstību akcijā “Atstāsim Rīgu saviem bērniem!” Taču aicinājumā slēpjas arī otrs akcijas mērķis: veicināt sabiedrību aktīvāk iesaistīties visa veida sabiedriskās politikas procesos un tādejādi arī valsts nākotnes veidošanā.

Sakarā ar Rīgas iekļaušanu Apvienoto Nāciju Pasaules mantojumu sarakstā, Rīgas dome patlaban izstrādā “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu”. Lai gan saskaņā ar Latvijas likumdošanu sabiedrībai ir jārod iespējas iesaistīties plāna tapšanā, pieredze rāda, ka sabiedrība bieži nav informēta un aktīvi neiesaistās. Šī gada “Pārskatā par tautas attīstību” minēti aptaujas dati, kuri apliecina, ka tikai 6% no iedzīvotājiem ir piedalījušies pilsētas vai pagasta attīstības plānošanā un 11% sabiedriskās apspriešanās. Šo apstākļu cēloņi ir gan lēmēju nepietiekamie centieni informēt un iesaistīt sabiedrību, gan sabiedrības neticība, ka tā spēj ietekmēt politiskus lēmumus. SPI projekta gaitā uzņemas palīdzēt veidot dialogu starp sabiedrību un domi, aktīvi aicinot abas puses uzklausīt vienai otru.

Pilsētas attīstības plānošana ir viens no svarīgākiem veidiem, kā iedzīvotāji spēj ietekmēt vietējo politiku un iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos. Pilsētas tēls un veidols, pārvietošanās iespējas un infrastruktūra tieši ietekmē katra iedzīvotāja ikdienu, redzamākā veidā nekā dažādas valsts politikas. Gandrīz katrs iedzīvotājs būs arī kādreiz bijis sašutis (vai patīkami pārsteigts) par pārmaiņām pilsētā. Taču iedzīvotāju neapmierinātība vai apmierinātība reti nonāk līdz pilsētas domei, jo to iedzīvotāji izsaka tikai savam kaimiņam un kolēģiem, bet neiesniedz savas prasības rakstiski pilsētas mēram vai attīstības komitejai.

Sabiedrības pasivitāte tiek dažādi skaidrota: daudzi nezin savas tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, daži baidās izteikties, citiem nav laika meklēt paziņojumus par sabiedriskām apspriešanām, un tiem, kas ir kādreiz centušies ietekmēt politiskos procesus, neveiksmes dēļ ir nolaidušās rokas. Lai risinātu augšminētās problēmas, Sorosa fonds ir izdevis grāmatas “Zini savas tiesības,” sabiedriskās organizācijas cenšas ar masu mediju palīdzību paziņot par notikumiem un vākt parakstus savu mērķu sasniegšanai (piem. VAK akcija noteikt moratoriju jaunai celtniecībai “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna” izstrādes laikā). Atsevišķos gadījumos sabiedrībai ir izdevies apturēt sev nevēlamu attīstību (autostāvvieta Vērmaņparkā). Taču varbūt pats spēcīgākais sabiedriskās līdzdarbības kavēklis ir neizpratne par sabiedrisko politiku kā ilglaicīgu procesu un no tā izrietošā nepieciešamība nemitīgi sekot līdzi zināmas politikas attīstībai un aizstāvēt savas intereses.

Demokrātiskā valstī sabiedriskā politika ir ilglaicīgs dialogs starp sabiedrību, tās ievēlētiem pārstāvjiem, un dažādām interešu grupām. Latvijā iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās ir salīdzinoši augsta, bet starpvēlēšanu laikā saruna turpinās pārsvarā starp politiķiem un tikai dažām interešu grupām, ar retiem, bet skaļiem pārtraukumiem no sabiedrības puses. Ciniski skatoties uz šodienas politisko procesu Latvijā, politiķi pieraduši, ka no sabiedrības dzirdēs pa protestam, bet tad tā atkal apklusīs un saruna ar interešu grupām varēs turpināties netraucēta. Sabiedrībai šai situācijā ir visgrūtākais uzdevums: pierast, ka būtu šai sarunā jāpiedalās, ka kāds viņu varētu uzklausīt un, pats svarīgākais, ka neuzklausīšanas gadījumā jāatkārto teiktais vairākkārt (un skaļāk). Kamēr politiskie lēmēji nejutīs regulāru dialoga turpināšanu no sabiedrības puses, viņi arī nebūs ieinteresēti to uzklausīt. Taču, ja politiķi pēc laika nomainās, sabiedrībai atelpas brīžu nav: šādi dialogi (par vienu un to pašu jautājumu) mēdz turpināties gadiem ilgi. Vienā gadījumā ASV Minesotas štatā vietējā sabiedrība jau 15 gadus diskutē ar pašvaldību par golfa laukuma celtniecību meža teritorijā. Atslēgas vārds ir neatlaidība.

Sabiedrības aptauja par Rīgas vēsturiskā centra attīstības virzieniem tātad ir tikai pirmais solis, gan attīstības plānošanas procesā, gan sabiedrības un domes dialogā. Aptaujas rezultāti un 25 diskusijas ar dažādām sabiedrības interešu grupām tiks nodotas Rīgas domei un plānotāju grupai, kurai būtu jāuzklausa un jāīsteno sabiedrības vēlmes. Plāna tapšanas laikā SPI sekos līdzi rezultātiem un aicinās sabiedrību izteikt savu viedokli par jauno attīstības plānu. Atsaucība līdz šim no abām pusēm ir bijusi laba: iedzīvotāji jau ir aizpildījuši vairāk kā 1000 aptaujas anketu (to vēl var paspēt www.instituts.lv); savukārt Rīgas dome pilnībā atbalsta aptaujas akciju un interesējās par rezultātiem. Lai sākas dialogs!


Sabiedriskās politikas institūts


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!