Foto: jennifer könig
Ko mums, skatītājiem un sabiedrībai, nozīmē visi šie stilīgākie nosaukumi? Patiesībā — neko. Galīgi neko, ja balvai nenāk līdzi atziņas par ieguldījumu sabiedrības labā.
Jau labu laiku tavs mētelis ir izgājis no modes. Un, iespējams, Tava dārgā soma tāpat. Čušš! Nākamajos raksta paragrāfos tas netiks vairs pieminēts. Jo šomēnes atkal ir noticis prātam bagātīgi suģestīvs pasākums — Baltijas Modes federācijas rīkotā Stila un Modes balvas pasniegšanas ceremonija. Un par tā raisītajām šaubām būs tālākais raksts.
Vīrietis legingos
Ja vien cilvēks nenāk glābt pasauli no posta, ja vien uz balli neatbrauc ar Betmobili vai pasē par izcelsmes vietu nav minēta attālā planēta Kriptons, ja vien pašā nakts melnumā nenotiek sīvas cīņas ar oligarhiem, plutokrātiem, hūtes kungiem un citkārt vizuāli visai izteiksmīgiem deģenerātiem un viņu rokaspuišiem, tad vīrieša ierašanās legingos uz pasākumu, atstājot visas savas superspējas aiz Baltā nama durvīm, ir prātam grūti iedomājama un acīm grūti akceptējama. Ba da bing ba da boom! — 7.februāris, Stila un Modes balvas pasniegšanas cermonija un vīrietis melnās getrās!
Kā lai ar vārdiem precīzi apraksta spilgti rudmataino jaunieti, kāds ir Deniss Ševeļevs, kurš uz šo stila izredzēto pasākumu bija atnācis bez biksēm kājās, jo esot sabiedrībā labāk zināms kā „modes blogeris legingos.” Un pie viena — ko lai domā par mūziķa Jāņa Stībeļa vakara izskatu, kas uz saviesīgo pasākumu bija paguvis savu matu cekulu nosirmināt, gluži kā pirms pāris modes sezonām „nosirmoja” daži izmeklēti bārdas rugāji uz amerikāņu dizainera Marka Džekoba (Marc Jacobs) zoda? Vai sirmums galu galā nav tas, kas smejas pēdējais un kas vienu dienu ņems un pats pieklauvēs pie deniņiem, klaji ignorējot visas pastāvošās modes tendences un matos labi sapūstās stila vēsmas?
Nelikšu daudz vairāk domāt par pasākuma viesiem — lai šie vārdi runā paši par sevi: „Rīga jau sen ir noilgojusies pēc sarkanā paklāja pasākumiem, jo mēs esam jau sen gaidījuši, lai ieraudzītu smalkas dāmas un smalkus kungus, tērptus viselegantākajā veidā, lai pārsteigtu.” Tā, piesakot savu sižetu par Stila un Modes balvu, apgalvoja LNT raidījuma Stila Akadēmija vadītāja un viena no trim „Latvijas modes ikonām” Maija Silova.
Ko saka komentāri? „Smuka. Jēla. Stulba. Stilīga. Bezstilīga. Patmīlīga. Nepārdomāta. Provinciāla. Neinteresanta. Eleganta. Tukša. Nožēlojama. Smieklīga. Seksīga. Glamūrīga. Pašapmierinoša. Pliekana. Ļoti laba!”
Tā, pārlasot pikseļpasaules ziņu portālos atstātos “domu graudus,” viedokļus par pasākumu pauž anonīmie asinssūcēji. Tādi ir komentāros atrodamie īpašības vārdi pie rakstiem[1] par Baltijas modes federācijas rīkoto Stila un Modes balvas pasniegšanas cermoniju, kas šogad notika Latvjas Nacionālās operas Jaunajā zālē un ko tiešraidē translēja televīzija.
Esi sveiks, Zūlander!
Tā gadās, kad par vizuāli izteiksmīgu, bet saturiski viegli aptveramu subjektu notiek diskusijas. Sevišķi modē — lūkojoties uz krāšņo apģērbu izstrādājumu valstību, nereti tiek aizmirsta universālo un racionālo domu esamība, bet prāts liek atcerēties lokāli apgūtās PhD. iemaņas no neglīto betiju un heidiju klūmu kūrētajām vēlo nakšu (TV filmu un modes šovu) paraugstundām. Tiek ieskicēta ironija un izšļākta „lūpu krāsu pavēlnieču” cienīga modes inde. Īsta stilokrātija! Jo pat Homo Fešionists modes demokratizēšanās procesā ir kļuvis par izklaides produktu, ja vien agrāk jau tāds nav bijis. Esi sveiks, Zūlander! Tikai šodien — jo asāka (un nobadinātāka) mēle, jo labāk.
