Raksts

Naida ugunskurs Latvijas publiskajā telpā


Datums:
29. augusts, 2006


Autori

Juris Lavrikovs
Katrīna Švarca
Kristīne Garina


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Viens no [i]praida[/i] gājiena mērķiem bija pievērst sabiedrības uzmanību citādi neredzamām problēmām. No šī aspekta gājienu var uzskatīt par izdevušos, neskatoties uz to, ka tā norise netika pieļauta. Gan Latvijā, gan ārvalstīs šī pasākuma atskaņas nenorims vēl ilgi.

Noslēgušās Draudzības dienas/Rīgas praids 2006. Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība Mozaīka ir ļoti apmierināti ar programmas norisi, jo nekad Latvijā vēl nebija notikušas tik plašas kultūras un informatīvās aktivitātes par tematiem, kas saistīti ar homoseksuāliem cilvēkiem saistītiem jautājumiem.

Kā viens no Draudzības dienu centrālajiem pasākumiem bija iecerēts praida gājiens, bet Rīgas dome un arī tiesa pieņēma lēmumu neatļaut rīkot šo gājienu. Protams, esam sašutuši par Rīgas domes un arī tiesas neizpratni par pulcēšanās brīvības un vārda brīvības izpausmēm demokrātiskā valstī. Ir noticis bīstams precedents, kas nākotnē var skart jebkuru cilvēku grupu Latvijas sabiedrībā. Tādēļ Mozaīka pārsūdzēs Administratīvās rajona tiesas lēmumu, lai aizstāvētu pulcēšanās brīvības principu. Mēs arī vērsīsimies tiesā ar lūgumu deklasificēt informāciju par vardarbības draudiem. Ja šie draudi patiešām bija tik nopietni, ka to dēļ valsts bija spiesta ierobežot Satversmē garantētās demokrātiskas pamattiesības, tad valstij ir pienākums informēt sabiedrību par šiem draudiem un nākt klajā ar aktīvu rīcības programmu to apkarošanai. Viens no praida gājiena mērķiem bija pievērst sabiedrības uzmanību citādi neredzamām problēmām. No šī aspekta gājienu var uzskatīt par izdevušos, neskatoties uz to, ka tā norise netika pieļauta. Gan Latvijā, gan ārvalstīs šī pasākuma atskaņas nenorims vēl ilgi.

Mūs pārsteidza acīm redzamie trūkumi policijas darbībā, ko apliecināja arī no ārvalstīm atbraukušie policijas pārstāvji. Policija daudz par vēlu ieradās pie Anglikāņu baznīcas, kur dievkalpojuma apmeklētāji un mācītāji tika apmētāti ar izkārnījumiem un olām. Kāpēc tika atļauta nesankcionēta demonstrācija pie Rīgas Ekonomikas augstskolas un viesnīcas Reval Hotel Latvija, kādēļ policijas pārstāvji nepildīja savu galveno uzdevumu – aizsargāt miermīlīgus sabiedrības locekļus pret agresoru pūli? Kā tas var būt, ka dienā, kad ir aizliegts Mozaīkas pieteiktais miermīlīgais gājiens, un tā vietā notiek alternatīvs pasākums likuma ietvaros, dažādi ekstrēmistu grupējumi var terorizēt šo pasākumu, mūsu biedrus, atbalstītājus un pat vienkārši tūristus, kas bija apmetušies minētajā viesnīcā? Rīgā visu dienu notika nelikumīgas demonstrācijas un miermīlīgus iedzīvotājus, kuri nepārkāpa likumu, terorizēja agresīvas demonstrācijas dalībnieki, bet policija nedarīja neko, lai šo nelikumīgo demonstrāciju izklīdinātu. Tie ir jautājumi, uz kuriem neesam saņēmuši atbildes.

Neskatoties uz notikušo, Mozaīkas darbs turpināsies ar jaunu sparu. Pēdējo nedēļu notikumi apliecinājuši, ka Latvijā valda dziļa homofobija un cilvēkiem trūkst informācijas un izpratnes par jautājumiem, kas skar pašus demokrātijas pamatus.

