Raksts

Meklējam naudu cietumiem!


Datums:
11. augusts, 2009


Autori

Ilona Kronberga


Foto: Slimmer Jimmer

Aptuveni 82% no visas cietumiem izdevumu segšanai atvēlētās naudas tiek iztērēti atalgojumos, un tikai pāri palikušie 18% — ieslodzītajiem.

Izskatās, ka naudiņa ar Latvijas ieslodzījuma vietu sistēmu spēlē paslēpes. Tā ir paslēpusies, kāds to meklē, bet cits no malas sauc — auksts, auksts, silts un atkal auksts. Rodas iespaids, ka nevienam tā īsti nav skaidrs, kurā virzienā doties, lai nākamajā ziemā nenosaltu pavisam. Gandrīz silts tiešām bija šā gada 8.jūlijā, kad pārliecinoši tika apgalvots, ka līdzekļu samazinājums ieslodzījuma sistēmā būs uz administrācijas rēķina.[1] Kaut arī nebija skaidri pateikts, kas ir šī administrācija, kur tā mīt, bet vismaz labi, ka ne uz ieslodzīto rēķina. Jo redz’ — valsts ir tāda padarīšana, ka tiesību bez pienākumiem nemēdz būt. Lai cik skarbi būtu tautas vārdi par ieslodzīto „atšaušanu”, nosūtīšanu „spaidu darbos” vai citās solidāri populārās izdarībās, patiesība ir viena — ja valsts paņem sev tiesības ierobežot brīvību, tad līdzi nāk pienākums kontrolēt šo procesu, garantējot vismaz kaut kādu sociāli baudāmu rezultātu tiem (sabiedrībai), kā vārdā valsts šo tiesību lieto.

Aizvien nezinām, kur meklēt

Tomēr apņemšanās ir pakususi kā saldējums karstajā vasaras saulītē un ieņemtais kurss ir atkal uz auksto ziemu. Virziens mainījies 9.augustā, kad plašsaziņas līdzekļi ziņo — Latvijas cietumi slīgst parādos.[2] Tas pats par sevi nebūtu nekas īpašs, jo kuram gan šobrīd nav parādu? Tomēr jautājums paliek atklāts, kāpēc atkal zudis meklējumu virziens un kas ir domāts vai darīts no 8.jūlija līdz 9.augustam? Vai tiešām nekas nav ne domāts, ne darīts, bet, vadībai atgriežoties no atvaļinājuma, kaut kas jāsaka tautai? Nu, kaut vai tas, ka esam turpat, kur bijām, un aizvien nezinām, kur meklēt. Lai būtu efektīvāk, ilustrācijai tiek pievienots stāsts par ieslodzīto skaita strauju pieaugumu un netiek aizmirsta arī piebilde — ja netiks rasts finansējums, rudenī nebūs ne siltuma, ne pārtikas. Vienīgi nav precizēts pārmetuma adresāts, kuram šis finansējums bija jārod, kamēr cietumu spečuki baudīja atvaļinājumu. Izskatās, ka „kādam” tiek pārmesta mājasdarbu nepildīšana. Arī tieslietu ministrs ir pikts un bažīgi spriež par šo situāciju[3], jo visa galā tā varot izvērsties par nacionālās drošības jautājumu.

Ja nacionālajai drošībai ir tik daudz jautājumu un visi apkārt norūpējušies, būtu laiks ķerties pie atbilžu meklējumiem un „mājasdarba” izpildīšanas. Meklējam naudiņu.

Cik naudas tad bijis un ir cietumiem

Vislabāk situāciju var pētīt attīstībā, lai būtu ko salīdzināt; tāpēc ir jāanalizē cietumu sistēmas publiskie gada pārskati[4] un normatīvie akti par valsts budžetu. Redzams, ka 2009.gadā pēc samazinājuma jūnijā cietumu sistēmas budžets ir 25,6 miljoni latu, no kuriem cietumu administrāciju algām ir atvēlēti 20,5 miljoni, bet ieslodzītajiem paliek tikai 5,1 miljoni.[5] Šos skaitļus izsakot procentos, izrādās, ka, 82,2% no visas cietumiem izdevumu segšanai atvēlētās naudas tiek iztērēti atalgojumos, un tikai pāri palikušie 17,8% — ieslodzītajiem. Taisnības labad jāsaka, ka budžeta samazinājums ir vairāk skāris nevis atalgojumu daļu cietumu administrācijām, bet tieši augošo ieslodzīto skaitu, kas šobrīd ir aptuveni 7200 cilvēki.

