Nāk rudentiņis, būs vēlēšanas – grib mūsu partijas mūs nozombēti

Rudens tuvošanās ne tikai dārzos nes bagātīgu ražu - arī Latvijas medijos vērojama varena iespējamo slēpto reklāmu raža. No pagājušās trešdienas, 25. augusta, aplūkojām 31 materiālu, no kuriem gandrīz pusi - 15 - nolēmām ienest bloga "apcirkņos".

Tātad “laikapstākļi” iespējamo slēpto reklāmu augšanai bijuši ļoti labi, jo gandrīz 50%-īga ražas kvalitāte ir augsts, šķiet, šajā monitoringā vēl nebijis rādītājs.

Iespējamās slēptās reklāmas. Aizdomīgie gadījumi. 2010.gada 25.augusts:

1. “Saruna ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru” (Radio Baltkom).

Ainārs Šlesers acīmredzot (vai pareizāk – ausīmdzirdot) ir ļoti kautrīgs un piezemēts cilvēks, kurš nemēdz sevi slavēt un no kura vispār vārdus ārā ir jāvelk kā ar knīpstangām. Tikai tā var izskaidrot vienu otru žurnālista jautājumu šajā intervijā, kas gandrīz vai lūdzoši provocē uz pašslavināšanos, pasakot arī priekšā, par ko politiķis varētu sevi paslavēt (jo biklam cilvēkam taču grūti ir pašam to iedomāties). Nu, piemēram, viens no jautājumiem skan apmēram šādi (klausieties ierakstā): “Runājot par vajadzību nopelnīt – es saprotu, ka ir labu darbu piemēri Rīgas Domē. Gan osta, gan tūrisms aug, vai ne?”

Kritērijs aizdomām par slēpto reklāmu:

NEKRITISKS ŽURNĀLISTS – Žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz deputāta kandidāta atbildības un darbības lauku

2. “Премьер для всех латвийцев” (“Суббота”).

Jaunieši pusaudžu vecumā mēdz aizrauties ar fanošanu par sporta, filmu, mūzikas zvaigznēm – un nereti arī kolekcionēt šo slavenību fotoattēlus, rakstu un citātu izgriezumus. Šeit kas līdzīgs ir noticis ar Aināru Šleseru – laikrakstā “Subbota” žurnāliste sameklējusi kaudzi ar Šlesera izteikumiem par latviešu un krievu attiecību tēmu, kam virsū uzlikts arī “fanojošs” virsraksts “Visu latvijiešu premjers”. Nevienam jau nav aizliegts fanot par kādu, bet to vajadzētu darīt privāti un politiķu citātus kolekcionēt savā kladē, nevis publicēt laikrakstā, citādi priekšvēlēšanu laikā tas ļoti, ļoti izskatās pēc slēptas reklāmas.

Kritērijs aizdomām par slēpto reklāmu:

VIENPUSĪGUMS – Publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaisīto/pieminēto pušu viedokļi. Trūkst/ nav mēģināts noskaidrot citu iesaistīto pušu viedokli. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas no pusēm viedokli ir noticis, bet nav izdevies.

3. “Плохой депутат? Отозвать!” (“Вести Сегодня”).

Pirmsvēlēšanu laikā politiķi mēdz uzurpēt dažādas labas idejas un uzstāties kā bezmaz vai to autori un vienīgie apoloģēti. Tā, lūk, šeit, laikrakstā “Vesti Segodņa” SC kandidāts Valērijs Agešins izsaka savas pārdomas par to, ka vajadzētu ieviest mehānismu, kā atsaukt ievēlētos Saeimas deputātus. Protams, Agešins ir vienīgais “apskaidrotais” visā Latvijā, kurš par šo jautājumu vispār domā – laikam tāpēc laikrakstam nav pat ar uguni izdevies atrast citus, kuri par šo tematu varētu izteikties.

Kritēriji aizdomām par slēpto reklāmu:

MINĒŠANA/PARĀDĪŠANĀS BEZ IEMESLA – Deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši deputāta kandidāts ir uzskatāms par labāko notikumu komentētāju);

4. “Молодёжная политика: предложения молодын” (“Суббота”).

Krievu presē pamatā dominē SC un PLL labvēlīgas publikācijas, bet pa kādam “mieža graudam” gadās arī partijai PCTVL. Šajā publikācijā PCTVL politiķi, starp kuriem arī krietnu politisko pieredzi Jūrmalas domē jau guvušais Jānis Kuzins, atkal tiek mēģināti pasniegt kā jaunie un perspektīvie.

Kritērijs aizdomām par slēpto reklāmu:

5. “Шляпы от «Петерины» будут носить в Монако” (“Час”).

Komplekts “Divi vienā” jeb – deputāta kandidāts raksta par deputāta kandidātu. Šāds, “asprātīgs” risinājums vēl nebija bijis, paldies “Čas”, vismaz kas jauns. Raksts ir par PLL deputāta kandidātes Irinas Pētersones izstādi, un arī raksta autore Ksenija Zagorovska ir kandidāte no tā paša saraksta.

