Raksts

Misters vai Miss Eiropa?


Datums:
08. oktobris, 2009


Autori

Eldars Mamedovs


Viens no galvenajiem Eiropas Savienības uzdevumiem pēc Lisabonas līguma ratifikācijas Īrijā ir vienoties par pirmo ES prezidentu.

Sekojot debatēm par šo jautājumu, grūti neievērot, ka gandrīz visi kandidāti, kurus nopietni apspriež, ir vīrieši. Nav šaubu, ka viņu vidū ir ļoti spilgti politiķi, kuri varētu būt izcili Eiropas prezidenti. Piemēram, bijušais Spānijas premjers Felipe Gonzaless, kura pieredze, intelektuālā kapacitāte un ieguldījums Eiropas integrācijā ierindo viņu favorītu vidū.

Tomēr pārsteidz, ka gandrīz neskan sieviešu vārdi. Vai tas nozīmē, ka Eiropā nav piemērotu kandidāšu šim postenim? Protams, ka nē. Piemēram, bijusī Īrijas prezidente Merija Robinsone, manuprāt, nav sliktāka ne par vienu no visbiežāk minētajiem kandidātiem. Ja prezidentam jāiemieso eiropeiskās vērtības, tad viņa ir labāka par pašreizējo favorītu Toniju Blēru. Blērs bija labs Lielbritānijas premjers. Taču viņa loma Irākas karā, saistītie ar to meli un brīvību apcirpšana Lielbritānijā «pretterora kara» vārdā daudzu eiropiešu acīs, arī manās, viņu diskvalificē.

Savukārt, Robinsones personība un politiskā trajektorija padara viņu par optimālu kandidāti. Īrijas premjer-ministres amatā viņa ievērojami ieguldīja konservatīvās īru sabiedrības liberalizācijā. Piecu gadu laikā ANO Cilvēktiesību Augstās komisāres amatā Robinsone bija pietiekami drosmīga, lai kritizētu gan ASV par Gvantanamo, gan Krieviju par cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā. Ja sliktas attiecības ar Buša administrāciju liedza viņai iespēju tikt atkārtoti ievēlētai Augstā komisāra amatā, tad Obama viņu apbalvoja ar Brīvības ordeni, kas ir ASV augstākais gods. Tātad var neuztraukties, ka viņas ievēlēšana varētu apgrūtināt attiecības ar ASV.

Neviens kandidāts nav perfekts, bet iedrošina Robinsones starptautiskā pieredze, personiskā godīguma un neatkarības reputācija. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, Robinsones ievēlēšana būtu spilgts signāls, ka Eiropas Savienība nopietni uztver dzimumu līdztiesības ideju. Cits jautājums, vai ES valstu vadītāju konservatīvais vairākums to atbalstīs…


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!