Raksts

Mūsu ierakumi Gruzijas karā: epilogs


Datums:
02. oktobris, 2009


Autori

Viktors Makarovs


Pirms gada politika.lv publicēja manu rakstu "Mūsu ierakumi Gruzijas karā". Tagad epilogs. Trešdien tika publiskots ES (Taljavini) komisijas ziņojums par Krievijas-Gruzijas konfliktu. Visa cieņa Eiropas Savienībai: pateicoties tai, tagad mums ir samērā objektīvs un autoritatīvs spriedums par konflikta iemesliem. Tas ir būtiski, jo bez patiesības nebūs noregulējuma. Taču Taljavini ziņojums satur daudzas Latvijai neērtas patiesības, kuru dēļ būtu jāpārvērtē Latvijas reakcija uz karu.

Ziņojumā atrodam bargu spriedumu par Krievijas lomu: tā rīkojās provokatīvi, tās militārā rīcība bija gan pārmērīga, gan pretlikumīga. Krievijas vaina ir milzīga, īpaši ņemot vērā tās sabiedroto – separātistu veiktās etniskās tīrīšanas. Bet tas nepārsteidz, un to mēs jau tā zinājām.

Taču ziņojums sniedz skaidru un Latvijai ļoti nepatīkamu atbildi uz galveno jautājumu: kas sāka karu? Karu sāka Latvijas draugs, sabiedrotais un mīlulis – Gruzijas valdība. Citēju:

“There was no ongoing armed attack by Russia before the start of the Georgian operation. Georgian claims of a large-scale presence of Russian armed forces in South Ossetia prior to the Georgian offensive on 7/8 August could not be substantiated by the Mission. It could also not be verified that Russia was on the verge of such a major attack, in spite of certain elements and equipment having been made readily available.” ( Volume 1, 23. lpp.. Pilns teksts šeit: http://www.ceiig.ch/Report.html)

Citiem vārdiem runājot, Gruzija sāka karu, tam nebija attaisnojuma un, kā zināms, rezultāts ir simtiem bojāgājušo – pārsvarā civiliedzīvotāji. Pirms tika publicēts Taljavini ziņojums, aktīvā apritē bija arguments, ka “nav būtiski kas pirmais šāva”, jo, lūk, Gruzija tika izprovocēta (pat tika vilktas paralēles ar 1939. gadu.). Ziņojums apgāž šo argumentu: Krievija eskalēja situāciju un provocēja (to darīja visas iesaistītās puses), taču Krievija nepiespieda Gruzijas valdību sākt karadarbības un apšaudīt civiliedzīvotājus ar GRADiem. Tas bija Gruzijas valdības lēmums, un par to tai ir jāatbild pilnībā.

Un tagad atcerēsimies, kāda bija Latvijas – pirmām kārtām sabiedriskās domas līderu un mediju – reakcija (sk. augstākminētajā rakstā). Gruzijas traģēdija ir ne tikai tas, ko tā zaudēja, bet arī tas, ko tā izdarīja. Latvija gruzīniem izrādījās ļoti slikts draugs. Jo īstie draugi viens otram pasaka patiesību. Kur nu – mēs joprojām vēl melojam paši sev.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!