Mode mīl vieglu ekscentriskumu. Un diētas. Pati industrija baro publiku ar mītiem un klišejām, zināmā mērā kļūstot par tām. Piemēra pēc var minēt mūžīgās runas un strīdus par veselīgu ēšanu un sabalansētu uzturu, kas vēl kādas augošas, bet vēl nenobriedušas dvēseles veselībai var nodarīt pāri, bet modes nozares flagmaņiem mēdz būt arī kā joks vai piekopts dzīvesveids, ar ko atšķirties. Sevišķi interesanta bija ēdienu mānija, ko pirms pāris gadiem ieturēja amerikāņu Elle modes ziņu redaktore Annija Slovija (Anne Slowey). 2007 .gadā žurnāla New York lapaspusēs viņa atskaitījās ko ēd, kad Gothemā notiek kārtējā modes nedēļa. Blogosfērā tas izraisīja vieglu šoku. Ne tikai tāpēc, ka Slovija uzskatāmi badojās — vakariņas ar divām glāzēm sarkanvīna un trīs olīvām —, bet arī tāpēc, ka pēc tik drastisku diētu ievērošanas viņa vizuāli kaut cik tievāka nemaz neizskatījās. Pat gadu vēlāk kādā svētdienas sarunā ar Los Angeles Times intervētājs jautāja, vai viņa šodien ir kaut ko jel ēdusi. Uz ko Slovija atbildēja, ka šodien alu nav vēl dzērusi, bet nebeidza uzskaitīt, cik daudz proteīnu uzturā pēdējās dienās ir saņēmusi.
Lustēšanās tumsā
Atgriežoties pie rūgtākām garšas sajūtām un pavadot pie televizora divas vēlas pirmdienas vakara stundas, kad Modes un Stila notikums tika skarbi caur ekrānu nopētīts, vakars, kas pašu rīkotāju mājas lapā ir atzīts „par krāšņāko un svinīgāko [ceremoniju] projekta pastāvēšanas vēsturē,” atgādināja pamatīgu lustēšanos tumsā. Tumsā ne tāpēc, ka pašlaik elektrība valstī kļūst neomulīgi dārga vai tāpēc, ka skatuve nebija prožektoru lutināta, bet gan dēļ vietas — tumīgi melnā, modes mistērijā satītā zāles izkārtojuma, kur galvenie vakara naratīvi kā motīvi centrējās laukumā pie rūpīgi klātiem galdiņiem, tiem atrodoties starp skatuvi un tribīnēm.
Var vien brīnīties, kas tas ir par cinismu, kas liek nosēdināt daļu viesu pie klātiem galdiem, bet citiem ierādīt vietas tribīnēs, sevišķi, ja šis „krāšņais un svinīgais” vakars ir iekritis taisni pa vidu sarkanpaklājainajai trofeju sezonai, kas sākās ar Golden Globes (visiem klāti galdiņi, daudz publiski lietots alkohols) un beigsies ar Oscars (visi sēž rindās, bet pēc tam tiek daudz lietots alkohols) cermonijām. Pa vidu ir gan Berlīnes Lācis, gan Grammys balvas, gan britu filmu akadēmijas avārds (BAFTA), gan arī citas trofeju un ziedojumu balles.
Nemeklējiet Holivudu, kur tās nav(a), jo šajā „krāšņajā un svinīgajā” pasākumā nebija neviena patiesi smalki izmeklēta apģērba gabala, kas apburtu. Ne viena paša. Ne lokāla vai internacionāla dizainera vai modes nama radīta, kas, ietērpjot zvaigznes, spētu apburt skatītājus pie televizora tik pietiekami, lai daudzām sievietēm vēl turpmāk ilgi liktu šķiest naudu, iegādājoties tādu (bet ne citādāku!) zīmolu, lūpu pomādes un parfimērijas ūdeņus, kā tas mēdz būt ar aizjūras kolēģēm, kurām piemīt šādas maģiskas spējas. Vārdi „kas ir šuvis tavu kleitu/apģērbu?” izskanēja reti vai nemaz. Un tad, kad izskanēja, labāk nebūtu skanējuši. Depresija nomāca eleganci.
