"Diena", 28.11.2003.
Katru dienu simtiem cilvēku pavada cerībā atgūt veselību, gaidot iespēju saņemt tik nepieciešamo orgānu. Tai pašā laikā daudzi cilvēki pat nezina par savām tiesībām dzīves laikā izteikt savu gribu attiecībā uz aizliegumu vai atļauju sava ķermeņa izmantošanai pēc nāves, to dokumentāri noformējot. Šī izmantošana noteiktajā kārtībā ir iespējama tikai zinātniskiem pētījumiem, mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai.
Neskatoties uz to, ka vairākās pasaules valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, ar likumu ir noteikts, ka audu vai orgānu izņemšana nevar būt par komercdarījuma objektu, sabiedrībā bieži valda nepareizs priekšstats par likumīgi izņemto orgānu un audu realizācijas iespēju. Audu un orgānu atlase, nosūtīšana un izmantošana ir iespējama tikai valstu savstarpējās orgānu maiņas ceļā. Šī cilvēku nezināšana un kļūdainie priekšstati liedz ārstiem glābt to cilvēku dzīvības, kuri turpinās dzīvot. Autora mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību audu un orgānu transplantācijas problēmai, pieņemot savu motivētu lēmumu par vai pret.