Protams, allaž ir jauki, kad vēlētas amatpersonas mūsu republikā sāk runāt par morāli un visu labo un jauko. Vien žēl, ka atsevišķas vēlētas amatpersonas mūsu republikā tādā veidā krietni vien groza to "kristīgo" vēsti, kuras tās arīdzan sakās atbalstām...

Labdien, lasītāji!

Laikraksts Diena ir atradis veidu, kā no viena un tā paša materiāla dabūt divkāršu labumu. Runa ir par laikraksta tā dēvēto “rīta tiešraidi.” Vispirms laikraksts to var nodemonstrēt internetā. Pēc tam, nākamajā dienā, tas var atreferēt to, kas procesa laikā tika pateikts. Vakar tiešraidē bija un šorīt laikrakstā atreferēta tika kādreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un, laikam jau neizbēgami, liela intervijas daļa paiet runājot par šopavasar gaidāmajām Draudzības dienām (kuras paslinkāki žurnālisti un eks-politiķi uzstāj saukt par ‘praidu’). Kā zināms, L. Mūrniece ir pasākuma aizstāve. Un tāpēc laikrakstam ir arī jāsameklē kāds oponents. Ja reiz oponentu, tad uz pilnu klapi. Atrasta ir persona, kuru laikraksts apraksta ar vārdiem “luterāņu mācītājs,” bet kaut kā bikli piemirst pieminēt to, ka viņš arī ir Rīgas domes deputāts. Runa ir par baļķu ienaidnieku un mūžam aktīvo Jāni Šmitu, un viņš laikrakstam ir pastāstījis, ka, pirmkārt, Draudzības dienas esot nelatvisks pasākums, jo vārds “praids” nav latvisks vārds. Arī godājamais melnsvārcis nav pamanījis, ka pasākuma organizētāji par “praidu” to nesauc jau ļoti sen (lai gan acīmredzot to nezina vai “nezina” arī Linda Mūrniece un viņas intervētājs Andrejs Panteļējevs). “Latvijas valstī valsts valoda ir latviešu un visiem nosaukumiem jābūt tulkotiem latviešu valodā” — tā lepni paziņojis piepešais visa latviskā aizstāvis Šmits. Tas nekas, protams, ka pasākumu tā nesauc, lai cilvēks šūmējas. Nevienam no tā gabals nenokritīs.

Taču Šmitam ir arī cits sakāmais, proti: Draudzības dienas šmitprāt ir “pretrunā ne tikai ar mūsu Svētajiem Rakstiem un Latvijas Republikas Satversmi, bet arī ar bērnu tiesībām — bērniem ir tiesības dzīvot morāli tīrā vidē.” Un te nu ir sakāmas trīs lietas. Pirmkārt, Šmitam to Satversmi vajadzētu kādreiz tā kārtīgi izlasīt, ne tikai domāt par vienu atsevišķu tā pantu, jo, ja viņš to izlasīs, tad viņš konstatēs, piemēram, 103. pantu, kurā ir runa par pulcēšanās tiesībām. Vajag lasīt, Šmita kungs. Tā Jūs uzzināsit kaut ko jaunu. Otrkārt, nezinu, vai pašam Šmitam ir bērni, bet, ja viņš tik tiešām tik ļoti raizējas par “morāli tīru vidi,” tad steigšus viņam ir jānoliek mandāts Rīgas domē, kur par “morāli tīru vidi” var stipri šaubīties. Šmita partijbiedrs Ameriks, kurš tagad veido pats savu jaunu un dikti “godīgu” partiju, var jau apgalvot, ka par “misteru 20%” viņš ir iesaukts tāpēc, ka viņš 20% vairāk strādā, kā viņš to paziņoja kādā intervijā. Pašapmāns, protams, nav nelikumīgs, bet jādomā, ka pat Ameriks saprot, ka īpaši neviens viņam šajā kontekstā netic. Šī ir lieta, kura mani mulsina ne vien Latvijā, bet arī dzimtajā Amerikā, kur patlaban Republikāņu partijas pārstāvji uzvedas apmēram tāpat kā mūsu pašu Šmits — galvenais, lai nodrošinātu “morāli tīru vidi” ir nevis korupcijas trūkums, atklātība, godīgums politikā, bet gan tas, ka LGBT cilvēkus vajag turēt aiz aizslēgtām durvīm, lai acīs nevienam nerādās. Tas, lūk, ir tas galvenais “morālas vides” elements. Ļoti izdevīgi tiem, kuri tieši negrib korupcijas trūkumu, atklātību un godīgumu politikā.

