Uzmanību! Blogā ļoti daudz bilžu!

Pirmo reizi par Second Life uzzināju šogad augustā, klaiņojot pa Šveici. Kādā Cīrihes hostelī nīderlandietis Tims centās mani pārliecināt, ka pasaulē ir divas paradīzes: viena ir viņu senču dzimtene Slovākija, otra – virtuālā pasaule Second Life. Nekur nevarot justies tik brīvi, cik Second Life. Nekur neesot tik daudz iespēju, cik Second Life. Nekur neesot tik daudz patiesas draudzības, kā Second Life.

Tims bija pietiekami pārliecinošs, lai man rastos motivācija tuvāk painteresēties par šo virtuālo pasauli. Ilgi neatradu tam laiku, bet šajā nedēļas nogalē man bija neatliekama vajadzība atslēgties no realitātes, un tad nu es izmantoju iespēju kārtīgi izpētīt SL.

Blogs ir veltīts nelielai ekskursijai pa SL. Lai būtu vieglāk orientēties, šeit būs tā saturs:

I Second Life: telpas

II Second Life: māksla

III Second Life: diskusijas

IV Second Life: garīgums

V Second Life: universitātes

VI Second Life: “pašapmācība”

VII Second Life: priekšvēlēšanu kampaņas

VIII Second Life: politika

Ievadam nedaudz “oficiālas informācijas” par SL no vikipēdijas:

“Second Life (abbreviated as SL) is an Internet-based virtual world launched in 2003, developed by Linden Research, Inc (commonly referred to as Linden Lab), which came to international attention via mainstream news media in late 2006 and early 2007. A downloadable client program called the Second Life Viewer enables its users, called “Residents”, to interact with each other through motional avatars, providing an advanced level of a social network service combined with general aspects of a metaverse. Residents can explore, meet other Residents, socialize, participate in individual and group activities, create and trade items (virtual property) and services from one another.
Second Life is one of several virtual worlds that have been inspired by the cyberpunk literary movement, and particularly by Neal Stephenson’s novel Snow Crash. The stated goal of Linden Lab is to create a world like the Metaverse described by Stephenson, a user-defined world in which people can interact, play, do business, and otherwise communicate.Second Life’s virtual currency is the Linden Dollar (Linden, or L$) and is exchangeable for real world currencies in a marketplace consisting of residents, Linden Lab and real life companies.
While Second Life is sometimes referred to as a game, this description does not fit the standard definition. It does not have points, scores, winners or losers, levels, an end-strategy, or most of the other characteristics of games, though it can be thought of as a game on a more basic level because it is “played for fun”.
In all, more than 20 million accounts have been registered, although many are inactive, some Residents have multiple accounts, and there are no reliable figures for actual long term consistent usage. Despite its prominence, Second Life has notable competitors, including There, Active Worlds, and the more “mature” themed Red Light Center.”

Rezumējot: Second Life ir mūsdienu “chat” programma, kur visas darbības notiek 3 dimensionālā telpā, līdzīgi kā parastajās video spēlēs. Katram lietotājam ir savs grafiskais attēls (avatārs), kurš pārvietojas pa virtuālo telpu dažādos veidos: ar kājām, lidojot, braucot ar mašīnu, teleportējoties, utt. Second Life ietvaros ir ļoti daudz tematisku telpu, kas ir īpaši atvēlētas kādam mērķim (piemēram, mūzikas klausīšanās, iepirkšanās). Lietotāji viens ar otru var sarunāties vai nu ar klaviatūru rakstot ziņas vai arī caur SKYPE tehnoloģijām (dzirdot viens otra balsis).

I Second Life: telpas (istabas/salas)

Second Life lietotāju virtuālā dzīve notiek virtuālās telpās. Tās “aprīko” paši iedzīvotāji. Telpu daudzveidību ierobežo tikai fantāzija un tehniskas prasmes. 1.bildē ir piemērs no SL diezgan tipiskas “istabas” (SL precīzāks apzīmējums gan būtu sala, jo teritorijas vienu no otras nošķir ūdens), kas atveido aziātiskā stilā iekārtotu paradīzes dārzu.

Bilde 1. Ēdene.

