Raksts

Mani komentāri par Godmaņa valdības deklarāciju


Datums:
20. decembris, 2007


Autori

Pēteris Timofejevs Henriksson


Piesardzīgi pozitīvi vērtēju deklarācijā uzstādīto ārpolitikas prioritāti: „Latvijas ārpolitikas prioritātes ir – aktīva nacionālo, īpaši ekonomisko, interešu aizstāvēšana un valsts starptautiskās ietekmes palielināšana.” Es būtu vēl priecīgāks, ja būtu paskaidrots vismaz aptuveni, kas tad īsti ir mūsu nacionālās intereses. Viens gan ir acīmredzams, ka jaunā valdība gatavojas aizstāvēt Latvijas ekonomiskās (biznesa?) intereses. Bet kas definēs Latvijas ekonomiskās intereses? Cik prioritāras ir ekonomiskās intereses attiecībā pret, piemēram, Latvijas valsts drošības, politiskajām, ekoloģiskajām un sociālajām vajadzībām? Citiem vārdiem sakot, vai valdība būs gatava ekonomiski sadarboties, piemēram, ar Krieviju, neskatoties uz to, ka Latvijai ir atšķirīga kaimiņattiecību vēstures izpratne, atšķirīgas drošības vajadzības un atšķirīga izpratne par demokrātiju?

Šīnī pašā kontekstā žēl, ka valdība nav nopietni ņēmusi attīstības sadarbības politikas sniegtās iespējas, lai īstenotu valsts ekonomiskās intereses un veicinātu valsts starptautiskās ietekmes palielināšanu (jo par ideāliem ārpolitikas sadaļā vispār nav ne runa). Tuvredzīgi, bet valdības veidotāji vienkārši ir aizmirsuši pat pieminēt attīstības sadarbību. Tas šķiet iezīmē, ka valdībai nav politiskās gribas vai ka tai ir pilnīgi vienaldzīgas globālās problēmas (AIDS, vides degradācija, nabadzība, migrācija, slikta pārvaldība, konflikti, etc.), kuras savukārt savos drošības dokumentos ir pieminējušas tādas mūsu kaimiņvalstis kā, piemēram, Zviedrija.

Ja nodarbojas ar ezotērisku deklarācijas teksta ekseģēzi (ar ko manuprāt pilsoņiem tomēr nebūtu jānodarbojas), protams, ka var atrast kaut kādas insinuācijas par iespējamu attīstības sadarbību. Vai valdības ārpolitikas ieviesēji, tas ir, diplomāti interpretēs šos mājienus kā netiešus norādījumus padziļināt uzsākto attīstības sadarbību, ir atkarīgs no viņu personīgās drosmes un taktiskajiem apsvērumiem valsts budžeta plānošanas procesā.

Daži mājieni (ar maniem komentāriem):

„8.3. Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvībai citās ES dalībvalstīs un trešajās valstīs pievērsīsim īpašu vērību, veicinot valsts konkurētspējas pieaugumu un ekonomiskās darbības ierobežojumu mazināšanu.”

Mans komentārs: iespējams, ka „trešās valstis” ir mūsu pašreizējie attīstības sadarbības partneri. Bet tikpat iespējams, ka ne. Nedaudz lielākā skaidrība nenāktu par sliktu.

„8.6. Attīstīsim aktīvas divpusējās un daudzpusējās attiecības gan ar Baltijas jūras reģiona valstīm, gan Austrumeiropas valstīm (Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Gruzija), gan valstīm, kurām piemīt liela vai pieaugoša starptautiska nozīme.”

Mans komentārs: lieliski, ka pieminēta Ukraina, Moldova, Gruzija. Bet Baltkrievija? Kādā līmenī mēs sadarbosimies ar šo diktatūru? Ja mēs sadarbosimies pilsoniskās sabiedrības līmenī, stiprinot demokrātijas un cilvektiesību tradīcijas, tad lieliski.

„8.7. Turpināsim uzskatīt aktīvu ekonomisko interešu aizstāvēšanu un jaunu eksporta tirgu nodrošināšanu Latvijas precēm un pakalpojumiem par galveno ārpolitikas prioritāti.”

Mans komentārs: vai „jaunie eksporta tirgi” ir mūsu attīstības sadarbības partneri? Cerams, bet būtu lieliski, ja valdība iezīmētu, kurus tirgus tieši tā domā. Tam taču nevajadzētu būt noslēpumam?

„8.9. Veiksim aktīvu lobija darbu, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Turpināsim darbu dalībnieka statusa saņemšanai Latvijai prioritārajās OECD komitejās un darba grupās.”

Mans komentārs: apsveicama ambīcija, jo Latvijai būtu vēlams iekļūt OECD Attīstības palīdzības komitejā (Development Assistance Committee), lai varētu dot tiešu ieguldījumu attīstības sadarbības globālo tendenču noteikšanā un mērķu definēšanā, kur minētā komiteja gan tieši, gan netieši spēlē nozīmīgu lomu.

„8.10. Izmantojot ES dalībvalsts statusa sniegtās priekšrocības, veicināsim ekonomiskās attiecības ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, t.sk. ar ASV, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Ķīnu, Japānu un citām valstīm.

8.11. Uzskatīsim spēju pilnvērtīgi pārstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses par vienu no pamatkritērijiem jaunu vēstniecību atvēršanai reģionos ar strauju ekonomisko attīstību. Nodrošināsim esošās un paredzamās vēstniecības ar augsti profesionāliem ekonomiskajiem atašejiem.”

Mans komentārs: lieliska ideja, tomēr, ņemot vērā Latvijas tautas pieredzi ar diktatoriskiem režīmiem, ekonomiskās vērtības, manuprāt, nedrīkst nomākt mūsu apziņu par vērtību nozīmi ārpolitikā. Īpaši, kas attiecas uz Baltkrieviju, Krieviju un Ķīnu.

Kopsavilkumā: Lai arī Latvijai tāpat kā citām valstīm ir jāaizstāv savas ekonomiskās intereses un mazai valstij drošības politikai ir galvenā nozīme, tomēr tas ir ļoti tuvredzīgi sevi pozicionēt kā mazu un vienīgi ar pašas ekonomisko labklājību aizņemtu valsti. Īpaši, ja mēs gribam, lai Latvijas tēls atspoguļotu mūsu valsti kā modernu, globāli domājošu un atbildīgu starptautiskās politikas spēlētāju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!