Raksts

Mediju zemādas injekcijas


Datums:
18. jūlijs, 2006


Autori

Anda Rožukalne


Foto: Krista

Sen pagājuši tie laiki, kad iespējamo slēpto reklāmu par labu politiķiem sagādāja kāds ne pārāk godīgs vai ne pārāk profesionāls žurnālists. Lēmumus par slēptās politiskās reklāmas formām un noteikumiem pieņem mediju vadītāji, tos ietekmē īpašnieki. Tāpēc sarunai par ētiku vajadzētu būt plašākai un jāietver mediju īpašnieku ētika.

Uzsākot projektu 9.Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un iespējamā slēptā reklāma[ 1 ], būtiski vēlreiz uzsvērt tā mērķus un iezīmēt jauno saturu. Projekts ir paplašināts: ievērojot pārmaiņas informatīvajā vidē, tam ir vairākas jaunas būtiskas sadaļas.

Šī ir ceturtā reize, kad šāds projekts tiek veidots. PROVIDUS darbošanās iespējamās slēptās reklāmas identificēšanā ir bijusi visnotaļ sekmīga – jau iepriekšējā projekta rezultāti rādīja, ka iespējamās slēptās reklāmas gadījumu Latvijas medijos ir daudz mazāk. Tāpēc, manuprāt, ir nepieciešams vēlreiz apspriest vairākus jautājumus, kas neizbēgami pavadīs šo projektu. No tiem es iezīmēju trīs, manuprāt, svarīgākos.

Kāpēc projekts tiek turpināts?

Vērtīgās un mazvērtīgās informācijas plūsma ir tik intensīva, ka neizbēgami – lielāko daļu ziņu par apkārtējās pasaules norisēm mēs uzņemam no masu medijiem. To šogad vēl neizmainīs politisko reklāmu kaudzītes mūsu pasta kastēs vai partiju aģitācijas braucienu atraktivitāte, ne arī iespēja tūkstošiem cilvēku vienā mirklī saņemt vienādu mobilā telefona īsziņu.

Mediji pārstāv dominējošos viedokļus, ar kuru palīdzību indivīdi un atsevišķas grupas veido savu dzīves izpratni, gūstot priekšstatu par to, kā sociālā realitāte turas kopā. Mediji nesniedz vienkāršu esošās realitātes atspoguļojumu. Tie neatlaidīgi piedāvā veiksmīgas konstrukcijas, kas atspoguļo daudzus faktorus lēmumu pieņemšanā. Tādēļ auditorijas uzskati veidojas tieši mediju sniegto ziņu iespaidā.

Mediju efekti ir ļoti spēcīgi. Ne velti vienu no mediju efektiem tā arī sauc – zemādas injekcija, proti, mediju piegādātā informācija iedarbojas mums zem ādas. Tā kļuvusi par mūsu daļu, un mēs nemaz nejūtam tās ietekmi. Ja mediji intensīvi producē viena veida informāciju, mūsu iespējas to neuztvert, kritiski izvērtēt un analizēt, samazinās. Vieglāk ir pieņemt un neiedziļināties, jo citādi mēs pazustu ziņu daudzveidībā. Šādā situācijā iespējamās slēptās reklāmas identifikācijai ir svarīga nozīme – kāds pasaka, ka ir atsevišķas, pēc noteiktiem kritērijiem atpazīstamas mediju satura daļas, kuru mērķi ir negodīgi. Tālākā izvēle – ticēt slēptajai reklāmai, atļaut sevi mānīt, ir katra indivīda ziņā.

Kā runāt par mediju ētiku?

Esmu pārliecināta, ka viens no šīgada projekta darbības mērķiem ir samazināt žurnālistu vai mediju pārstāvju apdraudētības sajūtu, to iespaidu, ka mediju satura monitorings vajā, liek zem lupas un pārspīlēti preparē žurnālistiku. Protams, ka izpētot lielu satura daudzumu, var ieraudzīt citkārt nepamanāmas likumsakarības. Tomēr medijus auditorija vērtē un kritizē katru dienu, tā ir šī darba daļa un būtībā starp Latvijas mediju redakciju un šī projekta mērķiem nav īstu pretrunu.

Tāpēc atgādināšu, ka šī projekta kontekstā ir daudz runāts par ētiku žurnālistikā, par to, ka mediju darbinieku atbildība pret savu auditoriju ietver nepieciešamību to nemaldināt, lai saglabātu uzticības pilnas attiecības.

