Labrīt, lasītāji!Prieks, ka vakar "Uzvaras dienas" svētkos nekādu nevajadzīgu provokāciju un ekscesu nebija. Acīmredzot drošības iestādēm izdevās uz vienu dienu neitralizēt tos ekstrēmistus, kuri citugad ir centušies sevi prezentēt ne jau tajā pozitīvākajā gaismā. Vai arī varbūt viņi beidzot ir sapratuši, ka ar savu ālēšanos viņi vienkārši pastiprina to, pret ko viņi sakās cīnāmies. Nu gluži tāpat, kā tie, kuri aizvakar Viļņā demonstrēja savu tumsonību un aizspriedumus. Centrālajai tēmai tas nekādi nekaitēja, bet Lietuva visā pasaulē ieguva slavu kā valsts, kurā tolerances trūkums jau kļūst bīstams.
Taču ir arī pāris lietas par vakardienas pasākumu “Uzvaras” parkā, kuras nav tikpat tīkamas. Mazākā no tām ir krievvalodīgā rupora Vesti Segodnia apgalvojums, protams uz vārdā nenosauktu “policijas” pārstāvju stāstītā pamata, ka parkā esot sapulcējušies 450 tūkstoši cilvēku. Par to var tikai pasmaidīt vai pasmīnēt. Tā būtu piektā daļa visu Latvijas iedzīvotāju, un tas nu ir pagalam maz ticams, lai neteiktu krietni vairāk. Taču sabiedrībai un it īpaši valsts pārvaldes iekārtai būtu jāpadomā, kāpēc parkā bija tik daudz cilvēku, cik tur bija, jo jau ļoti sen tāpat kā 16. marts nav par Latvijas Leģionu, 9. maijs vairs būtībā nav par padomju kara veterāniem. Sv. Georga lenta ir cara impērijas, nevis PSRS simbols. Godināt veterānus nav nekas slikts, manā dzimtenē Amerikā ir i Piemiņas diena maijā i Veterānu diena novembrī. Taču pie mums tas tomēr saistās arī ar imperiālisma jēdziena atdzimšanu. Valsts nav jau jāokupē ar tankiem, mūsdienās to var tikpat viegli izdarīt ar informāciju un komunikāciju procesu.
Un tas, savukārt, noved pie otra, jau daudz nopietnāka jautājuma. Viens par vakardienas pasākumu “Uzvaras” parkā ir jākonstatē pavisam precīzi: Latvijas Republikas galvaspilsētas vadošā amatpersona Latvijas Republikā notiekošā pasākumā sapulcējušos ļaudis uzrunāja ne valsts valodā un, cik man zināms, bet tulkojuma valsts valodā. Šķiet, pirmkārt, tas ir likuma pārkāpums, un ceru, ka attiecīgās instances Latvijas Republikas galvaspilsētas vadošo amatpersonu par to sodīs. Taču vēl nozīmīgāka ir attieksme. Vakar 9. maija svinības būtībā bija viens liels priekšvēlēšanu kampaņas pasākums “Saskaņas” centram, tika dalītas skrejlapiņas, savukārt Latvijas Republikas galvaspilsētas vadošā amatpersona ne valsts valodā dižojās par “unikālu vienotību” un solīja pēc rudenī paredzamajām vēlēšanām “uzlabot un pārbūvēt mūsu valsti.” Šī doma jau pavisam dzen tirpas pa kauliem. Tālu nav jāskatās, lai redzētu, kas notiek, kad valstī pie varas kloķiem nonāk kāds, kam Kremlī ir labi draugi — Ukraina vienā momentā pagriezās ar seju no rietumiem uz austrumiem, kad tika ievēlēts jauns prezidents. Savukārt pie mums Latvijā papildus “Saskaņas” centram ir vairākas partijas, kurām tādas lietas, kā valsts valoda un tautas intereses ir pilnīgi pie vienas pakaļas, ka tik var kāst naudu — ja no Krievijas, tad no Krievijas, ja tas nozīmē par šo to klusēt, tad par šo to klusēs, u.tml. Latvijas Republikas interesēm tas nu nekādi nekalpo. Latvijas Republikas galvaspilsētas vadošā amatpersona vakar izrādīja necieņu pret valsti, kurā viņš dzīvo. Tiesa, viņš šķietami nestūrē premjerministra krēsla virzienā, priekš tam “Saskaņas” centram ir piemeklēts galma latvietis. Taču mazāk bīstami tas tāpēc nav. Kremļa interešu bīdīšana tandēmā ar Latvijas tālāku sagrābšanu un izpārdošanu? Bail domāt. 2. oktobrī, lūdzu, būsim ļoti, ļoti prātīgi.