Kritēriji aizdomām par slēpto reklāmu:

PARĀDĪŠANĀS BEZ IEMESLA – Raksts vai informācija par partiju vai deputātu kandidātu tiek pasniegta tajās medija tradicionālajās rubrikās, kas nav saistītas ar aktuālo politikas procesu vai pirmsvēlēšanu aktualitāšu atspoguļošanu.

PSEIDONOTIKUMS – medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidots, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā.

6. “Intervija ar Vinetu Sprugaini/ Ziņas” (Radio Baltkom)

No kolēģes vērtējuma: “Kārtējā radio Baltkom intervija, kur deputāta amata kandidāts (šajā gadījumā Vineta Sprugaine) uzstājas kādā citā savā kapacitātē, nenorādot uz kandidēšanas faktu un neuzdodot attiecīgus jautājumus. Šoreiz – viņa vada jaunizveidotu arodbiedrību apvienību LABA un paralēli kandidē no SC”.

Kritēriji aizdomām par slēpto reklāmu:

“Dvīņu gadījums”

Divos radio materiālos – gan MIX FM, gan Radio Baltkom ziņās 25. augustā ielauzās ļoti līdzīgs materiāls, kurā SC deputāta kandidāts Ņ.Ņikiforovs tiek pieteikts kā jurists (neminot par viņa kandidēšanu) un sniedz komentāru par valdības/Saeimas politiku attiecībā pret Parex banku.

Kritēriji aizdomām par slēpto reklāmu:

7. “Jurists: “Citadele banka” vērtību var noteikt bez mēģinājuma to pārdot” (Radio Baltkom)

8. “Jurists: “Citadele banka” vērtību var noteikt bez mēģinājuma to pārdot” (MIX FM)

“Klasiskās vērtības”

Laikam ritot, mūsu monitoringā jau iezīmējušās vairākas “nezūdošās vērtības” – iespējamo slēpto reklāmu mehānismi un varoņi, kas atkārtojas ar Šveices pulksteņu cienīgu konsekvenci.

9. “Роста тарифов не будет!” (“Вести Сегодня”). Vesti_Segodna_Rosta_tarifo.jpg

SC “trīs musketieri” Kabanovs, Kameņeckis un Kozlovs turpina viens par visiem un visi par vienu izteikties “Vesti Segodņa” lappusēs. Šoreiz par energotarifiem, vēlēšanu tēriņiem un Lužkova vizīti Rīgā.

Kritēriji aizdomām par slēpto reklāmu:

10. “Tautas Kontrole” (PIK FM).

Šajā sakarā jautājums tikai viens – kad beidzot NEPLP (bij. NRTP) “modīsies”?

Kritēriji aizdomām par slēpto reklāmu:

NEMARĶĒTA POLITISKĀ REKLĀMA – Apzīmējums “apmaksāta politiskā reklāma” neparādās vai parādās tikai raidījuma beigās, ir grūti vizuāli identificējams un ir proporcionāli daudz mazāks vai ievērojami nemanāmāks par ierastajiem titriem. Presē – publikācijas atzīmētas kā reklāma, bet uzraksts ir grūti saskatāms vai noformēts pārprotami (piemēram, publikācija tapusi sadarbībā ar X partiju).

11. “Хочешь быть богатым— работай для бедных” (“Суббота”).

Ter-Saakovs jau kļuvis tik pierasts kā rīta kafija. Šoreiz laikraksts viņu esot uzaicinājis nokomentēt situāciju Latvijas tūrisma biznesā. Protams, allaž atsaucīgais Ter-Saakova kungs neatteic savu viedokli.

Kritērijs aizdomām par slēpto reklāmu:

PLL memorandi

Arī šai tematikai jāizdala atsevišķa vieta, jo ar šīm pseidoziņām par PLL sadarbības memorandiem arī pagājušotrešdien bija pilni dažādu mediju ēteri/slejas. Kāpēc žurnālisti tik viegli uzķeras uz šādiem PR āķiem? Skaidrojumi var būt divi – vai nu ļoti zema žurnālistu profesionalitāte vai arī… slēptā reklāma. Bet jābrīnās arī par polittehnologu loģiku – vai tiešām nejūt, ka nu jau ir stipri “pārsālīts”? Ka pat visvieglāk nozombējamais cilvēks var sākt just, ka šīs vienādās, garlaicīgās ziņas nemitīgi atkārtojas un sāk “sist pa nerviem”?

Visiem šiem gadījumiem ir kopīgais kritērijs:

12. “За лучшее строительство!” (“Час”).

Detalizēti atstāstīts PLL un būvnieku sadarbības līguma saturs.

13., 14. “„Par Labu Latviju!” vienojas ar LBAS” (LNT – Dienas ziņās un vakara ziņās).

Tīrs pseidonotikuma atspoguļojums, bez jelkādas pievienotās vērtības. Iesākumā vēl tiek norādīts, ka “ardobiedrību prasības atradušas dzirdīgas ausis” – un “dzirdīgās ausis”, protams, iznāk PLL.

15. “LBAS un PLL vienojas par uzņēmējdarbības attīstīšanu” (PBK, Latvijas Laiks).

Ļoti plaši tiek stāstīs par PLL memoranda saturu, intervēts arī Šlesers.