Raksts

Mēs darām Rīgu?


Datums:
25. maijs, 2004


Autori

Andis Zīlāns


Foto: Foto - A. Jansons © AFI

Šopavasar Rīgas dome organizēja vērienīgu akciju “Es Daru Rīgu”, kurā iesaistījās tūkstošiem rīdzinieku. Jautājums ir, vai šī neizrādīsies tikai ideju ģenerēšana “gaišākai nākotnei”, nevis pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība?

Šopavasar Rīgas dome organizēja atraktīvu un vērienīgu akciju “Es Daru Rīgu – Rīdzinieku idejas Rīgas attīstībai līdz 2018.gadam”. Kampaņas galvenais mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību jaunā Rīgas Attīstības plāna (2006-2018) nozīmei un noskaidrot Rīgas iedzīvotāju viedokli par nepieciešamajām pārmaiņām. Tūkstošiem rīdzinieku sniedza konstruktīvas idejas par to, kā panākt pozitīvas pārmaiņas pilsētā. Tomēr jautājums ir, vai kāds teiktajā ieklausīsies?

Notikušais ir tikai viens posms garā un nepārtrauktā plānošanas ciklā – no idejām, to pārvēršanas savstarpēji saskaņotos mērķos un uzdevumos, tālāk līdz sektoru plāniem un projektu izstrādei, un pēdīgi – lēmuma pieņemšanai par projektu finansēšanu. Šim procesam ir jābūt atklātam un caurskatāmam, lai tajā nebūtu iespējas dominēt šaurām ekonomiskām vai privātām interesēm. To var nodrošināt, ja visā plānošanas un lēmumu pieņemšanas ciklā sabiedrības pilnvērtīga līdzdalība ir neatņemama sastāvdaļa, nevis tikai ideju ģenerēšana “gaišākai nākotnei”.

Mēģinājums reducēt sabiedrības līdzdalību uz pāris vienreizējām akcijām noved pie tagadējās situācijas Rīgā, kad pilsētas administrācija un lēmumu pieņēmēji Rīgas Attīstības plānu neuztver kā likumu, pēc kura jāvadās, un sabiedrības loma plāna ieviešanā praktiski nav paredzēta – sabiedrībai nav reālas iespējas ietekmēt notiekošo. Kā citādāk izskaidrot to, ka esošā plāna prioritāte sabiedriskajam transportam netiek īstenota, vai naftas produktu terminālu paplašināšana tiek atbalstīta, neskatoties uz sabiedrības protestiem. Tūkstošiem mazdārziņu lietotāji vēlas turpināt apsaimniekot savas zaļās zonas, bet pašvaldība dārziņus pakāpeniski likvidē. Iedzīvotāji grib dzīvot drošā pilsētā ar labu gaisa kvalitāti, bet pašvaldība caur pilsētas dzīvojamiem rajoniem plāno Austrumu maģistrāli smagajam tranzītam uz ostu. Arī esošais plāns tapa ar plašu sabiedrības līdzdalību, bet kas notika tālāk? Kurā mirklī plāns kļuva par “novecojušu”, kā tas bieži izskan? Vai ir veikta plāna ieviešanas analīze? Vai notika konsultācijas ar sabiedrību par plāna neatbilstību šodienas situācijai?

Jautājuma būtība ir, kā plānot un ieviest pilsētas attīstību, reāli ņemot vērā sabiedrības viedokli, ne tikai atvēlot iespēju izteikties, kā to paredz noteikumi par sabiedrības līdzdalību. Saskaņā ar akcijas “Es daru Rīgu” darbības plānu iedzīvotāju iesniegtās idejas līdz vasaras beigām tiks apkopotas un labākās no tām tiks iekļautas Rīgas Attīstības plānā. Šeit parādās akcijas un pilsētas attīstības plānošanas vājākā vieta – dialoga trūkums starp pašvaldības administrāciju, lēmumu pieņēmējiem un plašāku sabiedrību. Akcijā līdz šim notikusi galvenokārt priekšlikumu izvirzīšana no rīdzinieku puses, nevis ideju apmaiņa un dialogs starp pašvaldības vadību un rīdziniekiem. Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem akcijas organizētāji noteiks, kas ir “vislabākās idejas”. Tieši tādēļ plānotājiem ir jāsniedz argumentācija par visu iesniegto ideju apstiprināšanu vai noraidīšanu, tas būtu labs pamats diskusijai.

Rīgas pašvaldības dažādu sektoru speciālistiem ir savi profesionālie uzskati, un dažādām sabiedrības vecuma, interešu un citām sociālām grupām ir savas īpašās vajadzības, vēlmes un viedokļi. Turpmākā dialogā īpašu uzmanību vajadzētu veltīt jautājumiem, par kuriem pastāv atšķirīgi viedokļi, un kas lielā mērā noteiks pilsētas attīstību un pilsētvides kvalitāti, piemēram, esošo dzīvojamo rajonu labiekārtošana un jaunu mājokļu attīstība, risinājumi pilsētas transporta problēmām visiem satiksmes dalībniekiem, Rīgas ostas loma pilsētas attīstībā, jaunas apbūves un mājokļu īpatsvars Rīgas vēsturiskā centrā, lielveikalu būvniecība un Rīgas apakšcentru attīstība, zaļo zonu, ezeru un upju krastu izmantošana un tamlīdzīgi. Galvenais ir attīstīt sarunas kultūru un ņemt vērā dažādos viedokļus.

Atklāts, plašs un dziļš dialogs dotu iespēju rast kvalitatīvākus risinājumus pilsētas ekonomiskajai, sociālai un vides attīstībai, kas plašākai sabiedrībai būs saprotamāki un pieņemamāki. Plāns, kas tapis ar pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, paaugstinās sabiedrības ieinteresētību atbalstīt un pārraudzīt plāna ieviešanu. Starp sabiedrību un pašvaldību tiks iedibinātas stabilākas un ilglaicīgas partnerības prasmes, pieaugs sabiedrības uzticība pašvaldības darbam. Šāds process veicinās pilsētas attīstības plāna nostiprināšanu de facto kā likumu, kas ar vieglu roku netiks grozīts pēc iegribas detālplānojumu izstrādes laikā.

Darīsim Rīgu kopā!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!