Ja šogad daudz tiek runāts par to, ka krīzes apstākļos mums ir jāatgriežas vismaz 2005.gada izdevumu līmenī, tad, kā redzams, no 2005.gada mūs šodien vēl šķir vismaz 4 miljoni latu. Savukārt, runājot par ieslodzīto skaitu, — 2004.gadā pie tikai 17,4 miljonu latu budžeta ieslodzījuma vietās atradās astoņi tūkstoši divi simti ieslodzīto[7]. Protams, ka aiz loga ir citas cenas[8] un prasības, bet tajā pašā laikā, ja pavērojam ieslodzīto skaita attiecību pret cietumu sistēmas budžeta lielumu, naudas vienmēr ir bijis par maz[9]. Tas liek domāt, ka problēma ir vairāk iestādes menedžmentā, nevis konkrētajā naudas apjomā. Tā šogad darbinieku atalgojumiem atvēlētā naudas summa divas reizes pārsniedz to ciparu, kas uzrādās gada pārskatos par 2005. vai 2006.gadu. Algu fonds faktiski ir dubultojies, kaut arī ne darbinieku skaits, ne darba apjoms nav būtiski mainījies, bet vidējā alga uz vienu darbinieku sanāk aptuveni 517 latu. Ja aizvien vienai daļai darbinieku algas ne tuvu nesasniedz šo ciparu, tad acīmredzot otrai daļai atalgojumu līmenis ir būtiski augstāks, tā veidojot tik augstu vidējo aprēķinu, vai arī šo daļu samazinājumi nav skāruši.

Tāpēc neatbildēts paliek jautājums, uz kā rēķina budžeta tēriņu samazinājumi tad ir veikti līdz šim? Cipari liek domāt, ka samazinājuma „riska grupas” ir ieslodzītie un mazāk atalgotie administrācijas darbinieki. Bet cietumu sistēmas pienākums un pastāvēšanas iemesls ir sniegt noteiktus drošības pakalpojumus savas valsts iedzīvotājiem, nevis radīt vietu, kur nopelnīt vai ieņemt amatus noteiktiem cilvēkiem.

Nav, kur izbēgt

Meklēt īsto virzienu ir tik sarežģīti, jo, kā izskatās, meklēts tiek visur, tikai ne tur, kur nauda ir. Un vai maz kāds to grib atrast? Tas ir tāpat, kā aplūkot gleznu, iebāžot tajā degunu līdz ausīm, — gar acīm vien eļļas traipi, bet, ja atkāptos soli atpakaļ, atklātos pavisam cits skats — glezna, par kuru var spriest visā tās pilnībā. Arī strukturālas reformas iespējas tad varētu dot pavisam citus apvāršņus, ja tās attiecinātu, pirmkārt, uz funkciju izvērtēšanu, otrkārt — uz struktūras izmaiņām un, treškārt, iekšējo resursu pārdali. Piemēram, Iekšlietu ministrija vēsta, ka tā tai izdevies ietaupīt ne tikai 2, bet pat 17 miljonus latu.[10]

Skaidrs ir viens — šobrīd pastāv virkne nopietnu priekšnoteikumu, lai ieslodzīto skaits Latvijā pieaugtu, un tas pieaugs, iespējams, pat līdz 2004. gada līmenim. Te jārunā ne tikai par ekonomiskās dižķibeles radītajām izmaiņām, bet arī par pašu pieņemtajiem lēmumiem — sodu bardzināšanu Krimināllikumā, lēnu notiesāto resocializāciju ieslodzījumā vai tās neesamību vispār, kas savukārt liek šķēršļus pirmtermiņa atbrīvošanai. Tāpat minams sociālā atbalsta trūkums pēc soda izciešanas, un atsevišķu probācijas funkciju likvidācija, kas iepriekš mazināja atkārtotu noziegumu riskus.

Šobrīd nav īstais brīdis baidīt ar ieslodzīto dumpjiem[11], bēgšanām vai solīt katastrofu, ja cietumu sistēmai papildus nepiešķirs 2 miljonus latu. Realitāte ir cita — ieslodzītajiem tā īsti šobrīd nav uz kurieni aizbēgt, un arī „iztrūkstošie” 2 miljoni latu cietumu sistēmai, apstiprinot šā gada budžetu, jau ir piešķirti, tikai — tie ir jāsaskata.

__________________________

[1] http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=25555761

[2] http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=342443

[3] http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=26155501

[4] http://www.ievp.gov.lv/?sadala=92

[5] komunāliem pakalpojumiem, ēdināšanai un citiem līdzīgiem izdevumiem;

[6] LR Valsts kontrole, 05.01.2007, Nr. Nr.5.1-2-13/2006: Valsts budžeta programmas „Ieslodzījuma vietas” administrēšanas nodrošināšana Ieslodzījuma vietu pārvaldē un ieslodzījuma vietās – www.lrvk.gov.lv;

[7] 2001.gadā ieslodzījuma vietās atradās 8 531 ieslodzītais un naudas bija 14,2 miljoni latu, http://www.tm.gov.lv/lv/documents/parskati/2001/221_ievp.doc ;

[8] Kaut arī pārtikai un arī komunāliem maksājumiem cenas tagad samazinās;

[9] http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file45159.doc ;

[10] http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/informacija_medijiem/?doc=17171

[11] http://www.nra.lv/zinas/25557-cietumnieku-pabarosanai-trukst-divi-miljoni-latu.htm


Ieguldīt galvās, ne restēs


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!