Bet ir arī otra lieta. Kurā brīdī Šmits, Dimiteriene un viņiem līdzīgie atrada nepieciešamos, piedodiet, pautus, lai uzņemtos Dieva un soģa tiesības attiecībā uz citiem cilvēkiem? Jo te ir viena ļoti vienkārša lieta priekš visiem kristiešiem pēc kārtas, proti: Vai nu tu tici tam, ka Dievs ir visus savus cilvēkus radījis pēc sava ģīmja un līdzības un tos visus mīl, vai arī tu tam netici. Ja netici, tad tu esi pretrunā ar to, kas ir rakstīts Šmita piesauktajos un Dimiterienes pa gaisu vicinātajos Svētajos rakstos. Tu esi kristietis? Otrkārt, vai nu tu tici tam, kas ir rakstīts Jāņa evaņģēlija 3. nodaļā (tiem, kas nezina, atgādināšu, tur ir atrodams jēdziens “Jo Dievs tā mīlēja pasauli, ka viņš atdeva savu vienpiedzimušo dēlu, lai visi, kas viņā tic, iemantotu mūžīgo dzīvību), vai arī netici. Ja netici, tad tu esi pretrunā ar to, kas ir rakstīs minētajā evaņģēlijā. Tu esi kristietis?

Protams, kristieši un “kristieši” pret evaņģēlija vēsti perversi izturas ne tikai Šmita gadījumā. Nupat Amerikā likstās ir iekūlies jau atkal viens no tā dēvētajiem “televīzijas evaņģēlistiem” Pauls Kraučs un viņa kundze Džena, jo ir tapis zinams, ka, piemēram, ticīgo ziedojumus šie darba ļaudis izmantojuši, lai par 100 tūkstošiem dolāru (!!) sagādātu ērtu dzīves telpu … saviem suņiem. Viņu vadītajā televīzijas kanālā reiz kāds “mācītājs” piedāvāja instrukcijas un arī solījumu: Vajagot visiem skatītājiem trīs reizes nobrēkties ‘Nebaidies!’ un tad rikšus vien doties pie telefona un zvanīt uz Krauču televīziju ar ziedojumu. Tad, tā solīja mācītājs, “rīt ap šo pašu laiku” Dievs ziedotājam nodrošinās kādu “brīnumu.” Nu, ja iztukšotu bankas kontu var uzskatīt par brīnumu, tad OK, bet diez vai tas ir tas, kas lētticīgajiem “ticīgajiem” attiecīgajā mirklī bija padomā. Krauču pāris ar saviem izlutinātajiem suņiem pārstāv “kristietības” paveidu, ko sauc par “bagātības evaņģēliju,” un tajā centrālā doma ir tāda, ka cilvēks, kurš savā mūžā atkārtoti teica, ka bagātība uz šīs zemes nav būtiska, būtiska ir bagātība aizsaulē, kurš atkal un atkal un atkal teica, ka bagātam būt nav labi, vajag visu atdot labdarībai u.tml. (tiem, kas nesaprot, runa ir par personu, kuras vārds ir Jēzus) — viņš, lūk, mūsdienu Kraučiem un kraučveidīgajiem novēl būt tik vien bagātiem, cik vien tas ir iespējams. Briesmīgāku perversiju evaņģēlija kontekstā būtu grūti atrast, vien jākonstatē, ka līdzīga veida dziesma tiek dziedāta arī mūsu pašu republikas amerikāņu tipa “bagātības evaņģēlija” sludināšanā — tā būtum tā sekta Pārdaugavā, kas sevi dēvē par “jaunu paaudzi.” Un par kuru Šmita pārstāvētā luterāņu baznīca kaut kāda iemesla dēļ nebūt nesatraucas, lai gan sektas tradicionālām kristiešu konfesijām nemēdz būt īpaši mīlamas. Droši vien tāpēc, ka arī sektanti Pārdaugavā par galveno morālo problēmu pēc tam, kad viņi visi ir sametuši naudiņu sektas vajadzībām, uzskata tieši gejus un neko citu. Tas vieno sektantus un Šmita pārstāvēto luterāņu baznīcu. Kura pati par sevi ir izvēlējusies ignorēt citu, ko teica Kristus, proti — viņa baznīca ir universāla (“katoliska” šī vārda pamata nozīmē) baznīca, nevis tāda, kurā pāris melnsvārču nolemj, kam ir un kam nav tiesības tur piedalīties. Saku vēlreiz — perversija. Un Latvijas vēlētajiem politikāņiem runāt par “morāli” — absurds!

Jauku visiem dienu!