Raksts

Miskastes princips


Datums:
31. janvāris, 2011


Autori

Iveta Kažoka


Foto: giorgio raffaelli

Veidojot iekļaujošu, no aizspriedumiem brīvu un uz vienādām iespējām orientētu vidi valsts pārvaldē, var sekmēt arī diskriminācijas izskaušanu sabiedrībā.

Līdz šim runājot par tiesībsarga darbību, visbiežāk ir diskutēts par tiesībsarga lomu diskriminācijas novēršanā. Tajā pašā laikā Latvijas tiesībsarga funkcijās ietilpst arī rūpes par labu pārvaldību. Nepieciešamība uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti — tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā tika izveidota tiesībsarga institūcija[ 1 ]. Ja vērtē Tiesībsarga biroja iepriekšējo piecu gadu darbību šī mērķa sasniegšanai, grūti nenonākt pie skumīga secinājuma — tā bijusi neveiksmīga.

Spriežot pēc labas pārvaldības sadaļas tiesībsarga jaunākajās darba atskaitēs[ 2 ], šī institūcija ir palīdzējusi atrisināt dažus strīdus starp iestādi un personu. Bet tas arī viss. Sistēmas līmeņa pārmaiņas nav notikušas un pat nav rosinātas. Labas pārvaldības veicināšana acīmredzami nav bijusi aizejošā tiesībsarga[ 3 ] Romāna Apsīša prioritāte.

Taču ir dažas jomas, kur tiesībsarga proaktīva darbība būtu nākusi par labu Latvijas publiskajai pārvaldei. Un viena no šīm jomām ir vienādo iespēju principa nostiprināšana valsts pārvaldes iestādēs caur labo praksi, ko sauc par dažādības vadību. Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS veiktais pētījums Dažādības vadība publiskajā pārvaldē apliecina, ka Latvijas publiskajā pārvaldē pārsvarā dominē latvieši un darba vide tur nav obligāti iekļaujoša mazākumgrupu pārstāvjiem.

Dažas iespējas jaunam tiesībsargam

Nekādā gadījumā nepretendējot uz to, ka šajā rakstā iezīmēsim visus darbības virzienus labas pārvaldības jomā Romāna Apsīša pēctecim, atļausimies tomēr pieminēt, ka tiesībsarga proaktīva loma, piemēram, vienādo iespēju principa nostiprināšanā nāktu par labu Latvijas publiskajai pārvaldei, kur darbinieku piesaiste pagaidām ir tālu no labas prakses. Kā liecina PROVIDUS veiktā aptauja četrās iestādēs, pārvaldē strādājošie nav pārliecināti, ka darbinieku piesaiste viņu iestādē notiek caurspīdīgi — 21% atbildēja negatīvi,

Publiskajā pārvaldē strādājošie nav pārliecināti, ka darbinieku piesaiste viņu iestādē notiek caurspīdīgi.

savukārt 33% nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz šo jautājumu. Absolūtais vairākums aptaujāto arī nezina, vai viņu iestādē tiek īstenota pretdiskriminācijas politika, vai arī uzskata, ka tāda politika netiek īstenota.

Tikai ap 50% aptaujāto darbinieku uzskata, ka publiskās pārvaldes darbam vajag mērķtiecīgi piesaistīt arī mazākumtautību pārstāvjus. Ņemot vērā pašlaik neproporcionāli zemo etnisko minoritāšu pārstāvību publiskā sektora organizācijās, minētās atbildes liecina, ka darba vide šādiem darbiniekiem tur nav obligāti iekļaujoša.

Dažādības vadības galvenās funkcijas ir nodrošināt iekļaujošu attieksmi pret dažādu grupu darbiniekiem valsts pārvaldē (tajā skaitā pret invalīdiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, minoritātēm), uzlabot publisko pakalpojumu pieejamību visu grupu pārstāvjiem un nodrošināt tādu jaunas politikas izvērtēšanas mehānismu, kas ņem vērā jaunas politikas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Ņemot vērā, cik formāli Latvijas valsts pārvalde uztver ietekmes novērtēšanas procedūras, šajā jomā tiesībsargam būtu ko darīt — kaut vai pieprasot par struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu atbildīgajām iestādēm pēc būtības vērtēt, cik kvalitatīvi ir veikta ietekmes analīze iesniegtajos projektos, tajā skaitā ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums.

Zviedrijā jau labu laiku viena no ombuda nodaļām ir atbildīga par dažādības vadības ieviešanu.

Domājot par to, cik iekļaujošai pret dažādu grupu pārstāvjiem jābūt valsts pārvaldei, jaunais tiesībsargs varētu smelties pieredzi no Zviedrijas kolēģiem. Zviedrijā jau labu laiku viena no ombuda nodaļām ir atbildīga par dažādības vadības ieviešanu, tajā skaitā par metodiskā atbalsta sniegšanu (vadlīnijām) organizācijām, kā ieviest dažādības vadību — tas ir, kā labāk piesaistīt darbam organizācijā dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus un kā nodrošināt vienādu pakalpoju pieejamību dažādu grupu iedzīvotājiem.

