Raksts

Minoritātes definīcija nav pašmērķis


Datums:
11. novembris, 2002


Foto: I. Pumpure

Sabiedriskā dzīvē un cilvēku apziņā sāk mazināties atšķirība starp minoritātēm piederīgu Latvijas pilsoni un nepilsoni. Taču nelolosim ilūzijas. Tikko veiktais pētījums rāda, ka visnedrošāk joprojām jūtas krievi – nepilsoņi, kuriem saglabājas atstumtības un segregācijas sajūta.

Diskusija par Eiropas Padomes (EP) Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas ratifikācijas sagatavošanu Latvijā liecina, ka beidzot sākam saprast problēmas svarīgumu. Pilnīgi piekrītu Sabiedrības integrācijas departamenta direktora Reiņa Āboltiņa rakstā portālam politika.lv izteiktajai domai, ka konvenciju nav vērts ratificēt tikai tādēļ, lai vēlreiz pierādītu gatavību sekot EP tiesību uzskatiem. Galvenais motīvs ir – respektēt vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju vēlmi saglabāt un attīstīt savu mazākumtautību identitāti: valodu, kultūru, tradīcijas. Mēs aicinām viņus integrēties Latvijas nacionālajā sabiedrībā, apvienoties ap mūsu kopīgām vērtībām. Vienlaikus – integrācijas principi prasa, lai valsts aizsargātu arī katras tautības īpatnās vērtības, atzītu tās par paliekošām, par tādām, kas bagātina Latviju. Vispārējās konvencijas ratifikācija būtu šīs garantijas apliecinājums. Tas stiprinātu iekšējo stabilitāti Latvijā. Lūk, kur saskatu ratifikācijas galveno nozīmi.

Jautājuma aktualitāti apliecina arī tikko notikušā minoritāšu biedrību, apvienību, mākslas un zinātnieku kolektīvu vadītāju un aktīvistu aptauja, izzinot viņu domas par sabiedrības integrācijas un EP konvencijas ratifikācijas kopsakarību. No 103 respondentiem 81 uzskata, ka šī ratifikācija ir plašākas integrācijas būtisks priekšnoteikums. Tikai 6 personas nosaukušas ratifikāciju par nesvarīgu, diemžēl 16 no aptaujātiem neprata atbildēt, jo nezina konvencijas saturu.

R.Āboltiņš pamatoti akcentē minoritātes definīcijas formulējuma izstrādes svarīgumu. Tiešām – būtu labi, ja mūsu parlaments pateiktu, kam Latvijā adresētas konvencijā deklarētās tiesību aizsardzības garantijas. Piekrītu, ka nacionālās minoritātes oficiālu definīciju būs grūti pieņemt. R.Āboltiņš pieļauj, ka tādēļ varētu iztikt arī bez tāda definējuma. Varbūt. Bet tad rastos daudzi pārpratumi un sarežģījumi, konvenciju īstenojot.

Protams, balsojums varētu būt ātrs, ja pieņemtu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) 1993. gada 1. februāra rekomendāciju, kurā ieteikts atzīt par nacionālai minoritātei piederīgiem cittautiešus, kuri ir mītnes valsts pilsoņi un lielā skaitā tradicionāli dzīvo šīs valsts teritorijā. Šogad EPPA, skatot konvencijas īstenošanas problēmas Beļģijā, apstiprinājusi, ka šī rekomendācija paliek spēkā.

Problēmu savā rakstā detalizēti komentēja Eiropas cilvēktiesību maģistrants Artūrs Kučs – ja Saeima pieņemtu līdz šim visvairāk minēto variantu, ka par nacionālai minoritātei piederīgiem jāatzīst tikai pilsoņi, tad ārpus konvencijā ietvertām tiesību aizsardzības normām paliktu “aptuveni puse krievu, bet ukraiņu gadījumā – pat vairākums”. Tas nebūs problēmas risinājums. Piekrītu A.Kuča bažām, ka Latvijā (kur 23% iedzīvotāju ir nepilsoņi), šāda pieeja tūlīt sadurtos ar konvencijas īstenošanas praksi. Viņš iesaka iet pa citu ceļu, deklarējot nevis minoritāti, bet konvencijas aizsargājamo cilvēku loku, ietverot tajā arī cittautiešus – nepilsoņus.

