Foto: AFI
Kopējas un saskaņotas nacionālās politikas izstrādāšana un īstenošana būtu koordinējama centralizēti Ministru prezidenta pārraudzībā, ko varētu realizēt Eiropas Lietu birojs.
Jau pavisam tuvu ir 20.septembris, kad Latvijas iedzīvotāji izteiks savu attieksmi par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Ja balsojums būs pozitīvs, valdības galvenais uzdevums būs nodrošināt Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju un valsts kopējo interešu aizsardzību.
Latvija iegūs tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt ES turpmāko politiku, arī tās vietu un lomu pasaulē, kā pilntiesīga dalībniece aizsargājot arī savas intereses.
Tas, kā mēs spēsim nodrošināt ātru un efektīvu Latvijas reakciju uz dažādiem politiskajiem jautājumiem ES, būs atkarīgs no mūsu administratīvās spējas sakārtot sistēmu jaunajiem apstākļiem un savlaicīgi formulēt nacionālās intereses ES.
Latvijas uzdevums ir saglabāt un nostiprināt ekonomisko un politisko konkurētspēju ES dalībvalstu vidū. Latvija ir neliela valsts, kas nevar atļauties vienlīdz daudz uzmanības veltīt visu ES jautājumu risināšanai, tādēļ būtisks priekšnoteikums ir savlaicīga prioritāro interešu noteikšana.
Latvijas valdības uzdevums ir nodrošināt:
Pastāvot līdzsvaram šo uzdevumu izpildē, būs iespējams realizēt nacionālo interešu aizstāvību. Jāatgādina, ka atbildība par neizpildītajām saistībām vai nepietiekoši aizstāvētajām interesēm gulsies uz valsts pārvaldi kopumā. Latvijas valdības uzdevums būs sniegt sabiedrībai pārskatāmu un saprotamu informāciju par Latvijas dalības ES tiesiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.
Lai nodrošinātu šo uzdevumu izpildi, būs nepieciešama ministriju un citu valsts institūciju koordinēta sadarbība, kā arī Latvijas pārstāvju saskaņota darbība ES institūcijās.
Kāds Lielbritānijas diplomāts pārskatāmi raksturoja divus Eiropas lietu koordinācijas modeļus, kas darbojas pašreizējās dalībvalstīs. Tie ir “sistemātiskais” un “romantiskais” modelis.
Sistemātisko modeli raksturo plaša valsts institūciju (ministriju) kompetence un iesaistīšanās ES politiku veidošanā, stingra sadarbība starp valdību un valsts pārstāvniecību Briselē, savlaicīga un pieejama informācija visām iesaistītajām pusēm. Šo sistēmu raksturo organizēta un precīza koordinācija plus savlaicīga informēšana. Šajā modelī politiskās pozīcijas mēģina savstarpēji saskaņot, lai citas valstis nevarētu pārmest vienotas politikas trūkumu vai pat pretrunas pozīciju veidošanā.
Romantisko modeli varētu raksturot ar vārdu “nesavlaicīgums”, jo praksē ir pierādījies, ka šī modeļa ietvaros ir sarežģīti iekļauties noteiktajos laika termiņos. Šajā modelī lielas pilnvaras ir valsts vēstniekam un pārstāvniecībai ES. Pārstāvniecība saņem pamatuzdevumus valsts interešu aizstāvībā un ir pilnvarota pieņemt lēmumus pēc saviem ieskatiem, informējot par to valdību. Šis modelis nav kļuvis par populārāko, tomēr tam ir vairākas priekšrocības. Šajā modelī īpaši tiek vērtētas vēstnieka personiskās īpašības un zināšanas, kā arī tiek dotas lielākas manevrēšanas spējas un radoša pieeja, pieņemot lēmumus.
Praksē ir pierādījies, ka efektīva Eiropas lietu koordinācija darbojas, ja tiek apvienoti šie abi modeļi.
Latvijas valdība ir sākusi darba organizēšanu dalībai ES, nodrošinot saskaņotu nostājas sagatavošanu un aizstāvēšanu ES institūcijās, balstoties uz ministriju atbildību par sektoriem. Eiropas lietu koordināciju nosaka normatīvie akti, kas pievienoti šim rakstam.
Kopējas un saskaņotas nacionālās politikas izstrādāšana un īstenošana būtu koordinējama centralizēti Ministru prezidenta pārraudzībā, ko varētu realizēt Eiropas Lietu birojs. Latvijas interešu formulēšana ES būtu šī biroja darbības centrālais mērķis. Ja mēs paši nezināsim, kādu rezultātu vēlēsimies sasniegt ilgākā laika posmā, mūsu darbība būs “reaktīva”, meklējot pareizās atbildes katru reizi, kad tiek sagatavota kārtējā Latvijas pozīcija.
Eiropas Lietu birojam ir jākļūst par neitrālu un profesionālu institūciju, kas darbojas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un veido stabilu institucionālo bāzi nacionālās ES politikas izstrādei un uzraudzībai.
Galvenie Eiropas Lietu biroja darba uzdevumi būs Latvijas interešu definēšana un ES stratēģisko dokumentu – Eiropas Komisijas un prezidentūru darba plānu un programmu analīze. Tāpat birojs līdzdarbotos sektorālo interešu saskaņošanā Latvijas dalībai ES institūcijās, un Latvijas valdības pozīciju veidošanā, it īpaši gadījumos, kas pārsniegtu vienas ministrijas kompetenci un būtu atbildes soļi uz stratēģiskas nozīmes ES attīstības programmām un iniciatīvām.
Galvenie priekšnoteikumi Latvijas pārstāvju sekmīgam darbam ES institūcijās ir zināšanas par praktisko procesu lēmumu pieņemšanā ES institūcijās un saskaņota lēmumu pieņemšana nacionālajā līmenī.
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.