Raksts

Mēģinājums revidēt Pilsonības likumu


Datums:
11. novembris, 2003


Autori

Māra Libeka


"Lauku Avīze", 11.11.2003.Rubrika: Komentārs (3. lpp.)raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Lauku Avīzes arhīvawww.news.lv

Īpašu uzdevumu ministra sekretariāts izstrādājis grozījumus Pilsonības likumā, kas ļaus plašākam personu lokam iegūt Latvijas pilsonību.

Ierosinātie Pilsonības likuma grozījumi turpmāk dotu iespēju reģistrācijas kārtībā iegūt Latvijas pilsonību personām, kuras pabeigušas latviešu pamatskolu vai vidusskolu, bet nav mācījušās latviešu skolās pilnu kursu. Pēc Naturalizācijas pārvaldes (priekšniece E. Aldermane) iniciatīvas ar likuma grozījumu no tā ir izsvītroti vārdi “pilnu kursu”. Grozījumu autori uzskata: ja padomju laikā PSRS pilsonis, tagadējais nepilsonis kādu laiku mācījies krievu skolā, bet pēc tam pārgājis uz latviešu skolu, ko var apliecināt ar izglītības iestādes dokumentu, viņš par Latvijas pilsoni varētu kļūt, tikai reģistrējoties vien. Būtiski, ka līdztekus automātiski pilsonību iegūtu arī šo personu bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, bet nemācās latviešu valodā.

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane aprēķinājusi, ka tādējādi pilsoņu skaitu varētu palielināt vēl par 10 tūkstošiem personu.

— Mācoties pirmajās klasēs krievu skolā, bet pārējās latviešu skolā, šie nepilsoņi ir ne tikai integrējušies, bet pilnībā asimilējušies. Daudzi citu tautību vecāki savus bērnus jau padomju laikā sūtīja uz latviešu skolām un viņi ir izauguši absolūti latviskā vidē, tad kāpēc viņus nereģistrēt par pilsoņiem? — jautā E. Aldermane.

Tomēr jājautā, kāpēc šīs personas jau sen nav kļuvušas par Latvijas pilsoņiem naturalizējoties — dodot solījumu par uzticību Latvijai, nokārtojot pārbaudījumu latviešu valodā un vēsturē. Vai personai, kas sen izvēlējusies latvisko identitāti, to būtu grūti izdarīt?

E. Aldermane uzskata, ka daļa nepilsoņu esot apvainojušies par to, ka viņus par pilsoņiem nereģistrē automātiski, tāpēc izvēlējušies nepilsoņa stāvokli. Mūsu lasītājam jāzina, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzskata: — Teorētiski tiek pieļauta iespēja, ka skolēns devītās vai divpadsmitās klases otrajā pusgadā no krievu skolas pāriet uz latviešu skolu un reģistrējas par pilsoni. Ja likuma grozījumi nokļūs līdz Saeimai, būs pamatīgi jāizvērtē šā panta piemērošanas iespējas. Ja pants paliek piedāvātajā redakcijā, nav izslēgtas Pilsonības likuma ļaunprātīgas piemērošanas iespējas.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte ir pārsteigta, ka grozījumi likumā tapuši, nepieaicinot nevienu šīs Saeimas komisijas pārstāvi. A. Rugāte apšauba, ka Pilsonības likums tiks atvērts, tas ir, labots vai grozīts.

A. Rugāte: — Likuma grozījumu autori nav ņēmuši vērā, ka tikpat labi var būt arī pretēja situācija: vienpadsmit gadus nepilsonis mācījies krievu skolā un tikai vienu gadu latviešu skolā, bet pēc tam automātiski saņem pilsonību. Tāpēc par šo jautājumu ir nopietni jādebatē, lai pārliecinātos, kādas sekas būs šādam grozījumam. Vai tiešām visiem, kas padomju laikā latviešu skolās beiguši nepilnu mācību kursu, automātiski jāpiešķir pilsonība? Varētu diskutēt par atvieglotiem nosacījumiem tiem, kas latviešu skolās mācījušies pēdējā desmitgadē.

Tas, ka pašreizējā likumā ir norma, kas norāda, ka par pilsoni var reģistrēties tikai tad, ja pabeigts pilns kurss latviešu skolās, nebūt nenozīmē, ka pilsonības pretendenta tiesības ir ierobežotas. Pretendentiem valsts piedāvā arī citas iespējas, citus ceļus, kā kļūt par Latvijas pilsoni. Manuprāt, nevajadzētu aizrauties ar automātisku pilsonības piešķiršanu, jo tad nebija vērts tik cītīgi strādāt pie Pilsonības likuma. Lupināt nost no likuma pa kripatiņai, lai automātiski papildinātu pilsoņu rindas, nav prātīgi. Ja grozījumi nokļūs līdz Pilsonības izpildes likuma komisijai, gaidāma pamatīga to lietderības izvērtēšana.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!