Referāta tēzes Latvijas Universitātes aģentūras „Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts” organizētajā zinātniskajā konferencē „Nacionālo minoritāšu loma Latvijas vēsturē” 2006. gada 30. maijā.
Bibliogrāfija par etnisko minoritāšu vēsturi Latvijā ir plaša. Ir pētījumi, kuros apskatīta situācija kopumā, daudzi pētījumi veltīti atsevišķo minoritāšu vēsturei.
Analizējot darbus par šo tēmu, jaatzīmē, ka bez darbiem par nacionālo minoritāšu un etnisko grupu vēsturi, lielu uzmanību velta Latvijas zinātnieki arī etnisko attiecību teorijai, ne tikai apkopojot pasaulē (pirmkārt Eiropā) uzkrāto pieredzi, bet arī cenšoties ienest etniskās politikas teorijas izstrādāšanā savu devumu. Bez atsevišķi izdotām grāmatām un rakstiem krājumos un periodikā, etnisko attiecību speciālisti aktīvi publicējās Interneta portālā “politika.lv” u.c.
Latviešu valodā pārtulkoti svarīgākie starptautiskie dokumenti par etnisko un nacionālo minoritāšu tiesībām (publicēti 1998.gadā pielikumā profesora Leo Dribina grāmatai. “Eiropas valstu minoritāšu tiesības: Vēsturisks apskats”).
Par pasaules pieredzi nacionālā jautājuma risināšanā nopietnākās publikācijas parādījās 90.-gadu beigās. Uz šo laiku bija jau iespējams arī apkopot Latvijā komunistiskā režīma sabrukuma un neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas un nostiprināšanas gados gūto pieredzi, un salīdzināt to ar citu valstu pieredzi. Pieredzes analīzei veltīja savus darbus vairāki Latvijas zinātnieki: A. Pabriks, I. Apine u. c. Jāatzīmē, ka par šo jautājumu interesi izrādīja ķīniešu zinātnieks Jongs Čun Huans.
Plašs materiāls par minoritāšu jautājuma risināšanas vēsturisko pieredzi dažādās Eiropas valstīs ievietots 2004.gadā izdotajā profesora Dribina grāmatā “Etniskās un nacionālās minoritātes Eiropā: vēstures un mūsdienas”.
Etnisko attiecību vēstures historiogrāfijā vairāki raksti veltīti arī 20.gs. 20.-30. gadu Latvijas Republikas pieredzei nacionālās politikas īstenošanā (A.Straume, A.Kalnciema, J.Goldmanis, I.Apine, V.Blūzma).
Ir uzrakstīti vairāki apkopojoša rakstura darbi par Latvijas nacionālajām minoritātēm. Rakstu krājums “Mazākumtautību vēsture Latvijā”, L. Dribina raksts “Etniskās minoritātes Latvijā” rakstu krājumā “Latvija divos laikposmos: 1918-1928 un 1991-2001”.
Atjaunotās Latvijas Republikas laikā par atsevišķo nacionālo minoritāšu vēsturi grāmatu sēriju “Etniskās minoritātes Latvijā” izdod Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centrs. Sērijas redaktors ir Elmārs Vēbers.
Ievērojamu palīdzību etnisko jautājumu pētīšanā sniedz dažādi fondi. Vairākas grāmatas iznākušas ar Sorosa fonda Latvijā, Karaļa Boduēna fonda, Latvijas kultūrkapitāla fonda u.c. fondu atbalstu.
Runājot par atsevišķu nacionālo minoritāšu vēstures pētīšanu, jāatzīmē, ka interese par šo vēsturi atzima līdz ar Atmodu, ar 1988.gadu.
Acīmedzot pirmās publikācijas parādījās par ebreju vēsturi Latvijā. Pirmais, kurš pievērsās ebreju vēsturei Latvijā bija skolotājs Hone Bregmanis. Viņam sekoja vēsturnieki J. Šteimanis, B. Volkovičs, L. Dribins, M. Vestermanis, A.Stranga, D. Levins, S. Bogojavļenska,
I. Šneidere u.c. Profesors L. Dribins pirmais no Latvijas vēsturniekiem sāka pētīt antisemitisma vēsturi Latvijā. Daudz un dažādu materiālu par ebreju vēsturi Latvijā atrodams publicētajos piecu Starptautisko konferenču “Ebreji mainīgajā pasaulē” materiālos, kuri izsauca lielu sabiedrisku rezonansi.
Pēdējo desmit gadu laikā izveidojās historiogrāfija par holokaustu Latvijā. Plašākais darbs latviešu valodā izdots 1999.gadā – A.Ezergaiļa monogrāfija (591 lpp.) “Holokausts vācu okupētajā Latvijā, 1941-1944.”Holokausta izpētes problēmām Latvijā bija veltītas trīs Starptautiskās konferences: 2000.gada oktobrī, 2001. gada novembrī un 2003. gada jūnijā. Pētījumu par holokaustu Latvijā rezultāti publicēti Latvijas Vēsturnieku komisijas izdotajos apjomīgajos rakstu krājumos 2001., 2003. un 2004. gadā. Šeit ir atrodami zinātniskie raksti gan par holokaustu Latvijas teritorijā kopumā, kā arī par ebreju bojāejas traģēdiju atsevišķās pilsētās, miestos un pagastos.
Visai daudz darbu izdots par krievu minoritātes vēsturi Latvijā (V.Volkovs, I.Apine, T.Feigmane, O. Puhļaks u.c.). Lielākoties tie ir krievu valodā. Dažādi materiāli par krievu minoritātes vēsturi Latvijā atrodami gan vecticībnieku vēstures jautājumiem veltīto konferenču publicētajos materiālos, gan arī rakstu krājumos par pareizticības vēsturi Latvijā.
Vācbaltiešu minoritātes vēsturei Latvijā veltīti starptautisko vēsturnieku konferenču “Vācija un Baltija” raksti, latviešu vēsturnieku monogrāfiskie darbi (L.Dribins, O.Spārītis, R.Cerūzis), daudzu vācu vēsturnieku darbi (D. A. Lēbers, M. Garleff, G. Pistohlkors, A. Purkl u.c.).
Par ukraiņiem Latvijā (L.Dribins, Ē. Jēkabsons). Par poļu minoritātes vēsturi Latvijā: poļu vēsturnieki (J.Albin u.c.), latviešu vēsturnieki (Ē. Jēkabsons, I.Apine, I.Saliniece)
Par baltkrieviem Latvijā (I.Apine, Ē. Jēkabsons). Par lietuviešu minoritāti Latvijā (Ē. Jēkabsons, A Treija, L. Dribins). Par igauņiem Latvijā (I. Strenga).
Par čigāņu vēstures tragisko laiku – čigānu genocīdu vācu okupētajā Latvijā (M.Vestermanis, J. Neilands, A. Urtāns, I.Apine).