Ārkārtīga bīstama problēma Latvijā ir naidu kurinoša runa, īpaši no politiķu puses, kas vērsta pret homoseksuāliem cilvēkiem. Par to liecina ne tikai pēdējo dienu notikumi, bet arī topošais pētījums Homofobisko naidu kurinošā runa Latvijā: lēmuma pieņēmēju monitorings. Naidu kurinoša runa noliedz indivīda līdzvērtību un pamattiesības. Tā ir lēta populistiska metode, kura vērsta pret personu kā tādu, nevis tās domām vai viedokli. Eiropas Savienībā ir vienota nostāja, ka tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību, tādējādi pastāv ierobežojumi attiecībā uz izteikumiem, kuri uzskatāmi par naida kurināšanu un apdraud sabiedrības drošību. Lielākā daļā Eiropas valstīs – arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā – naidu kurinošas runas ir kriminalizētas, ieskaitot tās, kuru pamatā ir cilvēka dzimumorientācija. Latvijā darbības vai izteikumi, kas mudina uz naidu pret gejiem un lesbietēm, netiek atzīti par krimināli sodāmiem. Tādēļ viens no mūsu prioritāriem mērķiem ir panākt naidu runas uz dzimumorientācijas pamata aizliegšanu, papildinot Latvijas Krimināllikumu.

Mēs turpināsim strādāt pie seksuālo minoritāšu tiesību nostiprināšanas un līdztiesības veicināšanas Latvijā. Pirmais dienas kārtības jautājums ir panākt, lai Latvija beidzot pievienojas visām ES dalībvalstīm, aizliedzot diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata darba vietās. Otrkārt, mēs gribam panākt viena dzimuma partneru kopdzīves tiesisko atzīšanu. Latvijas likumi atzīst tikai laulību starp sievieti un vīrieti, citām kopdzīves formām likumā priekšā nav nekādās tiesiskas nozīmes. Tādēļ viena dzimuma partneri cieš no plašas diskriminācijas vairākās dzīves jomās, piemēram, mantiskās tiesības, mantošana, pensija un sociālā apdrošināšana, imigrācija, nodokļu atvieglojumi, dzīves vietas reģistrācija, atteikšanās sniegt liecību pret dzīves biedru, un pacienta tiesības.

Šajā situācijā var ciest ne tikai abi partneri, bet arī bērni, jo, neskatoties uz mītiem, arī gejiem un lesbietēm bieži vien ir bērni. Gadījumā, kad viens no partneriem, kurš ir bērna bioloģiskais vēcāks, piedzīvo nelaimi vai citu iemeslu dēļ nav spējīgs gādāt par bērnu, otrajam partnerim nav nekādas juridiskas tiesības pieņemt lēmumus viņa vietā. Pārāk bieži no mīlošu vecāku gādības bērns pāriet valsts aprūpē, tā zaudējot ģimenes vidi un mīlestību un kļūst par nevajadzīgu nastu valsts budžetam. Mēs uzskatām, ka šāds iznākums noteikti neatbilst bērnu interesēm. Nodrošinot viena dzimuma partnerattiecību juridisko atzīšanu un iespēju abiem partneriem, veidot ar bērnu juridiskas saites, tiek aizsargāta arī bērnu labklājība un ģimenes vērtības. Mūsu mērķis ir panākt, lai viena dzimuma partneriem ir tādas pašas tiesības kā laulātiem partneriem, taču nav kategorisku prasību par kādu konkrētu šīs savienības atzīšanas veidu vai formu.

Protams, arī ar tiesiskas diskriminācijas izbeigšanu mūsu darbs nebeigsies. Celt sabiedrības apziņu un mainīt tās attieksmi pret seksuālām minoritātēm ir daudz garāks un sarežģītāks process. Mūsu misija ir sniegt objektīvu, faktoloģisku, zinātniski pamatotu informāciju par seksualitāti un homoseksuāliem cilvēkiem, lai palīdzētu plašākai sabiedrībai atbrīvoties no aizspriedumiem. Ne mazāk svarīgs ir darbs ar pašiem LGBT cilvēkiem: stiprināt mūsu kopienu, palīdzēt mums pašiem atbrīvoties no bailēm un iekšējiem aizspriedumiem, dzīvot atklātāku un pilnvērtīgāku dzīvi.

“Mozaīka” pateicas visiem tiem, kas ir atbalstījuši mūsu darbu un pacēluši savas balsis demokrātijas un cilvēku pamatvērtību aizstāvēšanai. Īpaši pateicamies tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri nenobijās no linča tiesas un piedalījās Draudzības dienu/Rīgas praida 2006 pasākumos.


Atklātā vēstule par Saeimas 15.jūnija lēmumu Darba likumā neiekļaut aizliegumu diskriminācijai seksuālās orientācijas dēļ

Geju praida aizliegums Satversmes 110.panta gaismā

Homoseksuālisms Latvijas demokrātijas labirintos

Mozaīka

Par iespējamo informāciju presei sakarā ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pasākumā "Rīgas praids" norises laikā 22.07.2006

Prezidentes komentārs pēc Rīgas domes lēmuma neatļaut Praidu


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!