Esot kaut kāds ticējums, ja koku zaros ilgi turas lapas, maz cilvēku miršot. Šogad ilgu laiku vai mazu, koku zaros turas lapas, laikam zina speciālisti.

Kokiem krīt lapas. Krīt kā katru rudeni. Lapas ir skaistas. To skaistums jāierauga. Kopš vairs nebraucu vērot lapu skaistumu no augšas Siguldā, iztieku ar skaistumu no koku apakšas, tikai skatiens jāpavērš uz augšu. Lapas ir skaistas. Viena ķeza ir – nokritušās lapas jāsavāc. To grābšana un vešana uz kompostkaudzi gan tikai īsu laiku. Tajā laikā arī var vērot lapu skaistumu. Skaistums ir tāda morāla lieta, bet lapas dod arī reālu labumu – mēslus. Mēsli ir nepieciešami ne tikai jaunam, lai augtu, bet arī vecam, lai būtu. Lapas ir skaistas. Līst vai nelīst, Saule vai mākoņi, skaistums ir. Ja cilvēku problēmas, kā lapas kokiem nokristu un dotu tik jaunu labumu. Cilvēku problēmas tikai vairojas, kā lapu pumpuri…. Lapu skaistumā dažas stundas nācās pavadīt sabiedriskajā transportā. Būtu iztikusi ar lapu skaistumu vien, nebūtu jāvēro cilvēki. Tāda nu ir tā dzīve. Kopš pati vairs nevadu mašīnu, iznāk arī negribēti saskarties ar citiem. Vilcienā kāds skuķis ilgi pa telefonu stāstīja, kas garšo, kas nē, ko pirkt veikalā, ko nē. Beigās ieraudzīju – gados deviņpadsmit tik ļumīga, ka vīrieši, kuriem nepatīkot kaulu kambari, priecātos vien – kāds apaļums nemaz nav jāmeklē, visa miesa viens liels apaļums. Kādreiz vilcienā jaunie ko lasīja. Tagad? Būšu rupja, sakot – jaunie laikam ir neiztaisīta aborta sekas. Tie lasītpratēji laikam aizbraukuši kur citur. Ne tikai to redzēju sabiedriskajā transportā, bet politikāņi jau to neredz vispār, jo viņi pārvietojas ar saviem glaunajiem limuzīniem. Kāds sīkais vilcienā visu laiku ko jautāja, kā jau sīkais – skaļi un no visas sirds. Tikai viņš runāja divās valodās – krievu un latviešu. Latviski viņš runāja labi, nesaprata tikai, kas ir kravas vilciens. Gan jau viņa vecvecāki tik labi vai pat vispār neprot latviski. To, ka mazi bērni latviski runā, zinu jau sen. Politiķi gan uz šīm arī emocionāli jūtīgām lietām, mēģina celt savus reitingus. Ja kāds krievs 20 gadu laikā nav spējis iemācīties latviešu valodu, tad pilsonība viņam pienākas automātiski? Ja tie, kas sevi sauc par reliģiski noskaņotiem, sievietei sniegs, morālu atbalstu un viņa dzemdēs jaunu dzīvību, izaugs normāls, domājošs un darošs cilvēks? Mazajam cilvēciņam pietiks ar dažiem ziedojumu akcijās savāktiem santīmiem? Sievietes esot gļēvas. Bet vīrieši par bērna dzimšanu vai nedzimšanu nav atbildīgi nemaz? Par visu to varbūt jārunā un jādara arī kas. Mēs gan esam naski uz aizliegšanu un uzskatām, ka tas ir labs darbs. Vai likumīga alkohola iegādes vecuma palielināšana ir darīšana? Vai aizliegums iegādāties šņabi mazinās tieksmi aizbēgt no realitātes, lai neredzētu, kas te notiek? Esam naski uz aizliegumiem. Rīgas centrā esot aizliegts ubagot, bet vai tāpēc ubagu un bamžu ir mazāk? Ja kāds teiks, ka paši vien tos bomžus esam radījuši, tad tas būs visas tautas ienaidnieks…. Izkāpjot vajadzīgajā pieturā no trolejbusa, kādai jautāju, uz kuru pusi ir Daliņa iela, viņa teica – te dzīvoju jau gadiem, tādas ielas te nav. Ha. Dzīvo gadiem, neko nezin. Cita gan man norādīja pareizo virzienu. Kādam ko prasīt, vispār ir liela muļķība – teiks, ka nezin, vai norādīs nepareizo virzienu. Godīgi, pareizi, ticami, kā aiziet uz banku, man krieviski izstāstīja viena, kurai latviski uzdevu jautājumu. Mūža meža maldi. Mūža mežs vai mūžīgi maldi? Tie, kas negrib mūžīgi maldīties pa mūža mežu, jau aizbraukuši uz citām vietām. Viņi vismaz vienu apjautuši – mūžs ir tikai dzīves garumā, ne mūžīgs. Rudens lapu skaistums ir arī citur.