Domāju, ka tas būtu lietderīgāk. EPPA rekomendācija par minoritātes pazīmēm konvencijā nav iekļauta. Konvencija arī neprasa, lai ratifikācijas aktā būtu minoritātes definīcija. Turklāt pati EPPA rekomendācija formulē minoritātes kolektīvās (grupas) pazīmes, bet konvencijā ir runa par personālo tiesību aizsardzību cilvēkiem, kuri piederīgi nacionālām minoritātēm. Tātad galvenais akcentējums tur veltīts indivīda tiesībām.

Ja Saeima paziņotu, ka tā konvencijā deklarēto tiesību aizsardzības zināmu daļu attiecina arī uz Latvijas nepilsoņiem (no kuriem daudzi ir potenciālie Latvijas pilsoņi), tas stipri uzlabotu etnopolitisko situāciju Latvijā un tuvinātu mūs Igaunijas etnopolitikas sasniegumu līmenim.

Šo viedokli varētu paust ratifikācijas dokumenta pielikumā, Saeimas pieņemtā piezīmē – deklarācijā (ne atrunās, jo tām ir cita funkcija). Pievienojot skaidrojumu, ka teiktais attiecas tikai uz konvencijas īstenošanu, bet nekādi nemaina pilsonības un nepilsoņu tiesību likumdošanas aktus un ir saskaņā ar Latvijas Satversmes 114. pantā deklarētām mazākumtautību tiesībām.

Te jāatgādina, ka 2000. gada 30. martā Saeima, izdarot būtiskus grozījumus Likumā par bijušo PSRS pilsoņu statusu Latvijā, nepilsoņu kultūras tiesības pielīdzināja pilsoņu tiesībām. Pārvērtību tendence jau sākusies. Arī sabiedriskā dzīvē un cilvēku apziņā pakāpeniski sāk mazināties atšķirība starp minoritātēm piederīgu Latvijas pilsoni un nepilsoni, sevišķi skatot tos nepilsoņus, kas dzimuši Latvijas teritorijā un nodzīvojuši te visu mūžu, bet jo sevišķi viņu jauno paaudzi, kura mācījusies un beigusi mācību iestādes pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Taču nelolosim ilūzijas. Tikko veiktais SKDS pētījums parāda, ka tomēr visnedrošāk, nestabilāk joprojām jūtas krievi – nepilsoņi. Viņiem saglabājas atstumtības un segregācijas sajūta. Ja ievērojam un objektīvi novērtējam šīs realitātes, tad skaidri saskatīsim minoritāšu tiesību paplašinājuma vajadzību un iespējas.

Integrācijas veicināšanas nolūkā nacionālās minoritātes definīcija ir vēlama. Bet tās pieņemšana nav pašmērķis. Šis uzdevums nedrīkst kavēt Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas ratifikāciju.


Dita Arāja "Konvencija mulsina prātus", Diena, 25.11.2002

EP Parlamentārās Asamblejas 1993. gada 1. februāra rekomendācijas nacionālo minoritāšu un tām piederīgo cilvēku jautājumā

EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācijas izskatīšana 7. Saeimā. 2000.g. 11. maija sēdes stenogramma

Konference “Sabiedrības integrācija un EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācija Latvijā”

Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"

Protection of minorities in Belgium. Doc. 9536. 5 September 2002. Report. Committee on Legal Affairs and Human Rights

SKDS pētījumi "Sabiedrības integrācija Latvijā" mājaslapā

Viktors Avotiņš "Konvencija ar detonatoru", NRA, 30.11.2002

Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!