Šī ir maza daļa no vienas no virtuālajām Second Life telpām. “Dzīvē” šī bilde ir kustīga – proti, stirniņa skrien, gulbis peld, ūdens plūst, putniņi lido, koki locās vējā, vakaru nomaina nakts, rīts un diena, kamēr fona skan meditatīva mūzika. Jebkurš Second Life lietotājs var šeit virtuāli ierasties, lai, piemēram, patērzētu ar citiem šādas atmosfēras baudītājiem (manā klātbūtnē neviena nebija).

Otrajā bildē ir redzama telpa, kura ir veidota pēc pilnīgi citiem principiem – šī ir stilizēta saules sistēma. Tā kā Second Life avatāras (viena no avatārām redzama attēlā) māk lidot, tad katru no planētām SL vidē var apskatīt vēl tuvāk.

Bilde 2. Planētas.

Second Life dažādajās telpās vienmēr paralēli notiek daudzi pasākumi. Ļoti populāri ir dzīvās mūzikas koncerti. Žanri var būt visdažādākie, bet visbiežāk skan deju mūzika (ar īstiem DJ) vai amerikāņu “garāžas” dziesmas.

Bilde 3. Dzīvā mūzika.

Bildē redzamās avatāras ir Second Life lietotāji. Uz skatuves stāv izpildītājs, kas šajā reizē dziedāja kaut ko kantrī stilā (kopumā neslikti). Visi priekšmeti ir “patērējami” – avatāras var, piemēram, dzert šamapnieti, apsēsties uz krēsliem, dejot. Paralēli notiek kādi 10 dzīvās mūzikas koncerti, tā kā izvēle nav maza! 🙂

Līdzīgu (un arī pilnīgi atšķirīgu) telpu Second Life ir milzīgi daudz. Piemēram, var būt telpas, kas atrodas zem ūdens vai t;as ir virtuāls kādas reālas lielpilsētas rajons (piemēram, SL ir daudz kas no Ņujorkas, Amsterdamas), vai kāds templis. Populārākie ir iepirkšanās centri (jā, Second Life ir vienlaicīgi bizness ar 1,5 miljonu dolāru apgrozījumu DIENĀ) un dažādi virtuālie “naktsklubi”. Nospiedošais telpu vairākums gan ir neapdzīvotas.

II Second Life: māksla

Pavadot SL pirmās 4 stundas, iespaids, kas man radās par šo pasauli: spilgtie attēli maskē tukšumu; SL der tikai patērēšanai. Taču drīz nācās savu vedokli mainīt. Second Life notiek arī nopietnākas lietas. Piemēram, mākslas izstādes.

Bilde 4. Ņujorkas mākslinieku izstāde.

4.bildē ir redzama daļiņa no virtuālas Ņujorkas mākslinieku galerijas. Tā ir izvietojusies uz 8 “virtuāliem” stāviem, uz kuriem var nokļūt teleportējoties (šajā gadījumā noklikšķinot uz zilā rimbulīša stūrī). Katra no galerijā redzamajām gleznām/fotogrāfijām (tās var aplūkot no visdažādākajiem rakursiem un pietuvinājumiem) pastāv arī realitātē – tās šeit var iegādāties. Attēlā redzamās foto, piemēram, maksā ap 500-700 dolāriem.

Šādu galeriju Second Life nav tik daudz, cik dzīvās mūzikas koncertu, iepirkšanās centru vai “naktsklubu”, taču vairāk nekā 10 vienlaicīgi vienmēr var atrast. Piemēram, 5.bildē ir parādīts, kā izskatās ieeja virtuālajā izstādē par lāzermākslu.

Bilde 5. Lāzermāksla.

Pati kolekcija ir izvietota pa visu virtuālo ēku (daļu no ēkas var redzēt fonā). Arī šeit visus darbus var iegādāties, norēķināties caur SL un tie pircējam tiek nosūtīti pa Reālās Pasaules pastu.

SL pasaulē ir iespējama ne tikai vizuālā māksla. Klīstot pa dažādām SL salām, es uzdūros kādam dīvainam vīriņam, kurš bija tērpies Šekspīra laiku kostīmā. Viņš meklēja aktierus teātra izrādei!!! Diemžēl nevienu uzvedumu SL es vēl neesmu redzējusi (Latvija atrodas Pilnīgi Nepareizā laika zonā – viss interesantais notiek tad, kad mums ir 2-6 naktī), taču izrādes patiešām šeit notiek. Bildē Nr.6 ir redzams virtuāls teātris, kur var sapulcēties vismaz kādi 200 skatītāji un vēl arī aktieri.