Nav mums lokālās Natālijas Portmanes, viņas iespējas vai viņas izvēles — vai uz balli iet iecienīto māsu Mulīviju (Kate, Laura Mulleavy) darinātā apģērba izstrādājumā[2], vai varbūt tomēr uzticēt savu izskatu Dior namam, kura viena no reklāmas sejām ir pati Portmane. Jā, vai arī varbūt izvēlēties trešo variantu — kompromisu — un ierasties uz cermonijām citu dizaineru darinātajās vakarkleitās. Gudra izvēle tiek labi atalgota.
Stila koķetērija
No vienpadsmit „cietajām” Stila un Modes balvu nominācijām, tikai četras bija veltītas modes industrijā strādājošajiem. Tik plaša, objektīvi raugoties, arī ir Latvijas modes industrija. Pārējās balvas bija stila koķetērija ar izklaides un mediju radītajām rotaļlietām.
Par veikalu ar visinteresantāko koncepciju kļuva Riija. Par gada modeli tika pasludināta Ginta Lapiņa. Gada debiju modes jomā piedzīvoja Aļona Bauska un viņas QooQoo. Bet par gada modes mākslinieci tika pasludināta Alise Trautmane. Jāpiebilst, ka papildus tika piešķirtas arī trīs speciālbalvas, kas nesacentās nevienā kategorijā vai nominācijā. Pie tām pelnīti tika apģērbu industrijas kūrētāja Una Meistere, radītāji — Māre Mastiņa un Rolands Pēterkopfs un profesionālās valkātājas — Māra Kampernova un Beāte Stivriņa.
Gandrīz kā „modes un stila žurnālistu savienība” bija pati žūrija, kuras sastāvā bija 17 cilvēki — pārsvarā praktizējoši fotogrāfi un žurnālu modes un galvenās redaktores. Žūrijas sarakstā nebija atrodams no pērnās Riga Fashion Week skatēm padzītās blogeres un žurnāla Deko galvenās redaktores Agneses Kleinas vārds. Tāpat nebija neviena no modes un stila žurnāla Pastaiga. Te nu jāatceras, ka Pastaigas galvenā redaktore Inita Saulīte-Zandere bija viena no visskaļākajām Kleinas un „preses brīvības” atbalstītājām.
Smaidīt un labi izskatīties
No sabiedrībā vispazīstamāko personu rokām visstilīgākās Latvijas zvaigznes kopumā saņēma septiņas trofejas — simbolisku novērtējumu par ieguldījumu savu paštēlu spodrināšanā. Jeb par savu publisko paskatu un nēsāto apģērbu, ar ko pagājušajā gadā tika nosegtas, piesegtas vai atsvabinātas miesas iekš sabiedrības, ētera, preses, vai prožektoru gaismām. Šī nodarbe arī pašiem visstilīgākajiem nereti ir maizes darbs, interesants hobijs vai abi divi — būt sabiedrībā par maizi bez garozas — smaidīt un labi izskatīties.
Ko mums, skatītājiem un sabiedrībai, nozīmē visi šie stilīgākie nosaukumi? Patiesībā — neko. Galīgi neko, ja balvai nenāk līdzi atziņas par ieguldījumu sabiedrības labā vai ja skatītāji paši nenonāk pie pasaulīgiem secinājumiem. Pat Džordžs Klūnijs (George Clooney), ik pa laikam visvisvis vīrietis, vismaz kādā rītā centās no The Washington Post komentāru lapas brīdināt sabiedrību par vēl nedzimušu genocīdu Āfrikā. Viņa sāpe ir Dārfūra.
Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuru bizness ir atkarīgs no tā, cik bieži un veiksmīgi to sejas raugās uz mums no medijiem. Un var saprast viņu gribēšanu prožektoru gaismā tikt pie spīdīgām trofejām. Pasaulē ir ierasts, ka šādām mizanscēnām, kad tiek liktas visvisvis birkas, kā radīti ir žurnāli, kas bieži apkopo tik un tik stilīgākās, spējīgākās, skaistākās, skaļākās, izveicīgākās, arogantākās, bagātākās, savādākās un vēl savādākās personas uz šīs planētas un sastāda dažādus topus. Piemēram, pagājušajā mēnesī amerikāņu GQ uz savu žurnālu vākiem publicēja „25 visu laiku visvēsākos atlētus”. Pa vienam uz katra. Nebija ilgi jāgaida, līdz vīriešu iecienītā žurnāla Tumblr vietnes blogā ienācās kāda lasītāja vēstule, kurā bija apgalvots, ka žurnāls ir pieļāvis lielu kļūdu, jo nevienā no 25 atlētu fotogrāfijām nav futbolista Deivida Bekhema (David Beckham). GQ redakcijas pārstāvis lasītājam rakstiski atbildēja, ka viņi ir diskvalificējuši Bekhemu viņa pārāk spalgās balss dēļ. Arī „blogeris legingos” Maijas Silovas vadītajā autorraidījumā bija sašutis, ka dziedonis Markus Riva nav ticis Stila un Modes balvas stilīgākā dziedātāja nominācijas finālā. Mode mēdz būt tik nežēlīga…
Tikai bling bling
Pasaulē regulāri rīko balles, vakariņas, pasakaini greznus svinību vakarus, lai vāktu un vairotu līdzekļus kultūras, izglītības, mākslas, zinātnes, veselības un sociālo problēmu risināšanai. Šos pasākumus kuplā skaitā apmeklē zvaigznes, lai luksusa dzīvesstila piekritēji tiktu pie sabiedrības cieņas un tās acīs nebūtu liekulīgi. Toties mums no tā tiek vizuāls trilleris — pasakaini plānās mežģīņu korsetēs iežmiegtas izmeklētas zvaigžņu miesu daļas, kas tikai ar vispasaules koncentrēšanos un modistu burvju trikiem turas noteiktās robežās un nelaikā neatsprāgst, parādot pasaulei to, ko tai tovakar nevajag, bet gribētos redzēt. Un zvaigznēm tiek spozme.
Pat tādi augstāko aprindu hronikas un dzīvesstila barveži kā žurnāls Town&Country, kas iznāk jau kopš 1846. gada un lepojas ar ļoti pirktspējīgiem lasītājiem[3], filantropijai un ziedojumiem pievērš ļoti lielu uzmanību. Žurnāls atspoguļo luksusa dzīvesveidu visās tā izpausmēs un pilnībās. Regulārajām bling bling lapām līdztekus iznāk žurnāla numuri, kur galvenās tēmas ir veltītas filantropijai. Un tā žurnāls nešķiet tik liekulīgs arī tad, ja tā pēdējā — marta — numurā pēkšņi parādās fotosesija ar 73 miljonus dolāru vērtām dimantu rotām, kas rotā kādas slapjas un kailas modeles miesas, un, kā ziņo WWD, ir tapusi 23 apsargu uzmanībā.
Vajadzīgs proteīns
Tieši astoņus mēnešus pirms pašmāju Stila un Modes balvu pasniegšanas ceremonijas, 2010. gada 7. jūnijā Ņujorkā notika ikgadējais CFDA jeb Amerikas Modes dizaineru federācijas rīkotais pasākums, kas sabiedrībā labāk zināms kā modes oskaru pasniegšanas vakars. Lai arī visa vakara substance summējās mirklī, kad sava balles pavadoņa Maikla Kora (Michael Kors) darinātajā melnajā fliterkleitā, sēdžot pie bāra, Gvineta Paltrova (Gwyneth Paltrow) ar Martini burbuļdziru netīšām aptašķīja pašreizējo CFDA vadītāju Diānu fon Furstenbergu (Diane von Furstenberg), sausais vakara atlikums palika nemainīgs — 12 nominācijās apbalvoti un cildināti modes industrijas spēlētēji. Daudzi no tiem jau atkārtoti. Tur gan zvaigznēm netiek pasniegtas „stila” balvas, kā tas ir pie mums.
