Raksts

Mēs, Latvijas tauta, kura balsosim par zagļiem


Datums:
31. augusts, 2010


Autori

Ainārs Leijējs


Pirms neilga laika aicinot kādu cilvēku balsot, par, piemēram, godīgiem politiķiem, viņš man atbildēja: „Nē, par godīgajiem, nē.” Jābalso esot par tiem, kuri zog, bet dalās ar sabiedrību. Šāda atbilde nav nekas jauns un to visai bieži var dzirdēt publiskajā telpā - labs jautājums vai tas ir izplatīts viedoklis, vai arī tā „svars” pieaug, to nemitīgi tiražējot (arī šajā rakstā).

Kāpēc cilvēki atbalsta negodīgu cilvēku nonākšanu varas gaiteņos? Viens no argumentiem ir viņu it kā augstākā profesionalitāte sarunāt un izdarīt visu, kas nepieciešams. Iespējams, tāpēc, ka viņi/viņas ir pieraduši iet pāri šķēršļiem, izmantojot pretlikumīgus vai vismaz ētiski apšaubāmus paņēmienus. Cits aspekts ir viņu dalīšanās ar iedzīvotājiem. Tā teikt, šie noziedznieki kaut ko paņem sev, bet šo to atstāj arī valstij – izklausās, ka zagļu atbalstītāji uzskata, ka naudas piesavināšanās vai savas ietekmes izmantošana savās un savu draugu interesēs ir atbilstoša samaksa par politiķa paveikto un ieguldītajām pūlēm cilvēku dzīves uzlabošanā. Fair game*, vai ne?

Ierosinu kritiski aplūkot “tiem, kuri balsos par zagļiem” it kā izdevīgo valsts nozagšanas procesu. Pirmkārt, tiek nolaupīta nodokļu maksātāju valstij atdotā nauda. Tas notiek, piemēram, negodīgā veidā par izdevīgām summām piešķirot valsts vai pašvaldības pasūtījuma izpildi sev pietuvinātiem uzņēmumiem. Tādā veidā katrs no mums pārmaksā par nepieciešamās tehnikas iegādi, būvdarbiem vai ceļu remontiem. Ekonomikas policijas apstiprinājums iespējamajām nelikumībām vēl ir jāgaida, taču, iespējams, klasisks piemērs ir Dienvidu tilta celtniecība, kurā Valsts kontrole, tikai analizējot būvniecības dokumentus vien, atklāja apmēram 27 miljonus latu pārmaksāšanu. Jautājums, cik lieli līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta kopumā ir nonākuši zagļu kabatās, joprojām ir atklāts.

Nākamā problēma ir negodīgās sistēmas aizsardzībai izveidotais mehānisms. Lielākā daļa Latvijas valsts sektorā strādājošie ir godīgi sabiedrības locekļi, bet diemžēl dažos amatos ir iecelti vai vismaz ir mēģināts iecelt sev izdevīgus darboņus. Kāds teiks, ka tā ir normāla prakse, jo politiķiem ir jāpārrauga notiekošais valsts iestādēs. Daļēji tam būtu jāpiekrīt, taču tikai līdz tādam līmenim, kamēr amatpersonas nesāk rīkoties nelikumīgi vai neētiski, nepamatoti dodot priekšroku kādām konkrētām fiziskām un juridiskām personām, ignorējot citu, ar politisko vadību nesaistītu, cilvēku intereses. Mehānisma „skrūvītes” – negodīgi tiesneši, prokurori, policisti, ierēdņi (vai blogeri) – var radīt problēmas ikvienam iedzīvotājam, priekšroku dodot saviem „patroniem”, vai arī pielietojot negodīgu praksi arī citos gadījumos. Savukārt, tas var novest pie tā, ka kādā valsts iestādē mēs ilglaicīgi nesaņemam atļauju, jo neesam „savējie”, ka tiesā spriedums dažkārt var nebūt taisnīgs, jo lēmuma pieņēmējs ir pieradis pie negodīgas spēles, ka jūsu bērns nevarēs tikt iekšā izvēlētajā skolā vai bērnu dārzā, jo tā ir rezervēta kādam „maksātspējīgam” cilvēkam.

Tātad 2.oktobra vēlēšanās sabiedrībai būs iespēja izvēlēties, par ko balsot. Balsojot par tiem, kuri „zog, bet dalās”, Jūs balsosiet arī par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu, par to, ka pēc vēlēšanām Latvijai piederošos uzņēmumus privatizēs lētāk, nekā tie maksā, par tiesām, kas lemj netaisnīgi un ignorē manas un Tavas intereses, par izglītības iestādēm, kurās priekšroka ir „izredzēto” bērniem, par naudas izšķērdēšanu, veidojot Rīgas Ziemeļu šķērsojumu, par prokuratūru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kuri tā vietā, lai novērstu valsts nozagšanu, kļūs par noziedznieku kabatas organizācijām.

Tāpēc es par zagļiem nebalsošu. Vēlēšu par tiem, kuriem ir augstāks godīguma koeficents. Kā tādus noteikt? Jādomā līdzi un jāvērtē līdzšinējie darbi un pašreizējais piedāvājums. Atšķirt graudus no pelavām var palīdzēt mājas lapā www.kandidatiuzdelnas.lv atrodamā informācija, vai citos medijos pieejamie pārskati par politiķu paveikto pēdējos četros gados. Lielisks laika pavadīšanas veids būtu partiju pagātnes darbību analizēšana kopā ar draugiem pie kafijas tases…

*Godīga spēle? (angļu val.)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!