Labas pārvaldības trivializēšana

Taču, spriežot pēc gada pārskatiem, tiesībsargs uzskata, ka slikta pārvaldība izpaužas tikai divos veidos: ja iestāde pārkāpj tiesību normas (piemēram, neatbild uz iesniegumu pēc būtības) un ja iestādes darbinieks ir bijis rupjš pret apmeklētāju. Šāds iespaids veidojas, ieskatoties iestādes mājas lapā — sadaļā par labu pārvaldību var atrast tikai izvilkumus no Administratīvā procesa likuma un tiesību principu sarakstu. Ne ar vārdu netiek pieminēts, ka laba pārvaldība nav tikai šauri juridisks jēdziens, bet ietver arī jautājumus par valsts pārvaldes efektīvāku darba organizāciju, atklātību, atbildīgumu, atvērtību pilsoniskajai līdzdalībai, atsaucību un “draudzīgumu” apmeklētājiem, iekļaujošu pieeju gan personāla politikā, gan darbā ar klientiem. Noreducēt visus šos labas pārvaldības elementus līdz juridiskam skatījumam ir tas pats, kas cīnīties par noziedzības samazināšanos tikai ar Krimināllikuma normām.

Nelielā labas pārvaldības nodaļa Tiesībsarga birojā pilda nevēlamo darbu darītāju jeb „miskastes” funkciju.

Šādas pieejas rezultāts arī pārskatos ir redzams — nelielā labas pārvaldības nodaļa Tiesībsarga birojā pilda nevēlamo darbu darītāju jeb „miskastes” funkciju. Proti, tajā pēc pārpalikuma principa nonāk viss, ko nedara citas nodaļas, — gan nodokļu, gan budžeta, gan dzīvesvietas deklarēšanas u.c. jautājumi.

Ne sistēmiska skatījuma, ne proaktivitātes

Tiesībsargs galvenokārt veic tādu kā juridiskā konsultanta uzdevumu — konsultē iedzīvotājus par to, kas tiesību normās īsti rakstīts.

„Miskastes” funkcijas pildīšana nebūtu liels ļaunums, ja vien tiesībsargam paralēli būtu sistēmisks skatījums uz labas pārvaldības jautājumiem un iniciatīva ierosināt uzlabojumus. Bet diemžēl pašlaik nav bijis ne viena, ne otra. Pārskati liecina, ka tiesībsargs galvenokārt veic tādu kā juridiskā konsultanta uzdevumu — konsultē iedzīvotājus par to, kas tiesību normās īsti rakstīts, tikai retos gadījumos veicot analīzi par to, kādēļ tiesību normas bijušas pārprotamas vai kādi sistēmiski uzlabojumi būtu nepieciešami. Ja kaut kas tiek ieteikts (kas pats par sevi ir retums), tad tas attiecas tikai uz konkrētu iestāžu vai nozaru problēmām, tās nepaceļot augstākā līmenī un ilglaicīgi neveicot kontroli, vai iestāde šos ieteikumus pilda. Piemēram, tiesībsargs Valsts ieņēmumu dienestu (VID) aicināja nekavējoties veikt normatīvo aktu pilnveidošanu, lai ierobežotu fiktīvu komersantu darbību, bet acīmredzot neuzskatīja par vajadzīgu doties par šo nepieciešamību runāt ar Ekonomikas ministriju vai atbildīgo Saeimas komisiju, vai pat ar sabiedrību kopumā.

2009. gadā pēc savas iniciatīvas Tiesībsarga birojs labas pārvaldības jomā ierosinājis divas pārbaudes lietas. Tas ir tik daiļrunīgs skaitlis, ka neprasa izvērstus komentārus.

2009. gadā pēc savas iniciatīvas Tiesībsarga birojs labas pārvaldības jomā ierosinājis divas pārbaudes lietas. Tas ir tik daiļrunīgs skaitlis, ka neprasa izvērstus komentārus. Apstākļos, kad bez jebkādiem principiem tika “griezts budžets”, turpinājās valstij vai pašvaldībām piederošo uzņēmumu politizācija un administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām, bija jādzīvo īpašā informatīvā vakuumā, lai nepamanītu, ka šī noteikti nav laba pārvaldība.

Šāda Tiesībsarga biroja pašierobežošanās ir īpaši neizprotama uz Igaunijas fona. Tur tieslietu kancleram pēdējos gados ir bijis daudz ko teikt par pārvaldības uzlabošanu[ 4 ]– definējot un skaidrojot, kādi ir valsts darbinieku pienākumi papildus likuma normu skrupulozai ievērošanai. Likumā ietvertās tiesības ir tikai minimums, jo laba pārvaldība nozīmē daudz ko vairāk — sākot ar attieksmi pret bērnu bez biļetes sabiedriskajā transportā un beidzot ar procesu, kā tiek pieņemti likumi.

Latvijas apstākļos tiesībsargam būtu plašs darbības lauks labas pārvaldības jomā, turklāt tiešā sakarā ar pretdiskriminācijas jomu, jo, veidojot iekļaujošu, no aizspriedumiem brīvu un uz vienādām iespējām orientētu vidi valsts pārvaldē, var sekmēt arī diskriminācijas izskaušanu sabiedrībā.


Integrācija politiķus neinteresē

Meklējam tiesībsargu!

Negribu tādus pacientus!

Tiesības uz tiesībsargu

Vājš un vēl vājāks


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!