Tik lielā valstī kā ASV, kur pašlaik notiek visaktīvākā rosība — jauni modes vārdi pie šujmašīnu un kniepadatu debesīm, ja salīdzina ar pārējām lielajām modes megapolēm, naratīvi šādam modes balvu vakaram, lai pasākums iegūtu oskaru cienīgu interesi un saglabātu jel kaut kādu intrigu plašās publikas masās, nav neizsmeļami un to pat trūkst. Jo cik gan gadus pēc kārtas dažādās kombinācijās un nominācijās var rullēt vienus un tos pašus vārdus no vietas un bez apstājas: Donna Karan, Ralph Lauren, Calvin Klein, Marc Jacobs, Michael Kors… Bet citu, kas gada ietvarā būtu pelnījuši balvas, nav sevišķi daudz vai arī tie nav sevišķi labāki par jau vecajiem modes grandiem. Un tā ir tā vērā ņemamā īpatnība, kas modes balvu pasniegšanas cermonijas, skatoties no malas, padara par gausiem un patmīlīgiem saietiem, kur lido gaisa bučas, bet viss uzsvars (un lielās cerības) tiek likts uz pašu balli un šampanieti.
Pretstatā Baltijas Modes federācijai, kas ir privāts uzņēmums un nodarbojas ar dažādu modes pasākumu organizēšanu, CFDA ir bezpeļņas organizācija, kas strādā un lobē modes dizaineru intereses ASV, bet pati nerīko modes nedēļu. (Pašmājās tai tuvākais ekvivalents ir Latvijas Modes fonds, kas organizē Latvijas dizaina mēnesi un dažādus industrijas saietus un diskusijas.) CFDA darbībā nozīmīga loma ir ierādīta mecenātismam — tiek vākti līdzekļi cīņai ar krūts vēzi un AIDS, kā arī dibināti fondi, ar kuru palīdzību jauni un talantīgi ziemeļamerikas dizaineri, kā to ir pierādījusi līdzšenējā prakse, var samērā veiksmīgi attīstīt savu tālāko rūpalu. Pēdējos gados sadarbībā ar amerikāņu Vogue tiek rīkots ikgadējs dotāciju konkurss, kas saucas CFDA/Vogue Fashion Fund un ir domāts jaunajiem/talantīgajiem dizaineriem. Pasākums ne tikai nodrošina neatsvermu publicitāti finālistiem (jo tas taču ir augstākās raudzes modes žurnāls ar vislielākio tirāžu pasaulē!) un kādam arī galveno naudas balvu — 200 000 dolāru, bet arī piesaista pieredzējušus modes industrijas spēlētājus sniegt biznesa konsultācijas un padomus nozares talantīgākajiem jaunpienācējiem.
Kā augstā un pārējā māksla, mode, kulinārija (vai citas sfēras) februāra sākumā bija izveidota tērpu aleja, kas, (visu trīs) „Latvijas stila ikonu” inspirēta un vietējās modes federācijas organizēta, bija skatāma un nopērkama Riga Plaza iepirkšanās centrā. Bet no februāra vidus Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama daudz prestižāka izstāde — Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa Gada balva dizainā[4] pēdējo trīs gadu retrospekcija. Tā sola parādīt arī filca kurpes. Notikumi rāda, ka tik mazā modes valstī, kāda ir Latvija, nav iespējams vispārināt visu nozari. Lai arī tā „sēž” uz pamatīgas diētas, liekas, ka pamazām tās saturs kļūst sabalansēts. Un ir vajadzīgais proteīns, lai dzīvotu!
Stila un Modes balvas pasniegšanas ceremonijas pārraide ilga divas stundas. Un es uzskatu — bija vērta katra tās minūte, kas, prātam grūti iedomājama un acīm grūti akceptējama, ir izdzīvota līdz neizskaidrojamam tukšumam.
_____________________________________________
[1] Kas jauns, http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/39662/noteiktas-latvijas-stiligakas-slavenibas; Mango, http://mango.delfi.lv/zinas/showbiz/mode/article.php?id=36704463
[2] Mulīvijas pielika savas pūles pie dažiem Melnā gulbja tērpiem un vēlāk publiski saķildojās ar filmas kostīmu mākslinieci, http://blogs.forbes.com/raquellaneri/2011/02/04/the-black-swan-constume-controversy-and-the-problem-with-rodartes-tutus/
[3] Pēc paša žurnāla 2010. gadā veiktajiem aprēķiniem vidējie gada ieņēmumi uz vienu mājsaimniecību esot $ 306 932, kaut cita audita dati uzrāda daudz mazāku summu — mazliet virs $ 60 000.
[4] Viena no konkursa 7 nominācijām ir „Modes dizains”