Diena, 07.09.2001.
Einara Repšes ienākšanai politikā līdz šim pietrūcis spozmes un spara, ko varēja nodrošināt viņa reputācijas jeb reitinga milzīgais potenciāls; taču pat pašreizējā, nebūt ne perfektajā izpildījumā šis nāciens ir saviesis drudžainu rosību Latvijas politikas mājā. Ceturtdien Repšes spertais kārtējais solis — paziņojums, ka «gandrīz droši» viņš aizies no Latvijas Bankas, — ir pilnīgi droši neatgriezenisks. Repše tagad ir politiska figūra, tāpēc palikšana LB prezidenta amatā viņam vairs nav iespējama. Būs vien jāiet politikā.
Vienīgi baltajam zirgam, kuram mugurā Repše bija sēdies jāt, līdz šim pietrūcis jestruma, un tā ir jātnieka paša vaina. «Šobrīd gandrīz droši var teikt, ka tik tiešām aiziešu no LB prezidenta posteņa» — nav labākais veids, kā paziņot par aiziešanu no posteņa, kurā palikt tik un tā nevarēs. Turklāt atkal atgādinot visai tautai, cik ļoti viņš tagad riskē ar «savu personisko nākotni». Bet pirmītējā miljona prasīšana par partijas dibināšanu, turklāt ar nosacījumu, ka bez apaļās summas būšot «paldies» un «atā», kam sekoja gatavība turpināt, kaut arī saziedots tika knapi ja pāris viņa pašreizējo mēnešalgu, — šī Repšes «honorāra» avantūra paliks Latvijas politikas vēsturē kā varbūt visu laiku visneveiklākais politiskās darbības pieteikums. (Varbūt būtu laiks pārdēvēt šo avansa «honorāru» par stipendiju politikas prakses un ētikas studijām?)
Pilnu “Dienas” raksta tekstu lasiet šeit