Bilde 6. Teātris

Protams, ka šajā pasaulē ir arī ne mazums kinoteātru. Taču mani pozitīvā nozīmē visvairāk pārsteidza telpa, kurā es nonācu gluži nejauši (SL ir diezgan sarežģīti “netīšām” iebrist interesantos pasākumos – tos nav viegli atrast caur meklētājiem) un kas ir paredzēta literātiem. Viens tās fragments ir redzams zemāk.

Bildes 7. SLiterary Events Centre

Uz šīs skatuves KATRU DIENU (izņemot pirmdienas) notiek pasākumi – piemēram, tiek aicināti slaveni autori, lai SL iemītniekiem pastāstītu par saviem jaunajiem darbiem (novembrī, piemēram, bija ieradies Neil Gaiman), tiek organizēti diskusiju dueļi par kontroversālām tēmām, iestudētas lugas. Sliterary ir arī sava mājas lapa un literārs žurnāls, kur publicēti stāsti par (izdomātiem) notikumiem SL.

Rezumējot: mākslas dzīve SL ir underground parādība, kuru ir diezgan sarežģīti atrast uz visuresošās komercijas fona, taču tomēr tā šeit ir un lēnām attīstās.

III Second Life: diskusijas

Lai gan SL šķiet īpaši piemērota plaša mēroga diskusijām, to šobrīd traucē tas, ka liela daļa lietotāju sazinās ar klaviatūras starpniecību. Tas ir kaitinoši, jo apgrūtina iespējas komunicēt ar vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi. Iespējams, tādēļ diskusiju iespējas (ar plašu cilvēku loku) šeit nav īpaši attīstījušās. Iepretīm 1:1 komunikācijai, kas notiek visu laiku un gandrīz visur.

Viena no manis atrastajām telpām, kur ik pa laikam var dzirdēt interesantas diskusijas, ir Philosophy House.

Bilde 8. Diskusijas Second Life

Attēlā redzamās 11 avatāras – 10 cilvēki un 1 kaķis (jā, SL nav obligāti jābūt cilvēkam!) – ir iegrimušas diezgan asās diskusijās par cilvēka ķermeniskumu. Man šī tēma nešķita īpaši saistoša, tādēļ ilgi šeit neuzkavējos. Izdzirdot atziņu, ka cilvēka skatījums uz pasauli ir vistiešākajā mērā atkarīgs no viņa matainā un pumpainā ķermeņa, es aizteleportējos uz kādu citu SL pasauli (lai gan, ja tā padomā .. tas varbūt bija asi teikts, bet sava daļa taisnības tajā neapšaubāmi ir).

IV Second Life: garīgums

SL ir milzums telpu reliģiskiem nolūkiem – piemēram, kopīgām Bībeles studijām, meditācijām (īpaši cilvēki apmāca pareizas meditācijas tehnikas). Īpaši šo vidi ir iecienījušas New Age kustības, tādēļ arī bildes vairāk no šīs vides.

Bilde 9. Fragments no New Age sarunām veltītās telpas

9.bildē ir attēlotas gleznas pie sienām augšstāva istabā. Nezinu, ko tās apzīmē – bet acīmredzot kaut ko garīgu. Zemākos stāvos ir meditāciju telpas (SL telpas nepastāv vakuumā, tās vienmēr ir daļa no kādas būves, kuru vienmēr var aplūkot gan no ārpuses, gan iekšpuses). 10.bildē redzama avatāra, skatoties meditāciju salā “reklāmas” video par kādu New Age kustību.

Bilde 10. Osho sala

V: Second Life: Universitātes

SL meklētāja pārlūks atrada vismaz 100 dažādu augstskolu pārstāvniecības SL. Diemžēl brīvdienās tur nevienas “dzīvas būtnes” nebija (taču tur vienmēr pieejama informācija par pašu augstskolu). Nākamajos attēlos: viena no Eiropas Universitātes virtuālajām auditorijām (tur patiešām notiek tālmācības lekcijas) un daļa no Potsdamas universitātes fasādes ( SL vidē ir iespējams aplūkot katru Potsdamas universitātes auditoriju).

