Runā, ka patiesība ir prasta, bet meliem vajag daudz vārdu, ka meliem īsas kājas. Uz parunām,lai neteiktu tradīcijām, šī tauta naska. Par to melu kāju garumu jau var diskutēt, piemēram, tās melu kājas laikam ir ļoti garas, jo paiet liels laiks, kamēr tauta apjauš, ka tai tomēr melo.

Neesmu speciāliste, bet par valsts ekonomiku šodien diskutē pat neprofesionāļi,skaļi apgalvojot, ka viņiem jātic. Politikāņi stāsta aizgūtnēm, ka krīze jau sen beigusies. Tikai – tie naudas aizdevēji naudu aizdeva tiem, kas runāja pretī vai tiem, kas klanīja galvu un teica – jā, jā, mēs darīsim tā, kā jūs gribat?

Bērni ģimenē nav bizness, politika ir bizness? Lēnie igauņi laikam ir nacionāli augstāk attīstīti, jo viņi pilda patriotiski reālo uzdevumu – igauņi dzimst. Bet pie mums runā par valodām. Kas reāli notiks pēc referenduma, kāds zina?

Ja reālie biznesmaņi dabū pa pakaļu, viņiem “iesaldē” naudu, pat atņem to, īsti biznesmeņi meklē jaunu taciņu, pa kuru atkal nokļūt uz lielā ceļa. Vai politikas biznesā šodien kādam “dod pa pakaļu”? Tās melu kājas tak ir tik ļoti garas, ka tauta pat nespēj ieraudzīt, ka kaut kur augstu augšā klunkurē meli.

Runā, runā, ka šogad sagaidāms pasaules gals. Tie īstie zvaigžņu pazinēji (astronomi, citi jau tikai “lasa zvaigznēs rakstīto” saka, ka nekas tāds nav novērojams. Ticēt viņiem? Viņu patiesība ir īstenība? Vai pasaules gals jau sen ir iestājies, jo visa cilvēce taču ir sen piedzērusies? No tiem piedzērušajiem pat daži vēlas aizliegt tirgot apreibinošās vielas līdz 21 viena gada vecumam. Tad gan varēs atļauti piedzerties un taisīt bērnus, lai atrisinātu nacionālo problēmu. Vienalga kāda valodā tie bērni runās. Piedzērušais jau tāpat nesapratīs, ko saka. Tāpat, kā nesaprot to, ko šodien saka un dara politikāņi.