Raksts

Minoritāšu līdzdalība sabiedrības integrācijā


Datums:
22. augusts, 2001


Autori

Boriss Kolčanovs


Foto: AFI

Lai sabiedrības integrācija noritētu veiksmīgi, ir nepieciešams iesaistīt minoritāšu pārstāvjus lēmumu pieņemšanas procesā.

Viena no demokrātiskas sabiedrības pazīmēm ir tāda, ka sabiedrībai svarīgi lēmumi tiek pieņemti atklāti, plaši informējot un iesaistot sabiedrību problēmas formulēšanā, apspriešanā un risinājuma izvēlē. Diemžēl, šis princips netiek konsekventi īstenots Latvijas sabiedrībai nozimīgu lēmumu pieņemšanā.

Arī nesen publicētais “Pārskats par tautas attīstību 2000/2001: Sabiedriskās politikas process Latvijā” apstiprināja, ka atklātības trūkums lēmumu pieņemšanā ir aktuāla Latvijas attīstības problēma. Pārskatā netika analizētas problēmas, kuras tiešā veidā ir saistītas ar sabiedrības integrāciju. Taču nav noslēpums, ka arī šajā jomā, it īpaši jautājumos, kuri tiešā veidā skar minoritāšu intereses ir ievērojams atklātības trūkums lēmumu pieņemšanā. Bieži vien svarīgi lēmumi tiek pieņemti neņemot vērā pašu minoritāšu pārstāvju viedokļus un ignorējot minoritāšu intereses. Ir tikai dabiski, ka šādā veidā pieņemtie lēmumi, kā arī to ieviešana dzīvē sastopas ar minoritāšu kritiku un protestiem, rada sabiedrībā nevajadzīgu spriedzi un bremzē integrāciju.

Visspilgtākā veidā šī problēma izpaužas sakarā ar 1998. gadā pieņemto Izglītības likumu un 1999-2000. gadā pieņemto valodas likumdošanu. Valsts valodas likuma un valdības noteikumu izstrādāšanas in pieņemšanas gaitā mūsu valsts pārstāvji uzturēja pastāvīgu kontaktu ar starptautiskajām organizācijām un uzmanīgi uzklausīja šo organizāciju ekspertu atziņas un rekomendācijas, taču savus līdzpilsoņus – nelatviešus neiesaistīja un viņu viedokļi un vērtējumi netika ņemti vērā. Tā kā Latvijas valodas likumdošana ietekmē pirmām kārtām tieši mūsu līdzpilsoņu, nevis ārzemju ekspertu dzīvi, nav pārsteigums, ka minoritāšu ignorēšana un atsevišķas likumprojekta normas tika asi kritizētas Latvijas krievu presē un izraisīja protestus.

Tāpat 1998. gadā, pieņemot Izglītības likumu, minoritāšu pārstāvji netika iesaistīti. Rezultatā, šajā likumā tika iekļauta norma, kura paredz, ka sākot ar 2004. gadu valsts un pašvaldību iestādēs vidējai un profesionālajai izglītībai ir jābūt valsts valodā, šādi liedzot krievvalodīgajiem bērniem iegūt vidējo un profesionālo izglītību valsts un pašvaldību skolās dzimtajā valodā .

Pašlaik šī norma izraisa nevajadzīgu spriedzi un šķeļ sabiedrību, traucējot tai integrēties. Krievu lingvistiskā minoritāte ļoti uztraucas par krievu izglītības likvidāciju. Lai gan daži mūsu politiķi vaino Latvijas krievu presi saspringtas situācijas radīšanā, tā faktiski tikai atspoguļo minoritātes reālo attieksmi pret šo problēmu. Arī nesenais koncerts – akcija Mežaparkā, kurā ap 5000 jauniešu demonstrēja savu atbalstu tiesībām uz izglītību dzimtajā valodā, ir drīzāk uztraukuma rādītajs nevis “pretvalstisko spēku” darbības rezultāts.

Es apzinos, ka valdošajām partijam minoritāšu pārstāvju iesaistīšana nav viegls solis, jo jāpārvar pašu politiķu pēdejo 10 gadu laikā radītos mītus par “nelatviešu nelojalitāti”, “nelatviešu nevēlēšanos mācīties valsts valodu” un “krievvalodīgo prasību pēc otras valsts valodas”. Taču tie ir mīti, bet minoritāšu ignorēšana reāli noved pie atsvešinātības no valsts un pie sabiedrības sašķelšanas.

Kādā veidā iesaistīt minoritātes lēmumu pieņemšanas procesā? Līdz šim Latvijas sabiedrības integrācijas problēma tika aplūkota galvenokārt no valodas apguves un naturalizācijas aspektiem. Arī tikko klajā laistā pētījuma “Sabiedrības integrācija: atsvešinātības pārvarēšana” autori apskata pilsonības un naturalizācijas, sociālo zinību un valodas apguves lomu atsvešinātības pārvarēšanas kontekstā. Diemžēl, mūsu sabiedrības problēma ir tāda, ka lēmumu pieņēmēji bieži vien ignorē ne tikai nepilsoņus, bet arī labi izglītotus Latvijas krievu tautības pilsoņus, kuri ļoti labi runā latviski. Līdz ar to, naturalizācija, izglītība un valodas apguve pati par sevi nerisina minoritāšu iesaistīšanas problēmu. Galvenais nosacījums minoritāšu pārstāvju iesaistīšanai ir, lai mūsu politiskajai elitei būtu pietiekoši liela politiskā griba iesaistīt minoritātes un ņemt vērā viņu intereses.


Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2000/2001

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!