Bilde 11. Eiropas Universitātes auditorija

Bilde 12. Daļa no Potsdamas universitātes fasādes

VI Second Life: “pašapmācība”

Blakus “oficiālajām” apmācības programmām, SL iemītnieki ir izveidojuši arī paši savas telpas, kas ļoti atgādina “reālās dzīves” muzejus. SL vidē ir pat atsevišķa sala, kas ir veltīta SL vēsturei un kur var aplūkot dažādos vēsturiskos izrakteņus pat no 2003.gada 🙂

Bildes 13/14 ir veltītas muzejam par jaunajām reliģiskajām kustībām.

Bilde 13. Informācijas plakāts par jauno reliģisko kustību muzeju.

Bilde 14. Daļa no muzeja eksponātiem

Protams, ka pie katra eksponāta var pieiet klāt un arī skaidrojošie teksti nav dekorācija, bet satur interesantu informāciju.

Viens no maniem pašiem interesentākajiem pārdzīvojumiem SL – īpašas šizofrēnijai veltītas izstādes apmeklējums. Ieejot šajā telpā, avatārai tiek pievienota halucināciju nozīmīte. Iedarbinot nozīmīti, avatārai sākas halucinācijas. Izstāde ļauj saprast, ko nozīmē, teiksim, dzirdēt balsis vai fragmentēti uztvert pasauli, vai sarunāties ar televizoru. 15.bildē – avatāra pie grāmatu skapja izstādē.

15. bilde. Šizofrēnijai veltīta virtuāla izstāde.

VII Second Life: priekšvēlēšanu kampaņas

ASV šobrīd notiek priekšvēlēšanu kampaņa, tādēļ man bija lielas cerības (kā izrādījās – pamatotas) dažas tās atblāzmas sastapt arī SL vidē. Lūk, rezultāts: 16.bildē daļa no Hilarijas Klintones virtuālās mājas.

Bilde 16. Klintones SL kampaņa

Taču vispārdomātākā SL kampaņa noteikti ir viņas galvenajam konkurentam no demokrātiem – Barakam Obamam. Zemāk redzams pirmais stāvs viņa atbalstītāju “mājā”:

Bilde 17. Obamas SL kampaņa

Noklikšķinot uz kastīti pa kreisi, jūs iegūstat vienreizēju iespēju ziedot ASV priekšvēlēšanu kampaņai! 🙂 Proti, nauda aiziet tam, lai apmaksātu šīs virtuālās mājas īri. [Es pat negribu domāt, kā KNABs tiktu ar ko tādu galā – ziedojums virtuālā vidē virtuālā naudā, lai apmaksātu virtuālās kampaņas virtuālā biroja īres maksu – kas gan ir izsakāma arī ASV dolāros…] Noklikšķinot uz norādi pa labi, var iegūt informāciju par to, kā reģistrēties vēlēšanām. Ja kāds vēlas aizsniegties līdz mazajam plakātam centrā, tur ir uzzināma kandidāta biogrāfija, bet centrā labajā malā ir skatāms videoklips ar Obamas uzrunu. Trepes ved uz otro stāvu, kur partijas aktīvisti tiekas ar vēlētājiem (nesastapu tādēļ, ka ierados tur pa nakti pēc ASV laika). Tāda tā nākotne.

Lai iespaidi nebūtu politiski vienpusēji, pievienoju vēl vienu bildi no republikāņu partijas virtuālā biroja. Redzami dažu no kandidātiem foto – uz tiem uzklikšķinot, parādās viņu biogrāfijas, iespēja nokļūt oficiālajās mājas lapā, kā arī komplektā tiek dota līdzi freebies (haļava), t.i. visādi bezmaksas nieki SL avatāras “uzpucēšanai” (virtuāli karodziņi, t-krekliņi).

Bilde 18 Republikāņu HQ

VIII Second Life: politika

Ārpus vēlēšanu kampaņām SL politikas gandrīz nav (izņemot visuresošās diskusijas par Irākas karu). Taču, ja meklē, šo to var atrast. Piemēram, politiskus plakātus. Skat.19 bilde.