Es uzskatu, ka šajā sarunā nepieciešama jauna pakāpe, jo žurnālistu ētikas piesaukšana vietā un nevietā (it īpaši iespējamās slēptās politiskās reklāmas pētījuma laikā un priekšvēlēšanu laikā) neizmainīs situāciju mediju vidē, ja mēs nerunāsim arī par citiem žurnālistu ētikas aspektiem. Kāpēc? Tāpēc, ka sabiedrībā pārāk bieži tiek kultivēts uzskats par žurnālistikas lielo neatkarību, par preses brīvību. Šis uzskats liek domāt, ka mediju saturs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no žurnālistu godaprāta, profesionālisma, no ētikas izpratnes. Jā, tā ir, bet lieki nepārspīlēsim šo atbildību un ietekmi.

Laikmetā, kad mediji darbojas tirgus apstākļos, žurnālistikas brīvība ir daudz ierobežotāka nekā citu t.s. brīvo profesiju pārstāvju, teiksim, ārstu vai advokātu brīvība. Kāpēc tā? Tāpēc ka žurnālistiem par darbu nemaksā to „pakalpojuma” saņēmējs – lasītāji, radioklausītāji un televīzijas skaitītāji. Žurnālistu darbu apmaksā mediju uzņēmumi, kuru īpašnieki, dažāda līmeņa menedžeri, redaktori ļoti būtiski ietekmē mediju saturu un žurnālistu darbu. Tāpēc mūždien tikai mehāniski plivinot žurnālistikas ētikas karogu, mēs atstājam žurnālistus dziļā vientulībā kopā ar savu pienākumu un misiju, piemirstot, ka vienlaikus žurnālistam jāievēro spēles noteikumi, kas tiek diktēti viņa darbavietā.

Jau sen pagājuši tie laiki, kad iespējamo slēpto reklāmu par labu politiķiem sagādāja kāds ne pārāk godīgs vai ne pārāk profesionāls žurnālists, lēmumus par slēptās politiskās reklāmas formām un noteikumiem pieņem mediju vadītāji, tos ietekmē īpašnieki. Tāpēc sarunai par ētiku vajadzētu būt plašākai un jāietver mediju īpašnieku ētika. Tādā gadījumā, sarunā būtu pieminēti vairāki svarīgi slēptās reklāmas veidošanas procesa dalībnieki. Domāju, ka šāgada projekta papildinājumi savā ziņā risina šo jautājumu.

Kā projekts mainījies?

Šāgada projektā ir vairāki būtiski jauninājumi. Jau pašā nosaukumā uzsvērts, ka tiek pētīta ne vien iespējamā slēptā reklāma, bet politisko partiju reprezentācija medijos. Ko tas nozīmē? Projekts plašāk izmantos milzīgo informācijas apjomu par partiju publicitāti divus mēnešus pirms vēlēšanām, fiksējot gan konkrētu partiju parādīšanās biežumu, gan to vērtējumu medijos. Tādējādi būs iespējams noskaidrot, kuros medijos noteiktas partijas aprakstītas vairāk, kuri vienas partijas slavējuši vai kritizējuši, tādējādi ietekmējot savu lasītāju izvēli.

Projekta gaitā tiks izvērtēts vēl viens būtisks priekšvēlēšanu publicitātes aspekts – vai mediji tikai seko partiju aktivitātēm, tādējādi atbalstot to publicitātes kampaņas, vai tomēr, pēc pašu izvēlētiem principiem un kritērijiem, vērtē visu partiju programmas, deputātu kandidātu darbību un uzskatus. Šāda pieeja ļaus ieraudzīt mediju uzvedību: vai tie iet partiju aktivitāšu pavadā vai tomēr veido savu dienaskārtību, sniedzot lasītājiem vispusīgu informāciju par partijām. Līdzīgi pētījumi pirms vēlēšanām veikti vairākās valstīts, taču Latvijā pirmo reizi partiju atspoguļojums tiks skatīts šādā aspektā.

Projekta darba grupa paplašinājusi arī monitorēto mediju spektru. Līdzās tradicionālajiem medijiem, tiks analizēta informācija, kas parādās vairākos interneta portālos. Tie ik dienas sasniedz būtisku auditorijas daļu, daudziem internets ir vienīgais vai galvenais informācijas avots, tāpēc tam ir nozīmīga loma arī priekšvēlēšanu laikā.

Būtisks jauninājums iespējamās slēptās reklāmas pētījumā ir plašāka konteksta izpratne. Lai pamatoti identificētu iespējamu slēpto politisko reklāmu, nepieciešams pamatīgāk iedziļināties katra medija darbības specifikā. Tāpēc projekta veidotāji ir aicinājuši Latvijas medijus informēt par saviem priekšvēlēšanu atspoguļojuma principiem. Šī informācija ir ļoti vērtīga, tā palīdzēs labāk izvērtēt katru iespējamās slēptās reklāmas gadījumu. Tāpēc projekta panākumu būtisks priekšnoteikums ir mediju, auditorijas un pētnieku pozitīva sadarbība.


2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un iespējamā slēptā reklāma. Metodoloģijas apraksts


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!