Raksts

Mediju loma politiskās kultūras modernizācijā – destruktīva


Datums:
14. janvāris, 2003


Autori

Deniss Hanovs


Foto: Deniss Hanovs

Recenzija par pētījumu “8. Saeimas vēlēšanas. Partiju publicitātes kvalitatīvā analīze.”

Observer pētījums ir detalizēts Latvijas mediju darbības apskats priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Jākonstatē, ka pētījuma ievadā izvirzītie mērķi pētījuma gaitā netiek sasniegti, un šis negatīvais rezultāts skaidri atspoguļojās pētījuma nobeigumā, 44. lpp., kur īsi minēti daži no pētījumā iekļautiem metodikas aspektiem, neminot pašu metodoloģijas saturu, nedefinējot Observer metodoloģisko pieeju. Pētījuma sākumā izvirzītā tēze par kvalitatīvu analīzi netiek skaidrota un pētījuma saturā netiek atspoguļota.

Tādēļ ka metodoloģija nav precīzi definēta, pētījums veidots izteikti empīrisks, bez politikas zinātnes analīzei nepieciešamajiem analītiskajiem slēdzieniem un kopsavilkuma, kurā būtu atspoguļota metodoloģiskā pieeja. Tādējādi pētījums ir empīrisku datu krājums, un pētījuma lasītājiem pašiem jāveido kvalitatīva analīze.

Neskatoties uz augšminētajiem trūkumiem, Observer dati ir vērtīgs un sistematizēts mediju darba atspoguļojums – detalizēti izstrādātie grafiskie materiāli, preses un elektronisko mediju informācijas sadale pēc tematiskiem aspektiem ļauj izmantot Observer apkopotos materiālus kvalitatīvām analīzēm.

Pētījums skar svarīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanas elementu – mediju vērtību orientāciju. Jākonstatē, ka Latvijā eksistējošo mediju spektrs ir Latvijas sabiedrības attīstības atspoguļojums.

Pirmkārt, Observer pētījums skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrībā, neatkarīgi no tās etniskajiem segmentiem, ir izteikti zema interese par tematiem, kas veido pilsoniskās sabiedrības saturu un pieder pie tā sauktajām “postmateriālajām vērtībām” (R.Ingleharts) – izglītības, kultūras un vides aizsardzības tēmām. Pieņemot, ka mediji ne tikai atspoguļo sabiedrībā esošās vērtību hierarhiskās struktūras, bet arī stimulē šo struktūru transformāciju un akcentu maiņu, jāuzsver, ka Latvijas sabiedrība atrodas “materiālo” vērtību attīstības pakāpē, kas ietekmē arī tematu aktualitāti – pārsvarā dominē informācija par elites privāto dzīvi. Tā izskaidrojams fakts, ka skandāli absolūti dominē tēmu sarakstā.

Kvalitatīvas analīzes veidošanos un secinājumu skaidrību apgrūtina arī tas, ka latviešu un krievu medijos atšķiras aplūkojamo tematu skaits – daži temati, kas parādās latviešu mediju analītiskajās līknēs, neeksistē krievu mediju grafiskajā analīzē un otrādi.

Otrkārt, pētījums ļauj secināt, ka Latvijas sabiedrība ir vāji ieinteresēta sabiedrības integrācijas jautājumā, pie tam, intereses trūkums ir novērojams gan latviešu, gan mazākumtautību medijos. Nelielas atšķirības televīziju izvēlētajās tēmās starp latviešu un mazākumtautību medijiem liecina par krievvalodīgo mediju tendenci negatīvi atspoguļot Latvijas parlamentārās vēlēšanas un politisko eliti, kuru spēj ietekmēt tikai ierobežots skaits krievvalodīgo vēlētāju. Mediju informācijas izklāsts nav orientēts uz etnisko attiecību normalizāciju valstī.
Tāda tendence, ko atspoguļo Observer dati, izvirza jautājumu par mediju iesaistīšanos sabiedrības integrācijas procesā un nepieciešamību pārvarēt divu kopienu veidošanu ne tikai politiskā praksē, bet arī medijos. Observer dati liecina par to, ka krievvalodīgie mediji nepievērš uzmanību integrācijai, tikai ierobežotā apjomā interesējas par valsts likumdošanu, tā veidojot krievvalodīgo mediju lietotāju informatīvu norobežošanos no valsts politikas attīstības un izolējot tos no iespējas veidot ciešus sakarus ar latviešu informatīvo telpu.

Treškārt, mediju loma politikas veidošanas procesā ir ārkārtīgi svarīga tādēļ, ka lielākai daļai Latvijas sabiedrības politiskās izglītības un pilsoniskās pašorientācijas zemais līmenis pēc ilga politiskās apātijas perioda PSRS laikā neļauj veidot patstāvīgu, no mediju sensacionāliem materiāliem un to tirgus atraktivitātes neatkarīgu viedokli. Kā redzams no Observer partiju publicitātes izmaiņām, sabiedrība pārsteidzīgi reaģē uz skandaloziem materiāliem medijos, reaģē uz konkrētu personu, nevis politisko koncepciju problemātiku, ātri un radikāli mainot attieksmi pret partijām, tā destabilizējot elektorāta struktūru. Mediju darbības zemā kvalitāte izpaužas kā analītiskās pieejas trūkums mediju darbības galarezultātā – rakstos, raidījumos. Medija kā analītiķa loma Latvijā nav attīstīta, kas ļauj šo trūkumu aizstāt ar pieeju informācijas interpretācijai no sensacionālā viedokļa, ekspertīzes un analīzes vietā izvēloties haotiski apvienotu sabiedrības elites viedokļu mozaīku. Latvijas mediji līdz šim nav apjēguši savu lomu kā informācijas apstrādes un publisko diskusiju augstākās kvalitātes parauga, standarta noteicēja lomu. Tā vietā mediji nevis stāv blakus plašākām masām, veidojot orientierus un akcentējot sabiedrības modernizācijai nepieciešamas vērtības, bet ir sabiedrības zemā politiskās kultūras līmeņa paudēji un reflektētāji.

Attiecībā uz partiju darbības atspoguļojumu Latvijas medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām ir iespējams secināt sekojošo:

1. Mediju darbības zemā kvalitāte var novest līdz elektorāta profila sairšanai un apturēt politiskās lojalitātes veidošanos, kas raksturīga Rietumeiropas valstīm (Vācija, Francija, mazāk izteikti Skandināvijas valstīs);

2. Destabilizēt politisko partiju spektru, kas strauji mainās, pateicoties elektorāta nestabilitātei, sekmēt tā turpmāko šķelšanos;

3. Mazināt daudzpartiju demokrātiskās politikas vērtības nozīmi vēlētāju rīcībā, kā arī šīs rīcības prognozējamību.

Recenzijas pamatsecinājums ir šāds – Latvijas mediju zemā kvalitāte, analītiskās metodikas trūkums un orientēšanās uz skandalozu, pavirši izklāstītu informāciju, kas tiek sniegta zemas kvalitātes valodā (gan latviešu, gan krievu), liecina par mediju destruktīvo lomu Latvijas sabiedrības politiskās kultūras stabilizācijā un modernizācijā. Par pamatu šai skeptiskai prognozei kalpo mediju ieņemtā pozīcija attiecībā uz sabiedrības stāvokli – pašreizējās situācijas konstatācija, norobežojoties no aktīvas analītiski pamatotas pozīcijas situācijas uzlabošanai. Mediju pasivitāte atņem sabiedrībai iespēju kvalitatīvai un kritiskai refleksijai par savu attīstības gaitu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!