Bilde 19. Mao.

Uzraksti pie šī plakāta (bildē noķēru tikai vienu no tiem) stāsta par to, cik ļoti Ķīnas varas iestādes bija sašutušas par vandālismu pret Mao oficiālo portretu un arī par to, kā Pekina vajā politiskos disidentus.

Taču pats neparastākais, ko par politiku paspēju aplūkot Sl, ir šis:

Bilde 20. Help Hillary scrub Bush Administration’s Oval Office

Tā noteikti ir politiska parodija, lai gan, nedzīvojot ASV, es to īsti nesaprotu. Performance notiek šādi: ierodoties attiecīgajā virtuālajā telpā (šis kabinets ir maza tās daļiņa), uz ielām var redzēt avatāras, cītīgi ar švammītēm un ūdens spaiņiem pucējot celiņus. Uz plakātiem redzamaias aicinājums: palīdzi Hilarijai izberzēt (scrub) Buša administrācijas Ovālo zāli un šādā veidā nopelni Linden dolārus (vietējā naudas zīme)! Un ir ne mazums SL iemītnieku, kas šim aicinājumam ir labprāt atsaukušies…

Starp citu, man nav ne jausmas, kādēļ viena no attēlā redzamajām avatārām ir kaila, acīmredzot tas ir politisks protests. Apģērbs SL tiek uzskatīts par Labas Uzvedības Noteikumu (tie ir jāizlasa, pirms pievienoties Sl) daudzās vietās ir plakāti, kas aicina rezidentus neskraidīt apkārt neapģērbtiem.

Man ir grūti rezumēt savas 12 stundas Second Life vidē, bet tā ir noteikti pati dīvainākā vieta, kur es jebkad esmu bijusi. Protams, tajā ir daudz atpazīstamu elementu, kas nesagādā lielu pārsteigumu nevienam, kas ir izaudzis čata un videospēļu laikmetā, taču veids, kā tas viss šeit integrējas, ir unikāls. Šī pasaule ir ļoti daudzu cilvēku intelektuāls kopdarbs, kas pastāvīgi pārveidojas un tajā parādās absolūti jauni, iepriekš gandrīz neiedomājami elementi. Tās potenciāls ir teju bezgalīgs.

Un tomēr ar SL ir daudz problēmu. Galvenā no tām – SL ir pārāk ambiciozs projekts mūsdienu tehnikas iespējām. Šāda vide tomēr prasa iespējas sazināties ar balsi visos gadījumos (šobrīd standarts ir drukāšana ar klaviatūru). Par problēmām liecina kaut vai salīdzinoši mazais pastāvīgo iedzīvotāju skaits – tas katru brīdi ir ap 40 000, kas ir gandrīz analoģisks draugiem.lv. SL ir līdz ārprātam komercializēta (neieliku bildes no iepirkšanās salām, kur garlaicībā uz soliņiem nīkst reāli pārdevēji), kas pati par sevi nebūtu liela problēma, ja SL varētu viegli atrast arī citas nodarbošanās iespējas. “Kvalitatīvu” laika pavadīšanas iespēju, komunicējot ar citiem SL iemītniekiem, ir salīdzinoši maz un tās ir grūti atrast. Meklētājā (kas ir sliktāks, nekā pat 90to gadu vidū IRCam) var atrast ļoti daudz interesanti pieteiktu telpu, taču 95% no tām ir iedzīvotāju reti apmeklētas.

Taču es ticu SL un virtuālajām pasaulēm. Tām pieder nākotne – to pierāda tas, cik ļoti daudz ir iespējams šajā, vēl ļoti nedabiskajā SL attīstības stadijā. Pēc dažiem gadiem virtuālās pasaules būs kļuvušas reālākas un cilvēkam “draudzīgākas”, bet “vidējā” datora un Interneta savienojuma kapacitāte visos gadījumos spēs izturēt daudzu cilvēku vienlaicīgu Voice un video chatu. Diez vai jau 2015. gadā kādu pārsteigs, ka lielāko pasaules universitāšu tālmācības programmas notiks virtuālajā vidē un uz Sl (vai tās pēcteci) pārceļos arī starptautiskās konferences un līdzīgi pasākumi, kuros piedalās cilvēki no dažādām valstīm.